Horizonts ir pūkaina, netverama līnija starp gaišzilo debesjumu un balto mākoņu klajumu, kas izskatās pēc aizputināta ezera, bet dažviet kā caur tumšiem āliņģiem tālu lejā pavīd zeme. Šo sleju rakstu lidmašīnā kaut kur virs Vācijas, taču mans galamērķis ir krietni tālāks. Patiesībā šonedēļ es sāku jaunu gadu. Esmu izturējusi konkursu un saņēmusi Hamfrija stipendiju, lai nākamo akadēmisko gadu līdz jūnijam varētu mācīties vienā no labākajām ASV žurnālistikas programmām, Walter Cronkite School of Journalism, kas bāzēta Arizonas Universitātē.
Mēs dzīvojam laikmetā, kad tehnoloģiskais progress rauj cilvēci uz priekšu vēl nepieredzētā ātrumā, tāpēc gatavība pastāvīgi mācīties ir gandrīz jebkura darba apraksta obligāta sastāvdaļa. Mans kā Ir galvenās redaktores mērķis ir iegūt jaunas zināšanas un pieredzi, kas varētu palīdzēt mums jaudīgāk darboties digitālajā jomā, jo tā ir ļoti svarīga ikviena medija nākotnei. Mans kā moža un spējīga, bet ļoti grūtu dzīves posmu izgājuša cilvēka mērķis ir atvērt prātu jaunai iedvesmai, paraudzīties aiz ierastās ligzdas malas, turpināt augt. Uz laiku dodos prom cerībā atgriezties ar ideju uzrāvienu, kas stiprinātu visas mūsu komandas darbu Ir lasītāju labā.
Žurnāla vadība šajā laikā būs pieredzējušā Paula Raudsepa rokās, viņam uzņemoties galvenā redaktora pienākumus. Savukārt es plānoju turpināt ik nedēļu uzrunāt jūs savā slejā no ASV, pievēršoties dažādām tēmām, kas šķitīs interesantas un nozīmīgas.
Mana lidmašīna sāk nosēšanos, bet es esmu spārnos. Laiks rādīs, kādas būs šī drosmīgā un aizraujošā ceļa pavērsiena dāvanas.
