Plastmasas, stikla vai šķiedras pudeles – kas ir nākotnes iepakojums?

  • Tomass Piliponis
  • 21.07.2022.
Ilustratīvs attēls

Ilustratīvs attēls

Plastmasas pudeļu sadalīšanās var ilgt līdz 500 gadiem, nonākot dabā tās var piesārņot augsni un ūdeni. Tiek lēsts, ka okeānos peld 165 miljoni tonnu plastmasas atkritumu, kas apdraud jūras dzīvnieku veselību un drošību. Savukārt stikla pudeles sadalīšanās var ilgt 4000 gadus. Ja to daļas nonāk dabā, cilvēki un dzīvnieki var sagriezties uz stikla, dzīvnieki vai putni var norīt to, nespējot sagremot. Tas ir arī bīstams ugunsgrēka riska faktors.

Vēl viens iepakojuma veids ir skārdenes – to sadalīšanās var ilgt 200 – 500 gadu, un, nonākot dabā, to asās malas var radīt savainojumus cilvēkiem un dzīvniekiem. Ietekme uz vidi nenoliedzami mudina meklēt aizvien jaunus iepakojuma veidus, vienlaikus ņemot vērā, ka iepakojumam mūsdienās jāpilda aizvien vairāk funkciju. Ja kādreiz iepakojumam bija jānodrošina tikai iespēja droši pārvadāt preces, tagad tam jāatbilst arī dažādiem ilgtspējas un dizaina priekšnoteikumiem.

Meklējot veidus, kā savienot ilgtspējīgu, ekoloģisku un pārstrādājamu iepakojumu, vienlaikus saglabājot visas produkta īpašības un kvalitāti, radīts novatorisks alus iepakojuma risinājums, kas sastāv no augu bāzes PEF polimēra un kokšķiedras ārējā apvalka – šķiedras pudeles. Pudeles, kas jau tagad nonāk pie patērētajiem vairākos tirgos, ir pilnībā izgatavotas no dabīgām izejvielām, turklāt, kas nav mazsvarīgi, materiāls ir savietojams ar plastmasas pārstrādes sistēmām un, nonākot dabā, tas sadalās.

No kā īsti sastāv šķiedras pudele? Ārējo apvalku veido dabīgā kokšķiedra – tā veido slāni, kas izskatās kā papīrs (arī uz tausti tā atgādina papīru), taču šis materiāls spēj piešķirt pudelei formu un saglabāt alu svaigu. Jāpiezīmē, ka kokšķiedru izmantošana samazina mežu izciršanu un sekmē mežu atjaunošanu, jo koksne tiek iegūta tikai no FSC sertificētiem piegādātājiem, kuri ievēro atbildīgas mežsaimniecības praksi (katru 2 – 3 nocirstu koku vietā tiek stādīts jauns koks, kā arī tiek optimizēts koku ciršanas laika, ņemot vērā, ka jaunāki jeb augoši koki piesaista CO2 ātrāk, nekā vecāki koki). Iekšējais slānis jeb odere ir veidota augu polimēra polietilēnfuranoāta (PEF), ko iespējams pārstrādāt parastajās plastmasas pārstrādes sistēmās un tas var noārdīties daudz ātrāk nekā parastā plastmasa. PEF slānis kalpo kā barjera starp alus un papīram līdzīgo ārējo apvalku, ļaujot pārvadāt alu un vienlaikus saglabāt tā garšu līdz pat 6 mēnešiem. PEF ir revolucionārs materiāls – tas ir izgatavots no pilnībā atjaunojamām izejvielām un spēj aizturēt oglekļa dioksīdu 8 reizes labāk nekā parastā PET plastmasa, tāpēc no šī PEF risinājuma labumu gūst gan vide, gan alus.

Pateicoties tehnoloģiju attīstībai, kļuvis iespējams radīt PEF materiālu uz bioloģiskās bāzes, proti, pamatā tiek izmantotas atjaunojamas un bioloģiskas izejvielas. PEF šķiedras sastāvā ir cukuri, kas radīti no kviešu fruktozes, kas tiek dēvēta par pirmās paaudzes izejvielu, un kviešu ciete jeb ogļhidrāti. Ilgākā laika posmā PEF ražošanai tiks izmantotas arī otrās paaudzes fruktozes izejvielas, piemēram, lignocelulozes biomasa, kas iegūta no koksnes un koksnes atlikumiem, kā arī celulozes un lauksaimniecības blakusproduktiem.

Iespēja pildīt bioloģisku un ekoloģisku produktu pilnībā pārstrādājamā un ekoloģiskā iepakojumā līdz šim vairāk attiecās uz dažādiem sausajiem un beramajiem produktiem, taču beidzot tas ir iespējams arī ar dzērieniem.

Domājot par nākotnes iepakojumiem, vienlīdz svarīgi ir rūpēties par to saderību ar šodienas pārstrādes sistēmām. Pateicoties iespējām, ko sniedz biopolimēri, šķiedru pudeles ir pilnībā bioloģiskas un pārstrādājamas. Vienlaikus tās ir izturīgas un vieglas, taču, kā ar pārstrādi? Lai veiksmīgi pārstrādātu šķiedras pudeles, tās jāsadala šķiedru materiālā un augu izcelsmes PEF materiālā. PEF ir monomateriāla plastmasa, ko var pilnībā pārstrādāt esošajās pārstrādes iekārtās un pārstrādes plūsmā to var atšķirt no citām plastmasām. Pudeles iekšējais PEF slānis un ārējie kokšķiedras slāņi ir bioloģiski, turklāt pudeles korpuss dabā sadalās simts reizes ātrāk nekā parastās PET pudeles. Mūsu partneru pētījumi apliecina materiāla sadalīšanās ogleklī un ūdenī sākas viena gada laikā un neveidojas kaitīgi uzkrājumi kā tradicionālās fosilās plastmasas gadījumā. Protams, tas, ka pudele sadalās un nekaitē videi, nenozīmē, ka to nevajadzētu pārstrādāt.

Neraugoties uz priekšrocībām, šobrīd šķiedras pudeles kalpo kā papildu alternatīva, nevis absolūts stikla pudeļu un bundžu aizstājējs. Bundžu otrreizējai pārstrādei un atkārtoti uzpildāmu stikla pudeļu izmantošanai, radītas liela mēroga otrreizējās pārstrādes infrastruktūras, tāpēc šobrīd visas alternatīvas var pastāvēt vienlaikus, sniedzot patērētājiem iespēju izvēlēties.

 

Autors ir Carlsberg zīmola vadītājs Latvijā

Līdzīgi raksti

Viedoklis Lauris Borodovskis

Latvijai pēdējā iespēja kļūt par līderi kapitāla tirgus digitālajā transformācijā

Blokķēdes tehnoloģija vairs nav nākotne – tā ir realitāte, kas jau tagad maina pasaules finanšu arhitektūru.

Viedoklis Juris Alberts Ulmanis

310 ukraiņu karavīri izglābti un būs vēl

Laiks paveic neiedomājamas lietas. Jau trīsarpus gadus ilgstošais karš Ukrainā valsts austrumdaļā dzīvojošos tik ļoti pieradinājis pie ik dienu dzirdamajiem šāvieniem un sprādzieniem, ka tas kļuvis par ikdienas fona troksni. Cilvēki ir pielāgojuši dzīvi draudīgajiem apstākļiem un turpina ikdienas gaitas pat zinot, ka kuru katru brīdi būs jāmeklē patvērums.

Viedoklis Rasmuss Pētersons

Restorāni kā labklājības spogulis: ko tie atklāj par ekonomiku?

Lai izprastu tautsaimniecības attīstības virzību, ekonomisti visbiežāk paļaujas uz objektīviem rādītājiem – bezdarba līmeni, inflāciju un citiem ekonomikas rādītājiem. Taču ir vēl kāds, bieži vien mazāk pieminēts, bet ļoti jutīgs indikators – sabiedriskās ēdināšanas nozare. Kafejnīcas un restorāni ir kā barometrs, kas uztver ekonomikas svārstības vēl pirms tās atspoguļojas oficiālajā statistikā.

Viedoklis Ģirts Greiškalns

Ūdeņradis – Latvijas enerģētikas un mobilitātes balsts: realitāte un nākotnes virziens

Ūdeņradis nav jauna mode vai tehnoloģisks jaunums. Šī gāze ķīmiskajā rūpniecībā tiek izmantota jau vairāk nekā simt gadus. Taču šodien mēs redzam būtisku pārmaiņu – ūdeņradis no šauras rūpnieciskas nišas kļūst par enerģētikas un transporta nākotnes balstu. Pieaug pielietojumu daudzveidība, un tas, kas vakar vēl bija eksperiments, šodien jau notiek reālos apstākļos arī Latvijā.

Jaunākajā žurnālā