PET pudeles
- Viedoklis
- 01.04.2024.
Modē ir funkcionāls iepakojums, ko viegli sašķirot, pārstrādāt un pārvērst jaunā izejmateriālā
- Viedoklis
- 28.04.2025.
Kā ar pārstrādātu plastmasu cīnīties pret Ķīnas ietekmi
Eiropas Savienības (ES) zaļo mērķu sasniegšanā liela nozīme ir plastmasas pārstrādei, un dalībvalstīm jārēķinās ar aizvien stingrāku regulējumu.
- Viedoklis
- 08.04.2025.
Ir sasniegts daudz, bet vai varam vēl vairāk?
Pagājušā gada nogalē “Latvijas Zaļais punkts” aptaujāja Latvijas iedzīvotājus, lai noskaidrotu, kā pēdējo divu gadu laikā ir mainījušies sabiedrības atkritumu šķirošanas paradumi. Ir gan labas, gan ne tik labas ziņas.
- Viedoklis
- 03.07.2024.
Atkritumi kā resurss – plastmasas pudeles atgriešana apritē
Plastmasas izstrādājumi joprojām veido vienu no lielākajiem vides piesārņojumiem pasaulē. No vienas puses, tā ir viegli pieejama un salīdzinoši lēta izejviela ar daudzveidīgu pielietojumu, bet, no otras puses, pēdējos gadu desmitos ir saražots tik daudz plastmasas vienību, ka tā kļuvusi par globālu vides piesārņojuma problēmu, tāpēc iedzīvotājiem aktīvāk jāiesaistās pašu radīto atkritumu šķirošanā, bet ražotājiem būtu vairāk jādomā par pārstrādātas plastmasas izmantošanu pirmreizējo materiālu vietā.
- Viedoklis
- 01.04.2024.
Modē ir funkcionāls iepakojums, ko viegli sašķirot, pārstrādāt un pārvērst jaunā izejmateriālā
Stikls, plastmasa un alumīnijs šodien dominē kā iecienītākie un ikdienā labi zināmie pārtikas un nepārtikas produktu iepakojumu materiāli. Katram materiālam ir savas priekšrocības un augsti izmantošanas rādītāji, tāpēc tik ātri neatvadīsimies no to izmantošanas produktu iepakošanai un tie turpinās nonākt veikalu plauktos un mūsu iepirkumu grozos. Tiek lēsts, ka patērētāju ērtības un produktu ražošanas specifikas labad tos izmantos tikpat plaši vismaz līdz 2030. gadam, bet pašlaik aktīvi tiek meklēti risinājumi, kā efektivizēt izlietoto iepakojumu savākšanas, pārstrādes un atkārtotas izmantošanas procesu, kam Eiropā un citviet pasaulē tiek pievērsta arvien lielāka uzmanība.
- Viedoklis
- 22.03.2024.
Ir aplam saskatīt ESG uzdevumos apgrūtinājumu, nevis biznesa iespējas
Jaunā Eiropas Savienības Korporatīvās ilgtspējas ziņošanas direktīva paredz uzņēmumiem sniegt ziņojumus par tādiem ilgtspējas jautājumiem kā vides, sociālā un korporatīvā pārvaldība jeb ESG (Environment, Social, Governance). Pirmās bezdelīgas uz Briseli laidīsies jau šogad, tomēr, aptaujājot Latvijas uzņēmumus, rodas pamatīgas šaubas, vai uzņēmēji vispār saprot, par ko ir jāziņo.
- Viedoklis
- 21.07.2022.
Plastmasas, stikla vai šķiedras pudeles – kas ir nākotnes iepakojums?
Plastmasas pudeļu sadalīšanās var ilgt līdz 500 gadiem, nonākot dabā tās var piesārņot augsni un ūdeni. Tiek lēsts, ka okeānos peld 165 miljoni tonnu plastmasas atkritumu, kas apdraud jūras dzīvnieku veselību un drošību. Savukārt stikla pudeles sadalīšanās var ilgt 4000 gadus. Ja to daļas nonāk dabā, cilvēki un dzīvnieki var sagriezties uz stikla, dzīvnieki vai putni var norīt to, nespējot sagremot. Tas ir arī bīstams ugunsgrēka riska faktors.
- Viedoklis
- 19.05.2020.
Mazumtirgotāju zvaigžņu stunda – efektīva depozīta sistēma apmierinātam pircējam
- Viedoklis
- 13.05.2020.
Depozīta sistēmas izveides kritēriji – pamats veiksmīgai darbībai un tīrākai Latvijai
- Mentors
- 03.04.2022.
- Alise Zita Zeidaka
Dalos pieredzē: kā izsisties atkritumu pārstrādes jomā?
Rūdolfs Skuja, Plastify
- Viedoklis
- 07.12.2020.
Depozīta sistēmai jāiezīmē skaidrs ilgtspējas virziens
Latvijā atlicis mēnesis, kad atklātā konkursā tiks izvēlēts operators iepakojuma depozīta sistēmai. Pieņemtais lēmums iezīmēs skaidru virzienu arvien dinamiskākā vides attīstībā un aprites ekonomikā. Taču bez nākamās paaudzes tehnoloģijām un gudriem operatora pakalpojumiem gan atkritumu šķirošanā, gan sociāli atbildīgā uzņēmējdarbībā mēs atpaliksim no Eiropas Savienības dalībvalstīm. Kādus riskus, ieviešot depozīta sistēmu Latvijā, saskata Baltijas investori?
- Viedoklis
- 06.10.2020.
Kā panākt, lai depozīta sistēma nesadārdzinātu produktus
Šogad izšķirsies, kāda tieši būs iepakojuma depozīta sistēma, kurai jāsāk darboties Latvijā, sākot no 2022. gada 1. februāra. Man ir stingra pārliecība, ka atbildīgiem par iepakojuma savākšanu atpakaļ ir jābūt ražotājiem. Tas ir tikai loģiski, ka ražotāji vēlas uzņemties atbildību par sava iepakojuma savākšanu, nevis ļaut iepakojuma apsaimniekošanā iesaistīties uzņēmumiem, kuri ar šo iepakojuma ciklu nav saistīti un kas vēlas no šīs sistēmas pelnīt. Ražotāju atbildību paredz arī ES direktīvas un Latvijas likumdošana.
- Viedoklis
- 29.05.2020.
Lai nepieļautu krāpšanos, jābūt atbildīgiem par depozīta sistēmas operatoru
Tā kā atkritumu depozīta sistēmā ir iesaistīti lieli finanšu līdzekļi un savāktais materiāls ir ļoti vērtīgs, tieši krāpšanās riski var kļūt par sistēmas vājo punktu. Ieviešot depozīta sistēmu pie mums Lietuvā un kaimiņvalstī Igaunijā, līdztekus tika izstrādāti arī pilnīgas kontroles pasākumi, kas jau no pirmās dienas ir kalpojuši kā stūrakmens efektīvai divjoslu sistēmas vadībai, samazinot potenciālās krāpnieciskās darbības līdz minimumam.
- Viedoklis
- 19.05.2020.
Mazumtirgotāju zvaigžņu stunda – efektīva depozīta sistēma apmierinātam pircējam
Mūsdienu patērētājs visbiežāk zina, ko vēlas, un sagaida visaptverošus un ērtus pakalpojumus. Tas attiecas arī uz depozīta sistēmu. Tas nozīmē, ka ar vienu piegājienu viņš vēlas nopirkt gan pārtiku un dzērienus, gan paveikt labu darbu vides uzlabošanai, turklāt viņš nevēlas braukt vai staigāt pa pilsētu ar tukšiem iepakojumu maisiem. Lielākajā daļā Eiropas valstu, kur darbojas depozīta sistēma, par efektīvāko un veiksmīgāko sistēmas stūrakmeni ir kļuvis return to retail jeb “atgriešana mazumtirdzniecībā” modelis. Tas nozīmē ļoti vienkāršu sistēmu – tam, kurš pārdod depozīta iepakojumu, arī ir pienākums to savākt.
- Viedoklis
- 13.05.2020.
Depozīta sistēmas izveides kritēriji – pamats veiksmīgai darbībai un tīrākai Latvijai
Depozīta sistēma ir solis pretī tīrākai Latvijai, kā arī iespēja uzlabot līdz šim juceklīgo atkritumu apsaimniekošanu un vismaz daļu atkritumu atgriezt otrreizējā izmantošanā un pārstrādē. Pēc 20 gadu ilgas depozīta sistēmas jautājumu futbolēšanas jau esam spēruši krietnu soli uz priekšu – pērnā gada rudenī Saeima beidzot pieņēma lēmumu Latvijā ieviest depozīta sistēmu.
