Kāpēc Krievijai noteiktās sankcijas Latvijas uzņēmējiem liek meklēt juridisku palīdzību?

  • Artis Kļaviņš
  • 13.07.2022.
Ilustratīvs attēls

Ilustratīvs attēls

Ukrainā karš norit jau četrus mēnešus, gandrīz tikpat ilgi ir spēkā Rietumvalstu noteiktās sankcijas Krievijā un Baltkrievijā bāzētiem uzņēmumiem, komercdarbības veicējiem u. c. Sankciju īstenošana ietekmē ne tikai subjektus, pret kuriem tās ir vērstas, bet arī tos, kuriem ir pienākums tās ievērot. Pašlaik jau varam secināt, ka sankciju ievērošana būtiski sarežģī Latvijas uzņēmumu ikdienu, tomēr vienlaikus priecē uzņēmēju godprātīgā attieksme, cenšoties izprast pat viskomplicētākos sankciju piemērošanas aspektus.

Sadarbība ar sankcionētajām valstīm – sarežģīta

Līdz ar katru jaunu Rietumvalstu sankciju paketi ir vērojams arī klientu pieplūdums advokātu birojos. Ar sankcijām noteikto ierobežojumu paplašināšana parasti rada nepieciešamību pēc juridiskām konsultācijām, lai noskaidrotu, kā sankcijas piemērojamas, kā tās attiecas uz klienta uzņēmējdarbību, kā klientam nodrošināt sankciju ievērošanu. Par sankciju piemērošanas juridiskajiem aspektiem interesējas gan loģistikas uzņēmumi, kuriem sankcijas liedz īstenot ierasto uzņēmējdarbību, gan celtniecības un kokrūpniecības uzņēmumi, kā arī uzņēmumi, kuriem ir kredītsaistības Krievijas kredītiestādēs. Šķiet, ka vislielākais slogs saistībā ar sankciju ievērošanu ir Latvijas finanšu iestādēm to klientu un darījumu skaita dēļ.

Faktiski ar sankcijām saskaras visi Latvijas uzņēmumi, kuriem ir sadarbības partneri Krievijā un Baltkrievijā, pat ja tie nav iekļauti sankciju sarakstos: sadarbība ir ļoti apgrūtināta, ja ne pat neiespējama, kredītiestādēm neveicot pārskaitījumus uz Krieviju. Ja uzņēmumam ir stabili un nemainīgi sadarbības partneri, situācija ir vienkāršāka, taču, ja sadarbības partneri bieži mainās, ir jāvelta pietiekami lieli resursi sankciju pārkāpšanas risku vadībai. Vai Latvijas uzņēmumiem ir pieņemami sadarboties ar uzņēmumiem no valsts, kura īsteno agresiju pret citas valsts suverenitāti un veic kara noziegumus, – tas jau ir cits jautājums.

Lielākie izaicinājumi – nianses normatīvo aktu tulkošanā

Kā rāda TGS Baltic advokātu pieredze, lielākie izaicinājumi ir saistīti ar sankciju normatīvo aktu piemērošanu un tulkošanu. Attiecībā uz sankciju piemērošanu nav plašu interpretācijas iespēju – ja darījumi ar konkrētu personu ir aizliegti vai ir aizliegts eksportēt noteiktas preces uz kādu valsti, tad tas ir visaptverošs aizliegums un tajā nav nekādu subjektīvi interpretējamu nosacījumu. Tomēr ne vienmēr rakstītā norma ir pietiekami viennozīmīgi tulkojama un tās piemērošana – saprotama. Esam konstatējuši, ka valsts iestādes dažkārt ar sankcijām saistītās tiesību normas tulko pārāk šauri un to piemērošana dažādās valstīs ir atšķirīga. Vienlaikus visi no sankciju piemērošanas izrietošie izņēmumi no valsts iestāžu puses tiek tulkoti pēc iespējas šaurākā tvērumā, savukārt subjektiem noteiktie ierobežojumi tiek tulkoti pēc iespējas plašākā tvērumā; tas ir saskaņā ar tiesību zinātnē pieņemtajām atziņām un nekādā ziņā nebūtu atzīstams par nepareizu tulkošanu.

Lētāk septiņreiz nomērīt, nekā vienreiz apiet

Kopumā juridiskās palīdzības saturs sankciju jautājumos saistīts galvenokārt ar apstākļu noskaidrošanu un izpēti – vai ir pieļaujama sadarbība ar vienu vai otru klientu (ir vai nav klients sankciju sarakstos), vai sankcijās aizliegta kāda darbība. Manā skatījumā uzņēmumiem ir pietiekami laba izpratne par sankciju piemērošanu, bet pēc palīdzības uzņēmēji vēršas sarežģītos un komplicētos jautājumos, kurus pašu spēkiem nav iespējams atrisināt, it īpaši tādos gadījumos, kad darījums jau ir noslēgts un ir kādā izpildes stadijā. Un šādā situācijā arī rodas sarežģīti juridiski un arī tīri praktiski jautājumi, kā to varētu tiesiski atrisināt.

Jāapzinās, ka sods par sankciju apiešanu vai ignorēšanu ir bargs, un jebkāda veida dalība, palīdzēšana, padoma sniegšana, lai apietu sankcijas, arī ir krimināli sodāma darbība. Krimināllikuma 84. pantā fiziskai personai paredzēta brīvības atņemšana līdz četriem gadiem, bet, ja ar šīm darbībām ir nodarīts būtisks kaitējums, pat līdz pieciem gadiem. Juridiskai personai par smaga nozieguma izdarīšanu tās interesēs var tikt piemērots piespiedu ietekmēšanas līdzeklis – naudas piedziņa no 30 līdz 75 000 minimālo mēnešalgu apmērā (tas nozīmē 75 000 x 500). Kaut arī sankciju ievērošanā uzņēmumam ir jāiegulda papildu resursi, tas izmaksā daudz lētāk nekā sods par sankciju apiešanu.

Skaļu pārkāpumu, cerams, nebūs

Ziņas par sankciju ievērošanas pārkāpumu skaitu un apjomu ir tikai sankciju ievērošanu uzraugošo valsts iestāžu rīcībā, tomēr mana iekšējā pārliecība ir, ka lielākā daļa uzņēmēju godprātīgi ievēro sankcijas. Pēdējā laikā arī nav dzirdēts par tiešiem un atklātiem sankciju pārkāpumu gadījumiem. Manuprāt, arī sankciju ievērošanas uzraudzība darbojas pietiekami efektīvi. Lielā mērā par to varam pateikties tam, ka mūsdienās darījumi notiek, maksājumus veicot caur kredītiestādēm, kuras ar savām kontrolēs metodēm būtiski apgrūtina sankciju pārkāpēju nodoma īstenošanas iespējas.

Man ļoti gribētos ticēt, ka sankciju apgājēju arī nebūs un šajā jautājumā būsim vienoti. Kaut arī sankciju piemērošanas jautājumu aktualitāte ir augusi tieši pēdējā laikā, šobrīd nav vērojams, ka uzņēmēju pieprasījums pēc konsultācijām būtu lielāks par juristu spēju to nodrošināt. Juridiskā nozare ir gana elastīga, lai katru reizi, kad sabiedrībā notiek kādas pārmaiņas un rodas jaunas aktualitātes, juristi pielāgotos klientu vajadzībām. Un ceru, ka arī katrs uzņēmējs atradīs veidu, kā pārorientēt savu uzņēmējdarbību uz citiem tirgiem un sadarbības partneriem, lai sankciju īstenošana viņa biznesu skartu pēc iespējas mazāk.

 

Autors ir advokātu biroja TGS Baltic galvenais eksperts krimināltiesību jomā

Reklāma

Līdzīgi raksti

Viedoklis Latvijas Jaunatnes padome

Jauniešu līdzdalība un uzticība kā valsts pamats

Uzticēšanās starp iedzīvotājiem un valsti ir viens no svarīgākajiem stabilas un ilgtspējīgas demokrātijas pamatiem. Bez uzticēšanās sabiedrība kļūst pasīvāka, skeptiskāka un mazāk gatava iesaistīties valsts stiprināšanā un nākotnes attīstībā. Tomēr īpaši nozīmīga ir tieši jauniešu uzticēšanās — tā nosaka ne vien šīs paaudzes attieksmi pret valsti šodien, bet arī to, kāda būs Latvijas demokrātija rīt.

Viedoklis Zane Segruma

Mācies mākslīgo intelektu – un mācies kopā ar to

Mākslīgais intelekts (MI) maina ne tikai to, kā mēs strādājam, bet arī to, kā mēs ikdienā mācāmies jaunas lietas – vai nu tās būtu nepieciešamas darbam, vaļaspriekiem vai citām tūlītējām vajadzībām. Turklāt unikāla ir ne tikai mūsu pieeja zināšanu apguvei, bet tehnoloģija kā tāda, jo tā spēj uzlabot un pilnveidot savas zināšanas kopā ar mums. Šīs sistēmas ne tikai izpilda uzdevumus – tās spēj spriest, plānot un pilnveidoties sadarbībā ar cilvēku. Līdz ar to mācīšanās kļūst par divvirzienu procesu: cilvēks māca MI, un MI māca cilvēku. Tā ir iespēja, bet arī atbildība.

Jaunākajā žurnālā