Vai Staķim staļinisms atbilst labiem tikumiem?

  • Kristīne Jarinovska
  • 11.07.2022.
Rīgas domes ēka. Foto - Evija Trifanova, LETA

Rīgas domes ēka. Foto - Evija Trifanova, LETA

Lai arī tikai pēc tam, kad Krievijas-Ukrainas kara devītajā gadā[1] Kremlis paplašināja iebrukumu, šā gada 20. maijā notika manifestācija par atbrīvošanos no padomju mantojuma, esmu oficiāli aicinājusi Rīgas domi atbrīvoties no komunistiskā totalitārā režīma slavinošiem objektiem jau gadiem. Piemēram, otro gadu lūdzu politiķus atbrīvoties no padomju okupāciju godinošiem vietvārdiem. Balstoties Saeimas komisijas šoziem uzsvērtajā, ka «šobrīd būtu atbilstošs brīdis rūpīgi pārskatīt arī citu ielu nosaukumus, lai pārliecinātos, vai tādā veidā netiek slavinātas tās vēsturiskās personības, kas darbojušās padomju laikā un piedalījušās nacionālo ideju vai sabiedrības iznīcināšanā, padomju ideju propagandēšanā»[2], turpināju šo darbu arī šogad.

 Foto - 

Diemžēl esmu saņēmusi atbildi, kas liecina, ka vai nu Rīgas vadība ir pilnīgi administratīvi impotenta, nepārvaldot ierēdņus, vai arī tās politiskā stāja neparedz atmest pat staļinisma paliekas.

Ja pērn maijā Rīgas domes institūcija – vietvārdu un pilsētvides nosaukumu komisija – noraidīja manu priekšlikumu atbrīvoties no padomju mantojuma ielām ar argumentāciju, ka ar «ielas pārdēvēšanu izmaiņas skartu vairāk kā 18 daudzīvokļu dzīvojamajām ēkām, kurās ir vairāk kā 1260 dzīvokļi»[3], tad šogad uz trešo analoģisko lūgumu rakstveida atbilde ir krietni agresīvāka – «Ministru kabineta 2012. gada 10. janvāra noteikumu Nr. 50 “Vietvārdu informācijas noteikumi” 29. punkts paredz, ka vietvārdu piešķīrējinstitūcija nav tiesīga pieņemt lēmumu par oficiāla vietvārda piešķiršanu, ja objekta pašreizējais nosaukums pilnībā atbilst šo noteikumu prasībām[4]»–, norādot, ka mani priekšlikumi tiks skatīti tikai tad, kad «stāsies spēkā augstāks tiesiskais regulējums, kas pašvaldībai dos iespējas rīcībai, neievērojot noteikumu Nr. 50 noteiktos ierobežojumus vietvārdu pārdēvēšanā». Izklausītos pēc parastas birokrātiskā slinkuma atrakstīšanās, ja ne atbilde pirms gada, kad Rīgas domes institūcijas vēl pieļāva šo padomju režīmu slavinošo nosaukumu maiņu, taču noraidīja to. JarinovskaKristine_ierosinajums_ielu_pardevesanai_2021-03-04aprilis.

Baisa aina paveras, ja ar šo pašu noteikumu normām konfrontē Mārtiņa Staķa vadītās atvasinātās publiskās personas atbildi, ka komunistiskā režīma balstu slavēšana «pilnībā atbilst šo noteikumu prasībām». Tā 5.1. apakšpunkts prasa, lai vietvārds iekļautos latviskajā kultūrvidē, sekmētu tās vērtību saglabāšanu un attīstību, bet 5.3. – lai atbilstu labiem tikumiem. «Labi tikumi» ir ģenerālklauzula, atklāts juridisks jēdziens, ko precizē kazuistiskā ceļā. Augstākā tiesa sen precizēja, ka «abstraktais jēdziens – „labi tikumi” katrā konkrētā gadījumā tiek noskaidrots, izmantojot ārpus tiesību normām esošus avotus, tādus kā morāle, sociālās vērtības, lietu dabiskā kārtība u. tml.[5]». Ģenerālklauzulas precizēšanā izmanto arī Latvijas Republikas Satversmi, kurā noteikts, ka tauta nosoda komunistisko totalitāro režīmu. Godāšana publiskā telpā nudien nav nosodīšana.

Kāpēc Rīgā vēl ir Staļina kolaboranta Latvijas okupēšanā Kirhenšteina valdības ministra, Staļina atomieroču tēva, Staļina prēmijas laureātes, propagandistes, okupācijas gada LKP CK orgāna nodaļas vadītājas, kas vēl neatkarīgajā Latvijā nelegālās kompartijas rindās nodeva apgabaltiesas kriminālprocesa datus PSRS sūtniecības referentam, un Staļina Sarkanās strādnieku un zemnieku armijas ģenerālleitnantu, kas okupēja Latviju, ielas? Kādas amorālas manipulācijas jāveic, lai domes institūcija rakstveidā prezumētu, ka tas pilnībā atbilst labiem tikumiem? Satversme Staķim nav gana augsts akts?

Rīgas dome savu iespēju demonstrēt izlēmīgu, konstitucionāli konsekventu valstisku nostāju oficiālo vietvārdu lietā ir nokavējusi. Izveidotā darba grupa mani nav pat aicinājusi skaidrot situāciju. Ja Staķis nespēja beigt ar ielu slavēt pat vienu no tikai septiņiem Staļina PSRS AP Savienības Padomes locekļiem no LatvijasBagramjana, Kalnbērziņa, Novika līdzgaitnieku un pat okupantu ģenerāli, Saeimai un Ministru kabinetam ir jāpārņem ielu nosaukumu lieta, nekavējoši izdodot normas par padomju okupācijas komunistiskā totalitārā režīmā personību un jēdzienu slavinošu vietvārdu likvidēšanu.

 

Autore ir zvērināta advokāte

[1]Likums nosaka, Krievijas-Ukrainas karš sācies 2014. gada 20. februārī. https://zakon.rada.gov.ua/laws/show/1207-18#n6

[2]13. Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas 2022. gada 17. marta Nr. 142.9/5-14-13/22.

[3]Rīgas valstspilsētas domes 2021. gada 31. maija Nr. BV-21-5073. Dokuments_20210527162359

[4]Rīgas valstspilsētas domes 2022. gada 21. jūnija Nr. DA-22-5690-ap.

[5] 2012. gada 30. novembra spriedumā lietā Nr. A42862709 SKA-505/2012.

Reklāma

Līdzīgi raksti

Viedoklis Raivis Maksis

Pārmaiņu laiks graudkopībā - izšķirošie faktori ceļā uz 2026. gada ražu

Aizvadītā sezona Latvijas graudkopībā bijusi sarežģīta un daudzviet pat dramatiska, atklājot klimata un ekonomisko apstākļu ietekmi, kas veidojusies pēdējo trīs gadu garumā. Ja globālā tirgus kontekstā 2025. gadu raksturo rekordlielas graudu ražas un cenu lejupslīde, tad lauki Latvijā demonstrē pretēju realitāti.

Viedoklis Sandis Jansons

Elektrifikācija un ģeopolitika pieprasīs ieguldījumus elektrotīkla stiprināšanā arī 2026. gadā

2025. gadu AS "Sadales tīkls" aizvadījusi infrastruktūras un elektroapgādes kvalitātes stiprināšanas, kā arī inovāciju attīstīšanas zīmē. Līdzīgi kā pērn, arī 2025. gadā "Sadales tīkls" turpināja mērķtiecīgas investīcijas elektrotīklā un darbu pie atjaunīgo energoresursu ražošanas jaudu palielināšanas, ne vien īstenojot ikgadējos kapitālieguldījumu projektus, bet arī ieguldot Eiropas Savienības (ES) Atveseļošanas fonda finansējumu.

Viedoklis Jānis Lucaus

Trīs lietas, ko valsts uzņēmumi var mācīties no privātā sektora

Latvijas publiskajā telpā regulāri uzvirmo diskusijas par valsts uzņēmumu modernizāciju un nepieciešamību veicināt caurspīdīgu pārvaldību un konkurētspēju. Privātajā sektorā mēs ikdienā redzam, ka tirgus kļūst arvien dinamiskāks, un, lai spētu turēt tam līdzi, nemitīgi ir jādomā par to, kā būt maksimāli efektīviem, kā ieviest inovācijas un nodrošināt nevainojamu klientu pieredzi.

Viedoklis Jānis Uzulēns

Kāpēc būvniecības gaita Latvijā ir sarežģīta un ilgstoša?

Tiesiskā valstī būtisks elements ir skaidra un nepārprotama normatīvo aktu piemērošana. Būvvaldēm kā pašvaldības pārraudzībā veidotām iestādēm ir svarīga loma būvniecības procesā. Pasaules Bankas veidotais “Doing Business” reitings, kas tiek izmantots kā novērtēšanas rīks, salīdzinot būvniecības administratīvo procedūru skaitu un izpildes ilgumu, ļauj secināt, ka Latvijā būvniecības gaita ir sarežģīta un ilgstoša. Taču caurspīdīga, pārraugāma un profesionāli organizēta būvniecības kontrole ir kritiski svarīga gan publiskajiem, gan privātajiem pasūtītājiem, jo tā visiem labāk un lētāk. Tāpēc ir svarīgi izvērtēt, kā būvvaldes var padarīt efektīvākas.

Jaunākajā žurnālā