Ārējo ekspertu piesaiste – izslēdzam drošības risku

Ilustratīvs foto - pixabay.com
Līna Lāsa

Sadarbošanās un uzticēšanās citiem, īpaši citu valstu iedzīvotājiem, vienmēr uz sevi paļāvīgajiem un „visu paši“ latviešiem dažkārt mēdz būt sarežģīta, tostarp arī biznesa vidē, jo nezināmais tiek uztverts ar lielāku piesardzību un saistīts ar lielāku risku.

Lielā mērā to var attiecināt arī uz ārvalstu darbaspēku. Taču – vai tam ir pamats un vai to maz varam atļauties? Digitālās ekonomikas un sabiedrības indeksa 2021.gada dati parāda, ka 48% Latvijas uzņēmumu ir saskārušies ar grūtībām atrast kvalificētus un prasībām atbilstošus IT speciālistus.

Vienlaikus globālajā darba tirgū ir pietiekami daudz augsta līmeņa IT speciālistu, kuri būtu gatavi atvieglot Latvijas darbaspēka krīzi ar pārrobežu risinājumiem. Problēmai ir risinājums – ārvalstu IT speciālistu algošana, par kuru Latvijas biznesa vidē un arī valsts mērogā runāts jau daudzus gadus. Taču uzņēmumi joprojām neizvēlas glābšanas riņķi un turpina slīkt. Kāpēc tā notiek?

No pirmā acu uzmetiena šķiet – galvenā problēma ir Latvijā uzņēmēju neuzticēšanās nevienam.

Tiek uzskatīts, ka programmatūras izstrādātājs no Turcijas, Ukrainas, Austrālijas vai jebkuras citas vietas pasaulē patiesībā ir vilks aitas ādā, kurš pēc iespējas ātrāk pārdos visus viņam uzticētos komercnoslēpumus un pēc tam pazudīs bez pēdām. No vienas puses, bailes ir saprotamas. Galvenais ārvalstu speciālists jūsu uzņēmumā parasti strādā tūkstošiem kilometru attālumā, citā laika joslā un citā kultūras telpā. Ccik daudz jūs varat uzzināt un saprast video intervijas vai parastas darba tikšanās laikā, kāds patiesībā ir šis cilvēks? Tā kā šie speciālisti nesēž jums blakus kabinetā un jūs nevarat ikdienā kontrolēt viņu darbu, kā lai viņiem uztic datus un informāciju, kas nepareizās rokās var negatīvi ietekmēt visa uzņēmuma darbu?

Taču vienlaikus īpašā uzmanības pievēršana drošības riskiem var būt vienkārši obligāta.

Lielais vairākums IT kompāniju noteikti spēj radīt sistēmas, kas aizsargā uzņēmuma datus un neļauj darbiniekiem izplatīt sensitīvu informāciju pa visu pasauli. Tātad patiesībā aktuālā problēma var būt bailes no kultūras atšķirībām, ar kurām neizbēgami jāsaskaras, algojot darbiniekus, kuri dzīvo citās valstīs.

Tomēr trešā un ne mazāk svarīgā problēma var slēpties darbinieku atlases speciālistos. Lai veiksmīgi vadītu darba interviju ar cilvēku, kura dzimtā valoda nav latviešu un kura mītnes valsts nav Latvija, turklāt to visu vēl darītu tiešsaistē, ir nepieciešama noteikta pieredze. Patlaban Latvijā nav daudz pieredzējušu starptautisku talantu atlases speciālistu. Turklāt, ja cilvēkam trūkst pieredzes, viņš, visticamāk, nevēlēsies uzņemties atbildību, ja viņa izvēlētā persona izrādīsies nekompetents speciālists vai, vēl ļaunāk, krāpnieks.

Lai samazinātu riskus, ir pieejami rīki, kas izslēdz gandrīz visus sarežģījumus no situācijas vienādojuma.

Ir svarīgi izvēlēties uzticamu partneri personāla atlasei, bet vēl svarīgāk ir rūpīgi pārdomāt līgumus ar darbiniekiem. Fakts ir tāds – ja kāds vēlas kopīgot sensitīvus datus ar trešajām personām, viņš varēs to izdarīt, taču ir svarīgi būt tam gatavam un radīt iespēju likumīgi aizsargāt savas tiesības pēc tam. Intelektuālā īpašuma likumu prasības dažādās valstīs ļoti atšķiras, tāpēc darba līgums ar jebkuru ārvalstu darbinieku ir jāpielāgo, ņemot vērā reģionālās atšķirības.

Uzņēmums Deel ir izstrādājis divpakāpju līgumus, lai aizsargātu klienta biznesu, nodrošinot, ka visas intelektuālā īpašuma īpašumtiesības paliek klienta uzņēmumam. Tāpēc aicinu kolēģus no biznesa vides un īpaši IT nozares: mācīsimies uzticēties jaunām darba formām un darba iespējām, jo tas ir vienīgais veids, kā sasniegt mērķus un nodrošināt kontroli pār algu un darbaspēka radīto spiedienu.

Līna Lāsa (Liina Laas) ir “Deel” paplašināšanās vadītāja Centrāleiropā un Austrumeiropā.

Pagaidām nav neviena komentāra

Lai pievienotu komentāru, vai ienāc ar:

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu