Skolotājiem un vecākiem jāmācās veidot cieņpilnas attiecības

Noslēdzies kārtējais mācību gads, kad varam atskatīties uz paveikto un novērtēt – kas izdevies, bet kas vēl jāuzlabo. Kā stāsta, mācības var gūt gan vecāki, gan skolotāji.

Labs pedagogs ir tas, kurš ne vien prot labi pasniegt savu mācību priekšmetu, bet kurš pret bērniem izturas ar cieņu. Kurš ieklausās, saredz (un grib saredzēt!), kā bērnam šobrīd klājas – varbūt viņš piedzīvo kādas grūtības skolā, varbūt ģimenē. Tādas lietas parasti ir saskatāmas bērna uzvedībā, ķermeņa valodā un citās izpausmēs, ja vien kāds tiešām skatās. Labu pedagogu raksturo viņa interese par skolas dzīvi, piemēram, vai viņš izvēlas ar saviem priekšlikumiem un redzējumu iesaistīties skolas vides uzlabošanā vai tomēr izvēlas saskatītās nepilnības noklusēt.

Jāsadarbojas ar skolu

Vecākiem ar skolu attiecības vajadzētu veidot jau kopš brīža, kad bērns sāk iet 1.klasē. Lai nesanāk tā, ka pirmā komunikācija ar skolu ir tikai tad, kad rodas konfliktsituācija. Pedagogiem no savas puses ir jāiedrošina vecāku dalība un jāpalīdz, lai ne tikai bērni, bet arī vecāki jūtas skolai piederīgi. Līdz ar to arī attiecības starp abām pusēm veidotos ciešākas.

Vecākiem ir jābūt dzīvai interesei par bērna izglītību un jāuzticas skolai. Kopīgi ir jāmācās veidot konstruktīvu komunikāciju. Jāizturas ar cieņu citam pret citu – gan skolotājam pret vecākiem, gan vecākiem pret skolotāju un skolu. Šī ir joma, kuras, manuprāt, daudzās skolās trūkst – stabili, droši skolas un vecāku attiecību pamati netiek veidoti. Tas ir iemesls sajukumam, ja notiek kāda krīze, jo nav iemīta laba, pazīstama komunikācijas taciņa.

Jāmācās runāt ar bērniem

Vecākiem ir ļoti liela loma tajā, kā bērni uztver skolu un skolotājus. Tāpēc ir svarīgi rādīt labu priekšzīmi – sarunās ar bērniem nekad nedrīkst skolu noniecināt vai teikt ko negatīvu. No tā, kādu piemēru mēs rādām vai kādus vārdus sarunās izmantojam, atkarīgs tas, kā bērns uztvers skolu.

Tāpēc situācijās, kad viss nenotiek tik gludi, kā gribētos, un ar skolotāju bērna priekšā tiek risināts konflikts, pret skolotāju jāizturas ar cieņu. Kopumā uz dažādām situācijām vispār jācenšas skatīties ar vēsu prātu. Tiesa, mums ļoti rūp, lai bērnam viss labi, lai viss kārtībā, taču emociju uzplūdā atrisināt neko nebūs iespējams. Ir jāspēj pieiet situācijai racionāli. Taču, lai to izdarītu, jau no paša sākuma nepieciešama pārdomāti veidota, aktīva, savstarpēji cieņpilna komunikācijā starp skolu un vecākiem.

Konkurence par vakancēm

Izglītības nozarē kopumā ir jāpanāk situācija, lai uz skolotāju un citu skolas darbinieku vakancēm būtu konkurence. Īsta konkurence! Lai skolas varētu izvēlēties pašus labākos skolotājus, direktorus, direktoru vietniekus, medmāsas, sociālos pedagogus, psihologus un citus darbiniekus.

Lai to panāktu, nepieciešama gan sabiedrības izglītošana, gan sistemātiskas izmaiņas. To var izdarīt, rūpīgi pārdomājot un sakārtojot sistēmu kopumā, kā arī nodrošinot ne vien ievērojami lielāku algu, bet arī dažādus bonusus, piemēram, visiem skolas darbiniekiem veselības apdrošināšanu, bezmaksas pusdienas, apmaksātus ceļa izdevumus vai dzīvokļa īri, sniedzot izaugsmes iespējas, apstākļus turpināt izglītību u. c.

Autore Inga Akmentiņa-Smildziņa ir vecāku organizācijas “Mammamuntetiem.lv” vadītāja.