Pandēmijas laikā kavējās daudzu preču piegāde un strauji palielinājās cenas. Daži ekonomisti brīdina, ka šīs tendences varētu ieilgt
Pēdējās trīs desmitgadēs uzņēmumiem un arī patērētājiem ļoti izdevīgi bija pārrobežu sakari, kas nodrošināja stabilu elektronikas, apģērbu, rotaļlietu un citu preču piegādi tādā daudzumā, kas palīdzēja saglabāt zemas cenas.
Taču gan pandēmija, gan arī karš Ukrainā negatīvi ietekmējuši tirdzniecību un biznesa sakarus, un šķiet, ka šajā pārpilnības laikmetā ir sākušās pārmaiņas. Uzņēmumi prāto, kur labāk iepirkt izejvielas, un veido uzkrājumus, pat ja tas viss nozīmē zemāku efektivitāti un lielākas izmaksas. Ja tā turpināsies, šāda atteikšanās no raiti ritošās globalizācijas varētu būtiski ietekmēt inflāciju un pasaules tautsaimniecību.
Ekonomisti diskutē par to, vai nesenie piegādes ķēžu satricinājumi un ģeopolitiskie konflikti var izraisīt globālās ražošanas ķēžu pārstrukturēšanu, kad ārzonās izvietotās ražotnes atgriezīsies ASV un citās valstīs, kas rada mazāku politisko risku.
Ja tas notiks, daudzu cenu samazināšanās, kas ilgusi vairākus gadu desmitus, varētu beigties, vai tās pat atkal varētu sākt celties, potenciāli veicinot kopējo inflāciju. Aptuveni kopš 1995. gada tādas ilglietošanas preces kā automašīnas un iekārtas samazināja inflāciju, bet īslietojamu preču, piemēram, apģērbu un rotaļlietu, cenas pārsvarā auga lēnām.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.