Inflācija šobrīd ir lielākais izaicinājums pasaules ekonomikā
Pirmo reizi kopš pagājušā gadsimta 80. gadiem pasaules attīstītajās valstīs ir atgriezusies spēcīga inflācija. ASV un Eiropā tā sasniegusi 7—8%, mūsu reģionā cenu kāpums jau ievērojami pārsniedz 10%, savukārt rūpniecībā izmaksu pieaugums daudzās Eiropas valstīs sasniedzis 20—30%.
Inflācija šobrīd ir lielākais izaicinājums pasaules ekonomikā, jo atšķirībā no lejupslīdes vai bezdarba pieauguma tā skar visu sabiedrību vienlaikus. Dārgāka pārtika, siltums un degviela veicina politisko nestabilitāti un var pat izraisīt nemierus vai karus, inflācija ir ļoti laba augsne populismam.
Kas ir straujās inflācijas cēlonis? Lielākie ekonomikas atbalsta pasākumi kopš Otrā pasaules kara un Krievijas iebrukums Ukrainā ir acīmredzamākie iemesli, tomēr runa nav tikai par vienu vai diviem faktoriem, bet gan daudzu notikumu sakritību. Inflāciju pasaulē, Eiropā un Latvijā šobrīd pārsvarā veido pārtikas, energoresursu, metālu un citu dabas resursu cenu pieaugums. Tās kopš 2019. gada nogales ir gandrīz dubultojušās.
Tikmēr ASV un eirozonas ekonomikas reālajā izteiksmē ir tikai nedaudz pārsniegušas pirmspandēmijas līmeni. Turklāt izaugsme ir bijusi ļoti nevienmērīga, šobrīd mēs patērējam daudz vairāk preču nekā iepriekš, bet mazāk pakalpojumu. Taču preču ražošana prasa vairāk resursu.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.