Radio – joprojām aktuāls vai apbružājies iepriekšējā gadsimta fona troksnis?

Ilustratīvs attēls
Toms Barons Lūķis

Kopš pašiem radio pirmsākumiem[i] pagājušā gadsimta 20. gados šo informācijas un mūzikas izplatīšanas veidu ir pavadījušas diskusijas par formāta dzīvotspēju ilgtermiņā. Šādi diskusiju un prognožu uzplaiksnījumi ir notikuši, gan ikdienas dzīvē ienākot televīzijai 30. gadu nogalē, gan attīstoties dažādām interneta platformām 90. gados, kas papildus skaņai spēj pārraidīt arī attēlu, nodrošināt interaktivitāti un noteiktu mobilitāti. Tomēr radio kā formāts joprojām ir dzīvs un jūtas visnotaļ labi. Vai un kā radio spēs pielāgoties digitalizācijas laikmeta izaicinājumiem salīdzinājumā ar citiem formātiem un saglabāt pievilcību auditorijas acīs ilgtermiņā? Cik pamatoti ir runāt par to, ka radio formāts piedzīvo savu norietu?

Kas klausās radio?

Radio joprojām ir viens no populārākajiem mediju kanāliem Latvijā un pasaulē. Atbilstoši pētījumu kompānijas Kantar apkopotajiem datiem Latvijā radio vismaz reizi nedēļā klausās 87%, savukārt ik dienu radio klausās 70,7% jeb miljons 88 tūkstoši Latvijas iedzīvotāju vecumā no 16 līdz 74 gadiem. Turklāt viens radio klausītājs vidēji dienā radio klausīšanai veltījis četras stundas un sešas minūtes.[ii]

Vēl interesantāki dati ir apkopoti ASV. Pētījumu uzņēmums Nielsen norāda, ka AM/FM radio ikdienas klausītāju skaits trīs gadu laikā pieaudzis par 29% vecumā no 18-49 gadiem un veido 79% no kopskaita. Turklāt AM/FM radio ikdienā pavadītais laiks 18-49 gadus vecu cilvēku vidū ir tikai par pusstundu mazāks nekā televīzijā, un šī atšķirība strauji samazinās. Nielsen prognozē, ka minētajā vecumā grupā radio klausītāju skaits pārsniegs TV skatītāju skaitu jau 2024.gadā.[iii]

Varētu vaicāt, kā tas iespējams digitālajā laikmetā, kad pat televīzijas formāta popularitāti ir samazinājuši interneta portāli, dažādi podkāsti, sociālās saziņas vietnes un tīkli, kā arī citas digitālās platformas, ar kuru starpniecību ļaudis operatīvi apmainās ar jaunāko informāciju, lai arī ne vienmēr pārbaudītu? Varētu uzstāt, ka radio ir tikai fona medijs, bet atļaušos apšaubīt šādu viedokli.

Radio jau kopš tā pirmsākumiem ir būtiski ietekmējis sabiedrību, radot zinātkāri par daudzveidību. Tas ir spējis translēt ne vien informāciju, bet arī mūziku, un, manuprāt, tieši tā ir radio panākumu atslēga. Mūzika var izraisīt daudz emociju un ietekmē mūsu rīcību pat ikdienā. Visās pārmaiņās, ko mūzika ir piedzīvojusi vēstures laikā, tā ir nemainīgi radījusi noskaņu, izklaidējusi un saliedējusi lielas cilvēku grupas, kā arī radījusi milzum daudz profesiju. Mūzika ir tik izplatīta, ka to pat izmanto kā terapijas metodi pacientiem ar atmiņas traucējumiem, piemēram, Alcheimera slimības vai demences gadījumos. Tieši radiostacijas ir tās, kas nodrošina mūzikas pārnesi no vienas kultūras uz otru, kā arī rada iespējas daudziem jauniem māksliniekiem.

Kāpēc radio joprojām ir populārs?

Skaidrojums ir salīdzinoši vienkāršs kā pats formāts – radio reaģē nekavējoties, ir mobils un, pateicoties digitālajām tehnoloģijām, kļuvis daudzpusīgs auditorijas uzrunāšanas mehānikā. Salīdzinot ar televīziju, radio, pateicoties īsākam ražošanas laikam un mazākam nepieciešamā aprīkojuma daudzumam, ir krietni ātrāks no notikuma brīža līdz ētera pārraidei. Radio ēterā daudz vieglāk ir arī nodrošināt attālinātu audio sarunu ar ekspertu, kas neatrodas radiostudijā. Īpaši šo radio funkcionalitāti mēs izjūtam ārkārtas situācijās, kad nereti kā pirmie sabojājas interneta un mobilo sakaru tīkli, kamēr radiostacijas turpina raidīt aktuālāko informāciju. Gandrīz 97% no ASV mobilajiem tālruņiem ir aprīkoti ar FM radio funkciju, ko ASV definē kā nozīmīgu ārkārtas situācijās, jo viedtālrunis mūs pavada ikdienā.[iv]

Mobilitāte un neuzbāzīgums ir iemesls, kāpēc radio ir ļoti svarīgs autobraucējiem. Skatīties video attēlu, vadot automašīnu, nav prāta darbs. Turklāt, ikdienā pārvarot attālumu starp mājām un darbu, starp biroju un klientu, diezgan daudz laika pavadām ceļā. Socioloģiskā pētījumā Vācijā, Francijā un Anglijā tika noskaidrots, ka 82% aptaujāto respondentu nepirktu automašīnu, ja tajā nebūtu radio. 84% automobiļu īpašnieku, pagriežot automašīnas aizdedzes atslēgu, ieslēdz arī radio. Neskatoties uz to, ka automašīnās ir pieejamas CD, mp3, viedtālruņa  bluetooth un citas funkcijas, 74% no klausīšanās laika vienalga aizņem radio. Ja automašīnā būtu pieejama tikai viena audio ierīce, 69% respondentu izvēlētos radio.[v] Pateicoties ciparu apraides tehnoloģijām, radio klausītājiem automašīnā ir pieejama arī reāllaika satiksmes informācija, kas brīdina par ceļā esošu negadījumu, automātiski ieslēdzot radio nepieciešamo staciju.

Būtiskāko auditorijas pienesumu mūsdienās radiostacijām sniedz tieši dažādie digitālie instrumenti, kas ne tikai paver plašas mērķauditorijas noteikšanas iespējas dažādās vecuma grupās vai reģionos, bet arī ļauj pielāgoties saistoša satura izveidē atbilstoši auditorijas vajadzībām un vēlmēm. Ar digitālajiem komunikācijas instrumentiem es pamatā saprotu tādus kanālus kā Youtube, Tik-Tok un Instagram, kas jau kļuvuši par daļu no visdažādāko radiostaciju ikdienas saziņā ar auditoriju un reklāmdevējiem. Tas ir efektīvs veids radio mobilitātes paplašināšanai, lai atrastos kopā ar savu klausītāju, lai kur viņš atrastos.

Ņemot vērā iepriekšminēto, radio ir viens no mediju instrumentiem, kas spēj efektīvi apvienot pasaules latviešus, jo jaunie digitālie instrumenti radiostacijām sniedz iespēju ikvienam saglabāt saikni ar dzimto vietu un apjaust sevi par vienotas tautas daļu. Manā skatījumā radio augstākā misija ir kalpot, apvienot un iepriecināt savu kopienu. Mūsējie dzīvo un strādā visā plašajā pasaulē, un tieši radio spēj nodrošināt tiltu starp Latviju un mūsu ļaudīm pasaulē.

Pateicoties mobilajām lietotnēm, Latvijas radiostaciju vietējo ziņu reportāžas sasniedz plašāko auditoriju vēsturē. Saskaņā ar NEPLP 2020.gada pētījuma datiem audio straumēšanas pakalpojumus Latvijā izmanto 30% Latvijas iedzīvotāju, kuru īpatsvars gada laikā bija pieaudzis par trim procentpunktiem.[vi] Mobilo lietotņu specifisks plus ir tas, ka to lietotājs var sasniegt savu lokālo radiostaciju un noklausīties jebkuru tās pārraidi sev ērtā laikā un vietā jebkur pasaulē.

Kāda ir radio nākotne?

Galvenais radio trumpis laika griežos ir izrādījies mobilitāte un vienkāršums. Radio spēj būt klātesošs gandrīz ikvienā dzīves situācijā – mājās un darbā, kalnos un pludmalē, sporta zālē un dārza darbos, vadot automašīnu vai braucot ar velosipēdu. Šīs radio īpašības būs aktuālas arī turpmākajās desmitgadēs, saglabājot spēju iekarot plašas auditorijas sirdis.

Radio ir zema pašizmaksa un līdz ar to tas ir rentabls bizness, kas ir izšķirīgi ikvienas komerciālas nozares perspektīvām. Palūkosimies uz šo jautājumu nedaudz detalizēti. Radio nodrošina daudz vairāk patērētāju uz vienu iztērēto eiro nekā lielākā daļa citu plašsaziņas līdzekļu. Pateicoties šim apstāklim, ir iespējams radīt un nodrošināt mērķtiecīgas nišas programmas un raidījumus ar būtiski zemākām izmaksām, vienlaicīgi nodrošinot visplašākās auditorijas aptveri. Salīdzinoši straumēšanas pakalpojumiem ir jāizveido jauns ceļš, tīkls un savienojums ar katru klausītāju, kas ir krietni izaicinoši. Radio tā nedarbojas. Viens raidītājs apkalpo visu pārklājuma zonu, neatkarīgi no klausītāju skaita.

Nākotnē radio būs visur. Šobrīd it tik daudz inovatīvu tehnoloģisko iespēju, kas ļaus radio pilnvērtīgi virzīties uz priekšu kā multifunkcionālam medijam. Radio nākotne ir gaišāka, nekā lielākā daļa to spēj iedomāties. Konsoles, pieslēgtie pulksteņi un televizori, kurus mēs izmantojam ikdienā, būs tikai vēl viens veids, kā radiostacijas varēs raidīt un palielināt savu klausītāju skaitu. Pašlaik mēs esam liecinieki tam, ka sabiedrības dzīvē palielinās savienojamība. No viedajiem skaļruņiem un automobiļiem līdz viedtelefoniem – iespējas radio attīstībai ir bezgalīgas, un to skaits turpinās pieaugt.

Runājot par satura attīstību, jāprecizē, ka tieši interaktivitāte parasti rada lielāku iesaisti nekā pasīvais saturs, tāpēc liela nozīmē jebkuras radiostacijas attīstībā un ilglaicībā būs spēcīgām ētera personībām, aktuālam, baudāmam saturam. Tieši augstas pakāpes interaktivitāte un auditorijas iesaiste ētera veidošanā reālajā laikā, ko nodrošina mūsdienu tehnoloģijas, nostiprina ilgtermiņa draudzību ar savu esošo un topošo klausītāju, nostiprina pozitīvas emocijas un sniedz pozitīvu pievienoto vērtību sabiedrībai kopumā.

Šajā brīdī es vēlētos atgriezties pie publikācijas sākumā aplūkotā apgalvojuma par radio kā fona troksni un pajautāt jums – vai tiešām mūsdienās radio ir tikai fona medijs?

 

Autors ir reklāmists un radio SuperHits zīmola vadītājs

[i] Pirmās komerciālās radiostacijas, kas bija paredzētas plašam klausītāju lokam, sāka raidīt ASV 1920.gadā. Eiropā pirmais šāds raidītājs bija BBC (Londona, 1922. gads), bet Latvijā radio sāka raidīt 1925. gadā no Rīgas (tagadējās Radio ielas).

[ii] https://www.kantar.lv/2021-gada-pavasari-un-vasara-radio-vismaz-reizi-diena-klausijusies-1-miljons-88-tukstosi-latvijas-iedzivotaju/

[iii] https://www.westwoodone.com/2022/02/22/surprise-am-fm-radio-ratings-overtake-tv-among-persons-18-34-and-hispanics-in-three-years-am-fm-radio-will-surpass-tv-among-persons-18-49-and-25-54/

[iv] https://crgsoft.com/the-list-of-2019-smartphones-that-have-fm-radio/

[v] https://completemusicupdate.com/article/radio-still-dominates-in-car-listening-for-now-at-least/

[vi] https://www.neplpadome.lv/lv/assets/documents/Petijumi/NEPLP_atskaite-10.2020_Final.pdf

Pagaidām nav neviena komentāra

Lai pievienotu komentāru, vai ienāc ar:

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu