Kādas ir iespējas uzņemt ģimenē bērnus no Ukrainas?

Atbalsta centrā Ukrainas bēgļiem. Foto - Edijs Pālens, LETA
Zane Karele

Nesen Saeimā apstiprinātais likums “Grozījumi Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā” paredz jaunas ārpusģimenes aprūpes atbalsta formas ieviešanu – ārkārtas aizbildnību, kas attiecināma tikai uz nepilngadīgām personām, kas ieceļo Latvijā no Ukrainas kara zonas. Kopš likuma pieņemšanas brīža redzam, ka interese uzņemt ģimenē bērnus no Ukrainas ir liela. Katru nedēļu saņemam zvanus un e-pastus ar dažāda veida informācijas prasījumiem. Jautājumi visiem pavisam vienkārši – ko tas nozīmē praktiski? Kādas šobrīd ir vajadzības? Un kādas ir manas ģimenes iespējas uzņemt pie sevis bērnus no Ukrainas?

Šī likuma regulējums paredzēts, lai nodrošinātu ātru bez vecāku gādības palikušo bērnu aprūpi un pārstāvību Latvijā bērniem, kuri ieradušies no Ukrainas. Pamatojoties uz grozījumiem likumā, par ārkārtas aizbildni persona var kļūt tad, ja izpildās divi priekšnosacījumi. Pirmais – šai personai jau ir jābūt Latvijā piešķirtam uzņemošās ģimenes statusam, tas ir, aizbildnis, adoptētājs, audžuģimene vai viesģimene. Otrs – nepieciešams uzņemt nepavadītu bērnu no kara zonas. Pēc karadarbības beigām bērni nonāks atpakaļ Ukrainā, līdz ar to šos bērnus aizliegts adoptēt.

Ģimenes ir, bērnu (par laimi) nav

Ziņa par šo jauno aizbildnības formu sasniegusi daudzas Latvijas ģimenes, kas aktīvi pie mums vēršas, izrādot vēlmi uzņemt bērnus no Ukrainas. Esam priecīgi par Latvijas ģimeņu labajām sirdīm. Taču, ja ar pirmo punktu (atbilstošu statusu) grūtību nav, tad otrs punkts – nepavadīts bērns no Ukrainas – par laimi, nav pārāk bieža parādība. Pieejamā informācija liecina, ka 99 procenti bērnu, kas Latvijā ierodas no Ukrainas, ceļo kopā ar pilngadīgiem pavadoņiem, kurus bāriņtiesas ieceļ par viņu ārkārtas aizbildņiem. Šie pieaugušie tad arī uzņemas rūpes par līdzi paņemtajiem bērniem. Visbiežāk tie ir bērna radi – tantes, onkuļi, vecvecāki. Ir atsevišķi gadījumi, kad bērni, kuri ierodas Latvijā, ceļo vieni, bet tad visbiežāk viņi dodas pie sev zināmas personas, piemēram, sava radinieka, kas dzīvo šeit.

Ikdienā esam kontaktā ar vairākiem sadarbības partneriem – nevalstiskajām organizācijām, kas rūpējas par ukraiņu bērnunamu bērniem, kas ar saviem audzinātājiem kopā šķērsojuši robežu un pašlaik atrodas Polijā, kā arī tiem, kas palikuši Ukrainā. Bērnunama iemītniekiem vai nepavadītai bērnu grupai ierodoties valstī, šie bērni netiek dalīti pa ģimenēm, ja vien nav paši pauduši šādu vēlmi. Līdz ar to bērnunama bērniem no Ukrainas tiktu nodrošināta dzīvesvieta visiem kopā.

Primārā izvēle – ģimenes ar pieredzi

Atbalsta centrā gandrīz katru nedēļu saņemam pieteikumus ar vēlēšanos uzņemt bērnus no Ukrainas. Bieži tās ir ģimenes, kas šo situāciju redz kā iespēju uzņemt ģimenē ilgi gaidīto bērniņu un prasa mums informāciju, kādus bērnus no Ukrainas iespējams uzņemt. Vēlos norādīt, ka šāda informācija nav pieejama, jo šādu bērnu gluži vienkārši nav. Tie ir atsevišķi gadījumi, kad no Ukrainas kara zonas ieradies bērns palicis pilnīgi bez pieaugušo pavadības, un šajos gadījumos ātri tiek atrasta uzņemošā ģimene, kas ir ar ilgstošu pieredzi emocionāli traumētu bērnu uzņemšanā un aprūpē. Pašlaik sadarbojamies ar vairākiem ārkārtas aizbildņiem Ukrainas bērniem, sniedzot informatīvu un emocionālu atbalstu – visi šie ārkārtas aizbildņi ir bijuši pavadoņi konkrētajiem bērniem.

Kā tad palīdzēt?

Līdz ar to, par laimi, šobrīd nav masveidīga nepieciešamība uzņemt pie sevis bērnus no Ukrainas. Tomēr, ja izjūtat vēlmi palīdzēt Ukrainas bērniem, kuri palikuši bez vecāku gādības, aicinu dažādos veidos atbalstīt esošās ārkārtas aizbildņu ģimenes; ziedot organizācijām un nevalstiskajām organizācijām, kuras nodrošina visa veida nepieciešamo palīdzību kara bēgļiem ar bērniem un bērniem, kuri palikuši bez vecāku gādības Ukrainā; stāstīt saviem bērniem par esošo situāciju tiem atbilstošā veidā un gadījumos, kad bērna izglītības iestādē mācības sāk kāds bērns no Ukrainas, iedrošināt savu bērnu palīdzēt jaunajam skolēnam veiksmīgi iejusties svešajā vidē.

 

Autore ir ārpusģimenes aprūpes atbalsta centra PLECS vadītāja

Pagaidām nav neviena komentāra

Lai pievienotu komentāru, vai ienāc ar:

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu