Kā apturēt depopulāciju Rīgā? • IR.lv

Kā apturēt depopulāciju Rīgā?

5
Foto - Edijs Pālens, LETA
Oļegs Krasnopjorovs

Šajā rakstā meklēsim atbildes uz to, kāpēc Rīga ir vienīgā galvaspilsēta Baltijas valstīs, kurā:

  • iedzīvotāju skaits turpina nemitīgi samazināties;
  • mirstība pārsniedz dzimstību;
  • dodas prom vairāk cilvēku nekā ierodas.

Īsumā:

  • Tie kas viļas Rīgas vides piemērotībā ģimenēm, izvēlas dzīvi ārpilsētā un Rīgā dzimstība stagnē – dzimst, bet citur. Viļņā pretēji – pilsētā mīt jaunāki nekā apkaimē;
  • Augstā mirstība Rīgā saistāma gan ar vecāku ļaužu lielu īpatsvaru, gan sliktu veselību. Arī apmierinātība ar veselības aprūpi – vārga;
  • Rīga nav jaunpienācējiem labvēlīgi noskaņota vieta, uzskata liela daļa rīdzinieku, arī ārzemnieku klātbūtne pilsētai neko pozitīvu nepienesot. Uz viņiem orientēta piedāvājuma Rīgā ir mazāk nekā kaimiņos.

==========

Vietās ar labu dzīves kvalitāti cilvēku kļūst vairāk. Jo labāki dzīves apstākļi, jo ilgāk cilvēki dzīvo un labprātāk rada pēcnācējus. Cilvēki tiecas uz vietām, kas piedāvā perspektīvas, bet, no mazāk cerīgām – brauc prom. Vienvārdsakot, iedzīvotāju skaita kāpums pilsētās ir dabisks process – ja vien tam radīti priekšnosacījumi.

Reklāmas kampaņas investoru ievilināšanai pilsētā vai papildu pabalsti par bērna piedzimšanu var kalpot vien kā ielāps pilsētās, kur šie nosacījumi nav radīti. Šāda lāpīšanās nav efektīva, jo bērni, pieaugot, visai veikli mēdz doties labākas dzīves meklējumos citviet. Arī investori nekad nebeidz lūkoties pēc nākamās pilsētas, kas tiem piedāvās vēl labvēlīgākus apstākļus uzņēmējdarbībai un no nodokļiem brīvas zonas. Un sanāk tā, ka nauda, kuru visjēdzīgāk būtu bijis ieguldīt dzīves kvalitātes uzlabošanai pilsētā jau dzīvojošajiem[i], tiek aizlaista pilsētas fasādes meikapa atsvaidzināšanai, nevis  lietas uzlabotas  pēc būtības.

Mūsdienās pilsētas konkurē savā starpā par investīcijām un cilvēkkapitālu – kā reģionālā, tā arī globālā mērogā. Dzīves kvalitāte pilsētā ir šīs konkurences cīņas galvenais ierocis[ii]. Pievilcīga, daudzveidīga un toleranta pilsētvide vairo starptautisku atpazīstamību un piesaista augsti kvalificētus cilvēkus. Tie savukārt dibina jaunus uzņēmumus un piesaista lielo korporāciju pārstāvniecības, veicinot pilsētas ekonomisko attīstību[iii]. Rīga nekad nekļūs par Ņujorku, un nevajag arī – mazākas pilsētas tieši mēdz būt tās vislabākās dzīvošanai un piesaista augsti kvalificētus un radošus cilvēkus no daudzmiljonu megapolēm. Bet dzīvošanai tīkamu omulīga mēroga pilsētu Eiropā ir daudz; lai viņi strādāt un dzīvot brauktu tieši uz Rīgu, mums atliek piedāvāt labāku dzīves kvalitāti nekā citviet.

Rīdzinieku skaits trīsdesmit gadu laikā sarucis par trešdaļu – no 900 līdz 600 tūkstošiem iedzīvotāju (1. attēls). Lai arī daļa ir pārcēlusies uz dzīvi Pierīgā, iedzīvotāju kļūst mazāk arī Rīgas reģionā kopumā (tātad, Rīgā un Pierīgā). Turpretī Tallinā un Viļņā iedzīvotāju skaits pēdējo gadu laikā atsācis pieaugt. Kāds tam ir iemesls?

Pirmkārt, kamēr Tallinā un Viļņā dzimušo skaits pārsniedzis mirušo skaitu, Rīgā mirstība joprojām turas augstāka par dzimstību.

Otrkārt, Rīgā, atšķirībā no Tallinas un Viļņas, uz dzīvi iebrauc mazāk cilvēku nekā izbrauc. Turpinoties līdzšinējai tendencei, Viļņa pēc iedzīvotāju skaita var apsteigt Rīgu jau 2025. gadā.

  1. attēls. Iedzīvotāju skaits Rīgā, Tallinā un Viļņā (tūkst.; 1990. – 2020. gadā)

Avots: Eurostat dati. 

Kāpēc Rīgā ir augstāka mirstība?

Rīgā ik gadu no katriem tūkstoš cilvēkiem nomirst 14, kas ir par trešdaļu vairāk nekā Viļņā un Tallinā (2. attēls). Daļēji tas skaidrojams ar vecumstruktūras faktoru –iedzīvotāji Rīgā kopskaitā ir vidēji par pāris gadiem vecāki, līdz ar to šeit ir lielāks vecākā gadagājuma iedzīvotāju īpatsvars. Piemēram, sieviešu vecumā no 70 līdz 74 gadiem Rīgā ir lielākā skaitā nekā sieviešu vecumā no 25 līdz 29 gadiem (3. attēls). Turklāt rīdziniekiem ir sliktāks veselības stāvoklis nekā to vienaudžiem Tallinā un Viļņā. Katrs astotais rīdzinieks uzskata savu veselību par sliktu vai ļoti sliktu, kas ir divreiz biežāks rādītājs nekā Tallinā vai Viļņā (4. attēls).

 2.attēls. Dzimušo un mirušo skaita salīdzinājums Rīgā, Tallinā un Viļņā (uz tūkst. iedzīvotājiem; 2018. – 2020. gadu vidējais rādītājs)

  1. attēls. Rīgas, Tallinas un Viļņas iedzīvotāju dzimumvecumstruktūras salīdzinājums (2020. gada sākuma rādītāji)

  1. attēls. Veselības stāvokļa pašvērtējums Rīgas, Tallinas un Viļņas iedzīvotāju vidū (2019. gada rādītāji)

Piezīme: respondentu skaits ir 700 katrā pilsētā, respondentu struktūra atbilst pilsētas iedzīvotāju dzimumvecumstruktūrai.

Avots: Eiropas Komisijas aptauja par dzīves kvalitāti Eiropas pilsētās.

Ir vairāki faktori, kādēļ rīdzinieku veselības stāvoklis ir sliktāks nekā kaimiņvalstu galvaspilsētu iedzīvotājiem. Viens no tiem ir neveselīgāks dzīvesveids – Latvijas iedzīvotāji smēķē vairāk nekā igauņi un lietuvieši, bet augļus un dārzeņus ēd mazāk, mums arī vairāk cilvēku ar lieko svaru. Rīdzinieku veselību negatīvi ietekmē arī lielāks privātā autotransporta radītais vides piesārņojums un mazāka uzticība līdzcilvēkiem.  Taču nav jāaizmirst arī par veselības aprūpes sistēmas nozīmi – Baltijas valstu galvaspilsētu vidū tieši rīdzinieku uztvere par to ir viskritiskākā; īpaši tas attiecas uz veselības aprūpes pakalpojumu izmaksām, medicīnas aprīkojumu un pārskatu precizitāti (1. tabula).

Kaut arī pēdējo gadu laikā rīdzinieki ir kļuvuši apmierinātāki ar veselības aprūpes pakalpojumiem, attiecīgais rādītājs ir līdzīgs kā pirms desmit gadiem. Jaunākajā SKDS aptaujā[iv] 8% aptaujāto Rīgas iedzīvotāju starp trīs primāri risināmām problēmām pilsētā, bez uzvedināšanas nosauca veselības aprūpes jautājumus. Visbiežāk respondenti norādīja uz garajām rindām pie ārstiem un pakalpojumu cenām. Zīmīgi, ka viskritiskāk veselības aprūpes pakalpojumu kvalitāti vērtēja tie respondenti, kuri pēdējā gada laikā tos izmantojuši. Kopumā kritiskāk bija noskaņoti respondenti ar zemiem ienākumiem un Zemgales priekšpilsētā dzīvojošie (par spīti Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas atrašanos šajā teritorijā).

Arī apmierinātība ar veselīga dzīvesveida un sporta aktivitāšu veicināšanu ir līdzīga kā pirms 10 gadiem – sarukums pēdējo gadu laikā var atspoguļot sporta centru darbības pārtraukšanu un vairāku sporta pasākumu atcelšanu Covid-19 pandēmijas ietekmē (5. attēls). Jaunākajā SKDS aptaujā viskritiskāk Rīgas domes darbu veselīgā dzīvesveida un sporta veicināšanā vērtēja respondenti ar zemiem ienākumiem un Ziemeļu rajonā dzīvojošie.

1.tabula

Veselības aprūpes pakalpojumu kvalitātes uztveres rādītāji Rīgā, Tallinā un Viļņā (indekss; skala 0-100)

Piezīme. Atbilžu bilance uz katru jautājumu tika pārrēķinātā 0-100 punktu skalā, kur 0 ir sliktākā iespējamā vērtība, bet 100 ir labākā iespējamā vērtība. Šūnas krāsa atspoguļo attiecīgās pilsētas vietu starp Baltijas valstu galvaspilsētām: zaļa: 1. vieta (vislabāk); dzeltens: 2. vieta; sarkans: 3. vieta (vissliktāk). Eiropas Komisijas aptauja (2019): respondentu skaits ir 700 katrā pilsētā. Numbeo aptauja (publicēta 2022 sākumā, ietver atbildes pēdējo 36 mēnešu laikā): respondentu skaits – 101 Rīgā, 117 Tallinā, 79 Viļņā.

Avots: Eiropas Komisijas un Numbeo dati, autora aprēķins.

  1. attēls. Rīdzinieku apmierinātība ar veselības aprūpes iestāžu pieejamību un veselīga dzīvesveida veicināšanu pilsētā (0-100 punktu skala; 2011. – 2021. gadā)

Piezīme. Atbilžu bilance pārrēķināta 0-100 punktu skalā (“0” pilnīgi neapmierina;  “100” – pilnīgi apmierina). Zilie punkti atspoguļo SKDS ceturkšņa aptaujas datus. Oranžā līnija atspoguļo SKDS aptaujas datu Hodrika-Preskota filtrētu tendenci (lambda =10). Dažos ceturkšņos (t.sk. Covid ierobežojumu dēļ) aptauja nenotika – attiecīgie dati tika interpolēti.

Avots: SKDS dati, autora aprēķins.

Kāpēc Rīgā ir zemāka dzimstība?

Pirmkārt, Rīga dzimstības ziņā atpaliek no Viļņas (2. attēls) tieši par tik, cik Rīgā procentuāli ir mazāk sieviešu 20-39 gadu vecumā (3. attēls). Tādējādi var teikt – ja Rīgai būtu tāda pati iedzīvotāju vecumstruktūra kā Viļņā, arī dzimstības līmenis būtu līdzīgs. Tomēr šī statistiskā detaļa nedod atbildi, kāpēc Rīgā ir mazāk jaunu sieviešu. Vai līdzīgi – kāpēc jaunās ģimenes dodas dzīvot uz Pierīgu vai tālāk ārpus Rīgas. Salīdzinot ar Viļņu un Tallinu, tieši Rīgas iedzīvotāji ir kritiskāki attiecībā uz to, vai pilsēta ir laba vieta dzīvošanai jaunām ģimenēm ar bērniem. Iedzīvotāju daļa, kas uzskata, ka Rīga jaunajām ģimenēm ar bērniem nav laba vieta dzīvošanai, ir divreiz lielāka nekā Tallinā un četras reizes lielāka nekā Viļņā (6. attēls).

6. attēls. Rīgas, Tallinas un Viļņas iedzīvotāju uzskati par to, vai pilsēta ir laba dzīvesvieta jaunajām ģimenēm ar bērniem (%; 2019. gads)

Piezīme: respondentu skaits ir 700 katrā pilsētā, respondentu struktūra atbilst pilsētas iedzīvotāju dzimumvecumstruktūrai.

Avots: Eiropas Komisijas aptauja par dzīves kvalitāti Eiropas pilsētās.

Daudzas jaunās ģimenes aizbrauc no Rīgas, jo nav apmierinātas ar dzīves kvalitāti pilsētā. Rezultāts – jauno cilvēku deficīts pilsētas vecumstruktūrā, kas nozīmē arī zemu dzimstību. Savukārt Rīgas apkārtnē iedzīvotāju vecumstruktūra ir daudz jaunāka. Rīgas situācija ir pretēja Viļņai, kurā dzīvo jaunāki iedzīvotāji nekā pilsētas apkārtnē (7. attēls).

Ko nozīmē “laba vieta dzīvošanai jaunajām ģimenēm ar bērniem”? Šīs jautājums nav reducējams vien uz bērnudārzu un skolu pieejamību, jo pēc šī rādītāja Rīga no Viļņas neatpaliek. Tas ir daudz plašāks jēdziens, ieskaitot ienākumus un nodarbinātības iespējas, mājokļa pieejamību un infrastruktūru, zaļās zonas, drošību pilsētā, veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību un vairākus citus faktorus.

  1. attēls. Iedzīvotāju dzimumvecumstruktūra Rīgas, Tallinas un Viļņas apkārtnē (2020. gada sākumā)

Kāpēc cilvēki izvēlas doties prom no Rīgas, ne pārcelties uz to?

Rīga ir vienīgā Baltijas valstu galvaspilsētu vidū, no kuras prom dodas vairāk cilvēku, nekā ierodas tajā (8. attēls). Vietējo iedzīvotāju (tajā skaitā jauno ģimeņu) aizplūšana uz Pierīgu varētu būt saistīta ar sliktāku dzīves kvalitāti pilsētā – piemēram, lielāku privātā auto transporta radīto gaisa un trokšņa piesārņojumu, mazāku zaļo zonu pieejamību vai mazāku drošības sajūtu pilsētā. Turklāt ienākumu līmenis Rīgā ir par ceturtdaļu mazāks nekā Tallinā un Viļņā, kas nozīmē lielāku ienākumu atšķirību ar attīstītākām Eiropas Savienības valstīm, pastiprinot ekonomisko motīvu vadīto emigrāciju.

  1. attēls. Migrācijas saldo gadā Rīgā, Tallinā un Viļņā (uz tūkst. iedzīvotājiem; 2017. – 2019. gadu vidējais)

Avots: Eurostat dati, autora aprēķins.

Rīgai sokas vāji  augsti kvalificētu iebraucēju piesaistīšanā – daži veiksmīgie piemēri drīzāk vērtējami kā izņēmumi. Rīgai, šķiet, ir mazāk, ko piedāvāt iebraucējiem, piemēram, rīdzinieki paši ir sistemātiski mazāk apmierināti ar kultūras objektiem un publiskām telpām, turklāt ir grūtāk atrast labu darbu (9. attēls).

Katrs trešais rīdzinieks arī nepiekrīt, ka ārvalstnieku ieceļošana pilsētā sniedz labumu, kamēr Viļņā un Tallinā šādās domās ir vidēji tikai katrs desmitais pilsētas iedzīvotājs. Mazāk nekā puse rīdzinieku uzskata, ka pilsēta ir laba vieta dzīvošanai imigrantiem no citām valstīm, kamēr Tallinā un Viļņā šādi uzskata attiecīgi 60% un 73%. Turklāt Rīgā visvairāk respondentu uzskata, ka ārvalstnieki nav integrēti sabiedrībā (10. attēls).

9. attēls. Rīgas, Tallinas un Viļņas iedzīvotāju apmierinātība ar kultūras objektiem, publiskām telpām un darba atrašanās iespējām

Piezīme. Atbilžu bilance tika pārrēķinātā 0-100 punktu skalā, kur 0 – pilnīgi neapmierināts/pilnīgi nepiekrīt, bet 100 – pilnīgi apmierināts/pilnīgi piekrīt.

Avots: Eurostat dati, autora aprēķins.

  1. attēls. Rīgas, Tallinas un Viļņas iedzīvotāju attieksme pret ārzemniekiem un imigrantiem

Piezīme: respondentu skaits ir 700 katrā pilsētā, respondentu struktūra atbilst pilsētas iedzīvotāju dzimumvecumstruktūrai.

Avots: Eiropas Komisijas aptauja par dzīves kvalitāti Eiropas pilsētās.

Mazāk iedzīvotāju pilsētā nozīmē mazāku ekonomisko aktivitāti. Ja pēc iedzīvotāju skaita Viļņa apsteigs Rīgu jau 2025. gadā, kura pilsēta būs vislielākā Baltijā pēc ekonomikas apjoma?

Turpinājums sekos.

 

Autors ir Latvijas Bankas ekonomists

[i] Hospers Gert-Jan (2014). Policy Responses to Urban Shrinkage: From Growth Thinking to Civic Engagement. European Planning Studies, 22:7, 1507-1523. Doi: 10.1080/09654313.2013.793655.

[ii] Morais Paulo, Camanho Ana S. (2011). Evaluation of performance of European cities with the aim to promote quality of life improvements. Omega, Volume 39, Issue 4, Pages 398-409. Doi: 10.1016/j.omega.2010.09.003.

[iii]  Morais Paulo, Miguéis Vera L., Camanho Ana S (2013). Quality of Life Experienced by Human Capital: An Assessment of European Cities. Social Indicators Research, Volume 110, pp. 187–206. Doi: 10.1007/s11205-011-9923-5.

[iv] SKDS, 2021.gada novembris-decembris. Rīgas domes darbības vērtējums: Rīgas iedzīvotāju aptauja. Pieejams: https://www.riga.lv/lv/media/21076/download

Komentāri (5)

Sskaisle 19.04.2022. 09.18

Radio ziņo, ka Rīgas Dome Ukrainai ziedošot 12 autobusus, jo pilsēta pirkšot elektriskos autobusus. Nu labi, lai būtu, bet tas pats Smiltēns no RA , kad pats pēdējo reizi ir stāvējis piecūkotā piedirstā sabiedriskā transporta pieturvietā , kad pēdejo reizi ir braucis sabiedriskā transportā, kur bomži terorizē braucējus un neviens neko nevar izdarīt?
Kā bija, kad ārkārtas situācijas laikā nabagiem atņēma atlaides un tie netika pie tiem pašiem ārstiem? Tagad raksta, ka cilvēki esot ļoti slimi, ielaistas kaites, daudzus vairs nevar glābt

Bet maukas politiķi nu lielie pasaules glābēji – tpu tu negantība. Ir skaidri jāpasaka, ka cilvēku nāves ir uz šo politiķu sirdapziņām. Ir jāprot pieprasīt atbildība un to mēs neprotam. Bēgam – no Rīgas, no valsts, ne sevis. Bet vajadzētu vien ielikt cietumā politiķus. Viss mainītos kā uz burvju mājiena

+2
0
Atbildēt

0

Sskaisle 19.04.2022. 09.11

nū – man tiešām ir radies iespaids, ka Latvijas valsts apzināti ir veicinājusi , veicina cilvēku mirstību. Ja naudas zālēm cilvēkiem nav, valstij nav, bet VM var tērēties zelta galdiem un dimanta gultām, nerunājot par izsmalcinātākiem korupcijas gadījumiem, tad es tiešām turpinu domāt, ka Latvijas valsts veicnāja un turpina veicināt cilvēku izmiršanu.
Man ir tāda diagnoze, ka es valsts kompensētas zāles varu saņemt tikai tad, ja ārsti secina, ka slimais guļ uz nāves gultas un vairs necelsies. Es lasu un nespēju noticēt, ka tas ir tā, bet tas ir tieši tā un ne citādi. Par onkoloģiju Latvijā es klusēju. Žurnālos nereti raksta, ka onkoloģiska diagnoze neesot nāves spriedums, normalās valstīs tas nav nāves spriedums, Latvijā ir.

Vēl – tas beztiesiskums, tas nenormālais tiesiskais bardaks. Tā nespēja savaldīt dzērājus, huļigānus. Tas ir prātam grūti aptverams.
Iztīrīju sava stāva kāpņu laukumiņu. Bet kaimiņi atkal piecūkojuši ar atkritumiem. Uzlieku paziņojumu ar aicinājumu nebūt cūkām, ievērot tīrību. Nākošajā dienā man zvana kaimiņiene. Kā es viņu apvainojot par cūku nosaucot. Ka viņa mani ietupināšot aiz restēm, ka znotu izsaukšot, lai ar mani parunājot utt. Uz mirkli apmulsu, bet tad tā arī pateicu – 20 gadus tu gružus mums uz glavas es metusi, mēs mazgājam logus, tu tūlīt ar saviem gružiem klāt un tagad te žēlojies. Kauna tev nav. Protams, var teikt – tantītes ālējās, ko te sūdzies, bet īstenībā – tas nav tikai kultūras jautājums, tas ir jautājums par valsts un pašvaldības nespēju regulēt un uzraudzīt, nodrošināt elementāru sabiedrisko kārtību.

Nu kaut vai tas bardaks ar atkritumiem. Ar to, ka negodīgi būvnieki uz daudzdzīvokļu māju atkritumu novietnēm ved būvgružus un cilvēki par to maksā, jo valstij, pašvaldībai spēja vien ir izdot likumus , noteikumus, bet ne vairs kontrolēt un nodrošināt likumu izpildi

Šaubos vai no Rīgas tik ātri aizbraukšu prom, bet nu ja iespēja rastos – ne mirkli nešaubītos – korumpantu un zagļu un cilvēkam nedraudzigas vides pilsēta, ar nepieejamu kultūru

+1
0
Atbildēt

1

lindab456 21.04.2022. 16.15

Šķiet, ka autora stratēģija ir cēloņus, t.i., ekonomikas un likumdošanas jautājumus, kas veido izdzīvošanas pilsētā piramīdas pamatus, pasniegt saldajā ēdienā kā gala secinājumus. Līdz šim nav atbildes uz pamatjautājumu par dzīves dārdzības un ienākumu līmeņa attiecībām un to kādu vietu tajā ieņem pašvaldības rīcībā esošās administrēšanas, nodokļu, atbalsta, normatīvo aktu sviras, cik tās tiek darbinātas rīdzinieku interesēs, cik pretēji – klupina vai kalpo birokrātijas uzturēšanai.
Arī paši iedzīvotāji attiecībā pret pilsētu neveido vienveidīgu masu, gribētos domāt, ka arī tur pilsētai būtu jābūt kādām prioritātēm un sociālai atbildībai. Strukturēt var vēsturiskā griezumā vai kā nodokļu maksātājus utt. Ir vēsturiskie rīdzinieki, padomju laikā iebraukušie, ārvalstnieki, studenti, viesstrādnieki, kvalificēti speciālisti, ir nī nodokļa maksātāji denacionalizētajos īpašumos un dzīvojamo māju kopīpašumos, īres attiecībās esošie. Jāsaprot kā veidojas pilsētas ekonomiskā dzīve un kas ir klupšanas akmeņi atšķirībā no Tallinas un Viļņas.
Domāju, ka par maz ir novērtēts 1993. g. likuma “Par dzīvojamo telpu īri ” 30 gadu gaumā radītais zaudējums vēsturiskajam centram. Tas ne tikai deformēja un apstādināja īres tirgu, bet, galvenais, ekonomiski apgrūtināja, bremzēja attīstību, “iekonservēja” vēsturisko apbūvi, arī no iedzīvotāju aspekta – īpašniekus padarīja par ekonomiskiem ķīlniekiem, uzkrāva sociālo atbildību, bet īrniekus uzlika uz bezcerīgas valsts un pašvaldības solījumu par atbrīvošanas kompensācijām “adatas” – lika pieturēt neremontētus tukšus dzīvokļus grūstošos namos. Šīs neveselīgās attiecības neļāva cilvēkiem ilgtermiņā plānot savu dzīvi. Diemžēl vēl joprojām likumdošanas un RD atbalsts ir vērsts attīstītāju nevis vēsturisko pilsētas iedzīvotāju interesēs. Kļūdu paslaucīšana zem paklāja, atbildības novelšana uz tiem, kas jau tā visus šos gadus iznesa apgrūtinājumu smagumu, kā arī fasāžu pucēšana, nedomājot par to, kas dzīvos aiz šīm fasādēm, ir tās fundamentālās kļūdas, kas spiež rīdziniekus ārā no viņa dzimtās apkaimes, pilsētas. Sakņu sajūta ir nenovērtēts spēks pilsētas attīstībā. Runājot par iebraucējiem un viesiem, pilsētas, tāpat kā cilvēki, piesaista, ja to iedzīvotāji ir apmierināti ar dzīvi, pašpietiekami.

0
0
Atbildēt

0

@

Komentāri nav iespējoti šim rakstam

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu