Foto - Ieva Čīka, LETA
Krievijas iebrukums Ukrainā ir radījis jaunus izaicinājumus Latvijas ekonomikai, un rūpniecībā ir jāmeklē jauni izejvielu avoti, kā arī noieta tirgi. Ražotāju cenu inflācija Latvijai jau līdz šim bija sasniegusi 25% un kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā finanšu tirgos ir būtiski augušas metālu, energoresursu un citu izejvielu cenas. Vienlaikus vietējais un ārējais pieprasījums rūpniecībā joprojām ir spēcīgs, un gada sākums Latvijas rūpniecībā ir bijis pietiekami veiksmīgs.
Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētā informācija, šā gada februārī Latvijas rūpniecībā turpinājās mērena izaugsme un ražošanas fiziskie apjomi salīdzinājumā ar 2021. gada februāri pieauga par 2,5%. Pietiekami laba situācija rūpniecībā, visticamāk, saglabājās arī martā. Kā liecina Latvijas uzņēmēju aptaujas, martā ražotāju noskaņojums nav būtiski pasliktinājies, lai arī ir pieaugusi nenoteiktība un cenu kāpuma gaidas. Tāpat, atšķirībā no Covid-19 pandēmijas sākuma, arī elektrības patēriņš Latvijā nav samazinājies. Tā ir laba ziņa, taču gads kopumā rūpniecībā, protams, būs izaicinošs un par pieaugumu pašlaik, manuprāt, ir grūti runāt.
Februārī salīdzinājumā ar 2021. gada februāri rūpniecībā auga gandrīz visas nozares, izņemot pārtikas (-7,5% pret iepriekšējo gadu), apģērbu (-10,2%) un datoru un elektronisko iekārtu (-24,4%) ražošana. Tikmēr par 2,4% auga koku izstrādājumu ražošana, savukārt ķīmisko produktu un gatavo metālizstrādājumu ražošana pieauga par attiecīgi 25,1%, un 12,7%.
Pašlaik situācija gan ir pilnībā mainījusies. Pērn Baltkrievija un Krievija veidoja gandrīz 10% no Latvijas preču eksporta. Īpaši būtiski šie tirgi ir atsevišķiem uzņēmumiem farmācijas, elektrisko iekārtu, kā arī mašīnbūves nozarēs. Ir skaidrs, ka sadarbība ar abām valstīm pārskatāmā nākotnē nebūs iespējama un jaunu noieta tirgu meklēšana prasīs laiku. Tāpat ļoti būtisks jautājums ir izejvielu, it īpaši metālu pieejamība. Patlaban ražošana turpinās uz krājumu rēķina, taču jaunu izejvielu piegādātāju atrašana prasīs laiku un uzņēmējiem ir grūti prognozēt izejvielu piegāžu termiņus, kā arī cenu.
Tas nozīmē, ka satricinājumi ekonomikā būs lieli. Metāla pieejamība ir izaicinājums gan rūpniecībai, gan būvniecībai, un cenu kāpums, visticamāk, bremzēs pieprasījumu. Manuprāt, ir ļoti ticami, ka Latvijas ekonomika atkal varētu nonākt recesijā, tomēr situācija šobrīd nav salīdzināma nedz ar 2008., nedz 2020. gadu. Drīzāk mūs gaida lēnāka izaugsme un augstākas cenas. Manuprāt, straujais cenu kāpums nozīmēs arī lēnāku izaugsmi Eiropas un pasaules ekonomikā. Šādi stagflācijas procesi ekonomikā nav patīkami, tomēr tie, domājams, būs pārejoši. Jauni izejvielu piegādātāji tiks atrasti, savukārt ekonomikā mums ilgi nav bijis tik acīmredzama, skaidra un vienojoša uzdevuma kā šobrīd – enerģētiskās neatkarības palielināšana un atteikšanās no Krievijas energoresursiem. Jau tagad redzam, ka ir ļoti liels pieprasījums pēc investīcijām energoefektivitātē un zaļās enerģijas ražošanā gan no uzņēmumiem, gan mājsaimniecībām. Tāpat visā Eiropā aug pieprasījums pēc aizsardzības industrijas produkcijas. Tas nozīmē, ka iespējas ir un mums jāmeklē veidi, kā tās izmantot.
Autors ir bankas Citadele ekonomists
