Foto — Reinis Hofmanis
Kā radās un darbojas kustība Uzņēmēji mieram
Manā ķermenī jau trešo dienu notiek cīņa, pirmo reizi mūžā temperatūra gandrīz 40 grādu, un neviens nezina, kas tas ir. Varbūt vīruss, varbūt gripa, varbūt iekaisums, Covid-19 analīzes negatīvas. Es nepadodos, dzeru daudz ūdens un svīstu savā guļamistabā aiz aizvērtiem aizkariem. Saku meitām, ka viss būs labi. Ir ceturtdienas rīts, 24. februāris, pamodusies starp zāļu dzeršanām, mēru atkal temperatūru un atveru telefonā Facebook. Ukrainā sācies karš.
Nespēju tam ticēt, jūtu izmisumu, sāpes, bailes un nezinu, ko darīt. Klusi raudu, lai meitas nedzirdētu un nebūtu jāsāk skaidrot, kas notiek. Kas notiktu ar mani, ja uzbruktu mums? Kur es liktos, ja nevaru pat piecelties kājās? Ko darītu, ja nebūtu pieejams ibumetīns un paracetamols? Domāju par māmiņām, kas gaida bērniņu vai ir ar maziem, slimiem bērniem.
