Enerģētiskā vētra • IR.lv

Enerģētiskā vētra

Olga Kņazeva

Uzņēmumi meklē glābiņu enerģētikas krīzē

Karš Ukrainā un sarežģītā ģeopolitiskā situācija pēdējos mēnešos ar atsitienu ietriekusies arī Eiropas un Latvijas ekonomiskajā stabilitātē. Vismazāk aizsargāts izrādījies enerģētikas sektors, kas atkarīgs no Krievijas gāzes par 30—40%. Lai gan gāzes piegādes no Krievijas uz Eiropu pagaidām nav iekļuvušas sankciju sarakstos, tās cena biržās strauji pieaugusi, un Eiropas apņēmība izbeigt atkarību no Krievijas gāzesvada liek uzņēmumiem aktīvi meklēt alternatīvus enerģijas piegādes veidus pašu vajadzībām. 

Ir Nauda skaidro, kā Latvijas uzņēmumi risina šo jautājumu, kādas ir pieejamās valsts atbalsta programmas un kādi šķēršļi gaida ceļā uz mērķi.

Lētās gāzes laikmeta beigas

Kaut arī Latvijā atjaunojamās enerģijas daļa ir gana liela — aptuveni 40%, pietiekami apjomīga joprojām ir arī atkarība no gāzes, kuru turklāt izmanto arī elektroenerģijas ražošanai. 

Piektā daļa gāzes, ko piegādā Latvijai, tiek izmantota apkurei — gan privātpersonām, gan uzņēmumiem. Taču situācija Latvijas pašvaldībās šajā ziņā ir ļoti atšķirīga. Piemēram, Liepājā aptuveni 80% enerģijas, kas nepieciešama pilsētas apsildei, ražo no šķeldas, turpretim Rīgā dominē gāze. Galvaspilsēta joprojām ir aptuveni par 70% atkarīga no gāzes, bet, piemēram, Daugavpils pat par 90%. Jau pagājušā gada nogalē Daugavpils paziņoja par enerģētisko krīzi, atzīstot, ka nevar nodrošināt savus iedzīvotājus ar pietiekami lētu apkuri.

Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:


Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu