Kā ar mākslīgā intelekta palīdzību ierobežot alkohola un tabakas izstrādājumu patēriņu

  • Uģis Začs
  • 31.03.2022.
Ilustratīvs attēls

Ilustratīvs attēls

Alkohola un tabakas izstrādājumu patēriņam Latvijā pretēji Eiropas tendencēm joprojām ir novērojams pieaugums. Kā norāda Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (OECD), Latvijā ir lielākais reģistrētā alkohola patēriņš Eiropā (2019). Līdzīga situācija novērojama smēķēšanas izplatībā — pēc Eurostat datiem Latvija ierindojas ceturtajā vietā Eiropā (2020), smēķējot katram trešajam (32%) Latvijas iedzīvotājam. Turklāt šī statistika atspoguļo arī jauniešus vecumā no 15 gadu vecuma. Viens no veidiem, kā šo problēmu risināt, ir stingrāka vecuma pārbaude, iegādājoties alkohola un tabakas izstrādājumus. Automātiskās vecuma atpazīšanas tehnoloģijas var palīdzēt mazumtirgotājam novērtēt pircēju vecumu un vienlaikus risināt šo problēmu ilgtermiņā.

Vairāku gadu garumā ir izmēģināti un ieviesti daudzi ar alkohola un tabakas izstrādājumu ierobežošanu saistīti pasākumi, kas galvenokārt vērsti tieši uz jauniešu auditoriju. Tabakas izstrādājumu reklāmas ir aizliegtas un arī alkohola reklāmām ir apjomīgi ierobežojumi, tāpat tiek īstenots vairums sociālo kampaņu gan skolās, gan sabiedriskās vietās un regulāri tiek kāpināts šo produktu akcīzes nodoklis. Lai mazinātu tabakas izstrādājumu pievilcību tieši jauniešu vidū, valdība ir arī aizliegusi cigaretes un tinamo tabaku ar raksturīgu aromātu, smaržvielām, piemēram, ķiršu un augļu garšas. Šiem kritērijiem atbilst arī cigaretes ar mentola garšu. Tikmēr jauniešu vidū savu uzvaras gājienu iet vienreizlietojamās elektroniskās cigaretes. Nepilngadīgo jauniešu mēģinājumi iegādāties tabakas izstrādājumus joprojām rezultējas panākumiem, tādējādi veicinot smēķēšanas izplatību Latvijā. Savu izaicinājumu sniedz arī darba burzmā ierautie veikalu darbinieki, kas ne vienmēr spēj identificēt nepilngadīgas personas un liegt tām nepiemērotu produktu iegādi.

Inovatīvi risinājumi var sniegt iespēju mazumtirgotājiem kļūt sociāli atbildīgākiem un mazināt kļūdas, kas pieļautas uz cilvēciskā faktora rēķina, tādējādi ļaujot vecuma pārbaudi veikt precīzāk un ātrāk.

Tehnoloģiju risinājumu ieviešana rūpīgākai kontrolei

Lai mazinātu slogu veikala kasieriem, kaimiņvalstī Igaunijā jau izmanto uz mākslīgā intelekta balstītu sejas atpazīšanas tehnoloģiju, kas nosaka, vai pircējs ir vecāks par 25 gadiem. Ja sistēmai rodas šaubas par kāda pircēja vecumu, tā dod ziņu pārdevējam par manuālas pārbaudes nepieciešamību. Protams, darbinieku resurss joprojām ir nepieciešams, lai precizētu tieši jauniešu vecumu, taču salīdzinoši retāk. Rezultātā kasieri var koncentrēties uz galveno uzdevumu kvalitatīvu izpildi un nepilngadīgie pircēji tiek vieglāk identificēti.

Šī tehnoloģija ir viegli integrējama gan pašapkalpošanās kasēs, gan tirdzniecības automātos, lai ierobežotu nepilngadīgu personu pieeju viņiem nepiemērotai produkcijai. Piemēram, lai iegādātos tabakas izstrādājumu, pircējs veic pirkumu pašapkalpošanās kasēs, kur tiek veikta automātiska vecuma pārbaude, un tikai pēc tās, tiek izsniegts apstiprinājuma čeks. Lai iegūtu iegādāto preci, pircējs dodas uz tirdzniecības automātu, kuru arī ir iespējams aprīkot ar vecuma pārbaudes tehnoloģiju. Aprīkojot gan pašapkalpošanās kases, gan tirdzniecības automātus ar automātisku vecuma pārbaudi, veikala darbinieki var būt pārliecināti par precīzu nepilngadīgo pircēju atpazīšanu, veicot manuālu personas apliecinošu dokumentu pārbaudi tikai pēc nepieciešamības.

Nepilngadīgo personu piekļuve alkoholam un tabakas izstrādājumiem Latvijā ir samilzusi problēma, kurai ir jāmeklē veikalos viegli ieviešami risinājumi. Mazumtirgotājiem ir aktīvi jāiesaistās problēmas risināšanā, meklējot iespējas, kā veikt precīzāku vecuma kontroli, nepārslogojot savus darbiniekus, un tādējādi veicinot veselīgākas sabiedrības attīstību.

 

Autors ir StrongPoint klientu servisa vadītājs

Reklāma

Līdzīgi raksti

Viedoklis Vita Liberte

Latvijas biznesā šobrīd trūkst riska: kā drosmīgi soļi privātajā sektorā var mainīt Latvijas labklājību

Latvijas uzņēmējdarbības vide šobrīd atrodas kritiskā pārejas punktā. Lai arī pēdējo desmitgažu laikā esam vairākkārt pierādījuši spēju ātri mainīties, mūsu ekonomikas sniegums joprojām būtiski atpaliek no attīstītāko valstu līmeņa – gan produktivitātes, gan ienākumu, gan digitālās infrastruktūras kvalitātes ziņā. Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas jeb OECD dati rāda, ka Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju ir tikai 41 indeksa punkts, salīdzinot ar vidēji 60,2 OECD valstīs. Šo plaisu nevar aizlāpīt tikai ar efektīvāku darbaspēka izmantošanu vai ieguldījumiem cilvēkresursos vien – nepieciešamas arī stratēģiskas investīcijas tehnoloģijās, digitalizācijā, datu infrastruktūrā un inovācijās.

Viedoklis Jānis Liepiņš

Sporta infrastruktūras finansējums - vai sadale ir godīga?

Latvijā sporta infrastruktūras finansējums joprojām ir centralizēts, un valsts līdzekļu ievērojamākā daļa nonāk vienā vai dažos objektos, kamēr reģionos bāzes noveco, zaudē sertifikāciju un nespēj pilnvērtīgi nodrošināt mūsdienām atbilstošus pakalpojumus.

Viedoklis Kristīne Jarinovska

Ko dos Kuldīgas likums?

Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija retā izbraukuma sēdē 2025. gada 28. oktobrī Kuldīgas rātsnamā apsprieda Kuldīgas vecpilsētas saglabāšanas un aizsardzības likuma projektu. Šobrīd tas 2025. gada 27. novembrī ir jau pieņemts Saeimā 1. lasījumā. Īstais brīdis apspriest un palūkoties, ko sabiedrībai dotu likums par vienas pilsētas centru. Uzreiz jāpiebilst, ka neesmu likumprojekta autore un neesmu nekā piedalījusies tā izveidē, līdz ar to lūdzu atvainot, ja turpmākā kritika vai uzslavas radušās ierobežotas informācijas apstākļos.

Jaunākajā žurnālā