Kā ar mākslīgā intelekta palīdzību ierobežot alkohola un tabakas izstrādājumu patēriņu

  • Uģis Začs
  • 31.03.2022.
Ilustratīvs attēls

Ilustratīvs attēls

Alkohola un tabakas izstrādājumu patēriņam Latvijā pretēji Eiropas tendencēm joprojām ir novērojams pieaugums. Kā norāda Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (OECD), Latvijā ir lielākais reģistrētā alkohola patēriņš Eiropā (2019). Līdzīga situācija novērojama smēķēšanas izplatībā — pēc Eurostat datiem Latvija ierindojas ceturtajā vietā Eiropā (2020), smēķējot katram trešajam (32%) Latvijas iedzīvotājam. Turklāt šī statistika atspoguļo arī jauniešus vecumā no 15 gadu vecuma. Viens no veidiem, kā šo problēmu risināt, ir stingrāka vecuma pārbaude, iegādājoties alkohola un tabakas izstrādājumus. Automātiskās vecuma atpazīšanas tehnoloģijas var palīdzēt mazumtirgotājam novērtēt pircēju vecumu un vienlaikus risināt šo problēmu ilgtermiņā.

Vairāku gadu garumā ir izmēģināti un ieviesti daudzi ar alkohola un tabakas izstrādājumu ierobežošanu saistīti pasākumi, kas galvenokārt vērsti tieši uz jauniešu auditoriju. Tabakas izstrādājumu reklāmas ir aizliegtas un arī alkohola reklāmām ir apjomīgi ierobežojumi, tāpat tiek īstenots vairums sociālo kampaņu gan skolās, gan sabiedriskās vietās un regulāri tiek kāpināts šo produktu akcīzes nodoklis. Lai mazinātu tabakas izstrādājumu pievilcību tieši jauniešu vidū, valdība ir arī aizliegusi cigaretes un tinamo tabaku ar raksturīgu aromātu, smaržvielām, piemēram, ķiršu un augļu garšas. Šiem kritērijiem atbilst arī cigaretes ar mentola garšu. Tikmēr jauniešu vidū savu uzvaras gājienu iet vienreizlietojamās elektroniskās cigaretes. Nepilngadīgo jauniešu mēģinājumi iegādāties tabakas izstrādājumus joprojām rezultējas panākumiem, tādējādi veicinot smēķēšanas izplatību Latvijā. Savu izaicinājumu sniedz arī darba burzmā ierautie veikalu darbinieki, kas ne vienmēr spēj identificēt nepilngadīgas personas un liegt tām nepiemērotu produktu iegādi.

Inovatīvi risinājumi var sniegt iespēju mazumtirgotājiem kļūt sociāli atbildīgākiem un mazināt kļūdas, kas pieļautas uz cilvēciskā faktora rēķina, tādējādi ļaujot vecuma pārbaudi veikt precīzāk un ātrāk.

Tehnoloģiju risinājumu ieviešana rūpīgākai kontrolei

Lai mazinātu slogu veikala kasieriem, kaimiņvalstī Igaunijā jau izmanto uz mākslīgā intelekta balstītu sejas atpazīšanas tehnoloģiju, kas nosaka, vai pircējs ir vecāks par 25 gadiem. Ja sistēmai rodas šaubas par kāda pircēja vecumu, tā dod ziņu pārdevējam par manuālas pārbaudes nepieciešamību. Protams, darbinieku resurss joprojām ir nepieciešams, lai precizētu tieši jauniešu vecumu, taču salīdzinoši retāk. Rezultātā kasieri var koncentrēties uz galveno uzdevumu kvalitatīvu izpildi un nepilngadīgie pircēji tiek vieglāk identificēti.

Šī tehnoloģija ir viegli integrējama gan pašapkalpošanās kasēs, gan tirdzniecības automātos, lai ierobežotu nepilngadīgu personu pieeju viņiem nepiemērotai produkcijai. Piemēram, lai iegādātos tabakas izstrādājumu, pircējs veic pirkumu pašapkalpošanās kasēs, kur tiek veikta automātiska vecuma pārbaude, un tikai pēc tās, tiek izsniegts apstiprinājuma čeks. Lai iegūtu iegādāto preci, pircējs dodas uz tirdzniecības automātu, kuru arī ir iespējams aprīkot ar vecuma pārbaudes tehnoloģiju. Aprīkojot gan pašapkalpošanās kases, gan tirdzniecības automātus ar automātisku vecuma pārbaudi, veikala darbinieki var būt pārliecināti par precīzu nepilngadīgo pircēju atpazīšanu, veicot manuālu personas apliecinošu dokumentu pārbaudi tikai pēc nepieciešamības.

Nepilngadīgo personu piekļuve alkoholam un tabakas izstrādājumiem Latvijā ir samilzusi problēma, kurai ir jāmeklē veikalos viegli ieviešami risinājumi. Mazumtirgotājiem ir aktīvi jāiesaistās problēmas risināšanā, meklējot iespējas, kā veikt precīzāku vecuma kontroli, nepārslogojot savus darbiniekus, un tādējādi veicinot veselīgākas sabiedrības attīstību.

 

Autors ir StrongPoint klientu servisa vadītājs

Reklāma

Līdzīgi raksti

Viedoklis Ivonne Linnstade (Yvonne Lindstad)

Vecāki zina, kas ir labākais viņu bērniem, tam jāatspoguļojas arī pirmsskolu politikā

Absolūti lielākā daļa vecāku apzinās, cik svarīga loma bērna attīstībā ir kvalitatīvai izglītībai un drošai, atbalstošai videi. Turklāt, stāsts nav tikai par skolu, tas ir svarīgi no pirmās izglītības pieredzes – pirmsskolas. Tieši vecāki vislabāk pazīst savu bērnu, viņa personības iezīmes un raksturu, spējot izvērtēt, kad vislabāk uzsākt pirmsskolas un kuru bērnudārzu izvēlēties. Ja izvēli nosaka tikai izmaksas vai pašvaldību vai valsts iestāžu noteikumi, pastāv risks, ka tas nebūs labākais iespējamais variants bērna interesēm.

Viedoklis Renārs Deksnis

Kamēr kaimiņi jau operē ar robotiem, Latvija vēl gaida lēmumu – vai atpaliksim modernajā medicīnā?

Pēdējo gadu laikā robotizētā ķirurģija pasaulē ir piedzīvojusi strauju attīstību – šobrīd tā tiek izmantota vispārējā ķirurģijā, ai uroloģijā, ginekoloģijā, torakālajā un otolaringoloģijas jeb ausu, kakla un deguna ķirurģijā.

Viedoklis Edgars Turlajs

Kāpēc Lietuva var, Igaunija varēs, bet Latvija nevar? Bardaks ar kredītsaistību datiem

Eiropas Savienības līmenī ar "patēriņa kredītu direktīvas" starpniecību ir noteiktas vispārīgās prasības, kā kredītu devējiem izvērtēt patērētāju spējas atmaksāt savas kredītsaistības. Līdz ar to, vai un kādas datu bāzes ir obligāti izmantojamas šajā procesā, katra dalībvalsts nosaka pati. Latvijā izveidotā sistēma ir vissarežģītākā Baltijā, jo informācija par personas kredītsaistībām no visiem patērētāju kreditēšanas nozares dalībniekiem faktiski "dzīvo" gan valsts, gan privātās datu bāzēs. Turklāt nevienā datu bāzē nav informācija no visiem nozares dalībniekiem.

Viedoklis Agita Balbārde

Vai ģeopolitiskie satricinājumi ir izslēguši ilgtspēju no dienaskārtības?

Klimata pārmaiņas un ilgtspējīga attīstība pēdējos gados ir bijusi viena no centrālajām tēmām politiskajā un ekonomiskajā diskusijā, taču šobrīd ir vērojama satraucoša tendence – ģeopolitiskie satricinājumi draud izslēgt no dienaskārtības tādus jautājumus kā klimatneitralitātes mērķu sasniegšana, emisiju mazināšana un ilgtspējīgi risinājumi. Svarīgi apzināties, ka ilgtspēja nav īstermiņa kampaņa, tā ir ekonomikas un sabiedrības pielāgošanās realitātei – globāls dabas resursu izsīkums, ekosistēmas degradēšanās un klimata pārmaiņas rada tiešu ietekmi uz mūsu dzīves un biznesa vides kvalitāti.

Jaunākajā žurnālā