“Zaļš” un “patiešām zaļš” – kā atšķirt un ieviest šos paradumus savā ikdienā? 1

Ilustratīvs attēls
Tomass Piliponis

Ilgtspējīgi risinājumi aizvien vairāk parādās uzņēmumu, pašvaldību un valstu dienaskārtībās, taču, lai pāreja uz aprites ekonomiku notiktu pēc iespējas ātrāk un veiksmīgāk, arī iedzīvotājiem jāmaina savi paradumi. Dati liecina, ka mājsaimniecību atkritumus šķiro vairāk nekā puse Latvijas iedzīvotāju (60%)[1], taču, vai ar to ir pietiekami un kā panākt, lai šobrīd, kad nopirkt jaunu lietu nereti ir ātrāk un izdevīgāk nekā salabot veco, mēs tomēr neizmestu lietas pirms tās pārtrauc būt lietderīgas? Paradumu maiņa ir iespējama arī mājsaimniecībās ar dažādu ienākumu līmeni vai dzīvesvietu.

Vienreizējās lietošanas kultūru ietekmējis mūsu aizņemtais dzīvesveids, tāpēc pareiza laika plānošana vienlaikus var būt arī atslēga uz ilgtspējīgāku paradumu ieviešanu ikdienā.

Vienkāršs remonts var piešķirt jaunu elpu ierastajām mēbelēm, neliela darbošanās ar adatu un diegu var piešķirt jaunu izskatu apģērba gabalam u.tml. Daudzi veikali piedāvā remonta pakalpojumus, atliek tikai pameklēt tiešsaistē vai tuvējā apkārtnē. Ir arī ļoti daudz veidu, kā iemācīties paveikt šos nelielos darbus pašu spēkiem – nodarbības un meistarklases, grāmatas ar vērtīgiem padomiem, YouTube video ar pamācībām gandrīz katram dzīves gadījumam. Ja ir vēlme kaut ko salabot vai uzlabot, būs iespējams arī atrast veidu, kā to izdarīt.

Starp citu, par šiem jautājumiem nopietni tiek domāts arī globālā līmenī. Piemēram, pastāv vienošanās “Tiesības uz remontu” starp ES organizācijām, kuras uzskata, ka plaša patēriņa elektroniskajām precēm jābūt ne tikai izstrādātām tā, lai tās darbotos, bet arī būtu salabojamas, ja tas ir nepieciešams. Lai izgatavotu produktus, ko ir viegli salabot, mums ir nepieciešami dizaini, kas nodrošina vieglu demontāžu. Remontam jābūt pieejamam, pieņemamam un vispārpieņemtam. Tas nozīmē, ka produkta remontam nevajadzētu maksāt vairāk nekā jauna produkta iegādei. Nedrīkstētu pastāvēt arī juridiskiem šķēršļiem, kas liegtu privātpersonām un neatkarīgiem remontētājiem salabot bojātus izstrādājumus. Tas nozīmē pārdomātus, ērtus un saprotamus garantijas nosacījumus.

Ikviens no mums var izvērtēt savus ikdienas paradumus, atteikties no liekā un kaitīgā, nepirkt lietas, kas nav pārstrādājamas vai bez kurām var iztikt, un izvēlēties to, kas videi draudzīgs, piemēram, produktus pārstrādājamā iepakojumā, pievēršot arī uzmanību, lai produkts nebūtu pārpakots. Izvēloties produktus vai pakalpojumus, ir svarīgi spēt izvērtēt, vai pakalpojumu sniedzējs ir uzņēmums, kas patiešām atbalsta ilgtspējīgus risinājumus, vai arī tā ir t.s. “zaļā mazgāšana” (greenwashing) – prakse nepatiesi reklamēt savu produktu vai uzņēmumu kā “zaļu” vai ilgtspējīgu, lai palielinātu ieņēmumus vai klientu loku.

Dažkārt uzņēmumi var gūt lielu potenciālu, īstenojot ilgtspējību, lai pārdotu vairāk savu produktu. Viņi apgalvo, ka ir ilgtspējīgi, bet patiesībā dara ļoti maz un tikai tāpēc, lai palielinātu savu peļņu. Šiem uzņēmumiem vērts atcerēties, ka šāda veida politika ir ļoti riskanta un rezultātā var zaudēt ne tikai naudu, bet arī reputāciju, kas ilgtermiņā maksās vēl vairāk. Tam patiešām ir nozīme, tāpēc uzņēmumiem ir jāveic pasākumi, lai pārliecinātos, ka arī neviens no piegādātājiem nespēlē negodīgu spēli. Arī patērētājiem jācenšas izglītoties par ilgtspējības tēmu, lai varētu droši izlemt, cik viens vai otrs uzņēmums ir patiess savā vēstījumā par ilgtspēju.

Kā patērētāji var pamanīt “zaļo mazgāšanu”? Kā varam izdarīt pareizās ilgtspējīgas izvēles?

Pirmkārt, jābūt objektīviem un kritiskiem pret lasīto un redzēto, izvērtējot, vai attiecīgā risinājuma mērķis ir saudzēt vidi vai ietaupīt vairāk naudas. Piemēram, ir gadījumi, kad viesnīcas piedāvā izmantot vienus un tos pašus palagus un dvieļus, bet ne vides aizsardzības vārdā. Tāpat ir svarīgi pārbaudīt, vai “zaļās” kampaņas patiešām atbilst ilgtspējas filozofijai. Dažkārt uzņēmumi savu rīcību uzskata par videi draudzīgu, taču patiesībā tai nav nekā kopīga ar ilgtspējību. Pārbaudiet, vai produkta atbildība pret vidi nav pārāk pārspīlēta. Dažos gadījumos produktu īpašības ir krietni pārspīlētas. Visbeidzot pārbaudiet, vai uzņēmums, kas apgalvo, ka ir ilgtspējīgs, sniedz jebkādu informāciju, kas pamatotu šos apgalvojumus. Viens no labākajiem veidiem, kā pierādīt savus apgalvojumus par uzņēmuma korporatīvi sociālās atbildības aktivitātēm, ir dalīties ar savu ilgtspējības ziņojumu. Arī Carlsberg īsteno šādu praksi, publicējot ilgtspējības ziņojumu, jo tas vienlaikus ir arī veids, kā sekmēt patērētāju izpratni par vides jautājumiem un motivēt viņus mainīt paradumus.

Svarīgi gan paturēt prātā – lai kādu vainotu “zaļajā mazgāšanā”, jābūt pārliecinošiem pierādījumiem, jo var gadīties, ka šā uzņēmuma mērķis patiešām bijis samazināt savu negatīvo ietekmi, bet vienkārši nebija veiksmīgs idejas formulējums. Ikviens patērētājs var izglītoties par ilgtspējības tēmu, kas palīdzēs ne tikai pamanīt “zaļo mazgāšanu”, bet arī izvērtēt savus ikdienas paradumus un, ja nepieciešams, ieviest jaunus. Pirms iegādāties jaunu sadzīves tehniku, vērts pārbaudīt, vai esošā patiešām vairs nepilda savas funkcijas. Ja tomēr ir skaidrs, ka jāiegādājas jauna, varam izvērtēt, kādas funkcijas mums ir nepieciešamas. Iegādājoties jaunu apģērbu, varam izvēlēties izturīgāku materiālu, kas kalpos ilgāk u.tml. Ilgtspējīgs dzīvesveids var būt viens no veidiem, kā ietaupīt, piemēram, pārdomāts ūdens patēriņš, ierīču atvienošana no kontakta pēc to uzlādes u.tml. nelielas izmaiņas ilgtermiņā radīs pozitīvu ietekmi uz rēķiniem.

 

Autors ir Carlsberg zīmola vadītājs Latvijā

[1] Latvijas Zaļā punkta un pētījumu centra SKDS veiktais pētījums, 2020.

Komentāri (1)

Elektriķa dēls 25.03.2022. 12.32

Situācija reālajā dzīvē ir krietni sliktāka un ES tieši likumu un direktīvu jomā ir vairāk kā nožēlojama. Piemēram vai es varu pērkot jaunu mobilo telefonu, kopā ar to nepirkt austiņas un lādētāju ? Mans vecais telefons vēl lieliski strādā un pilda visas man nepieciešamās funkcijas, vienīgā problēma baterija jālādē katru dienu, pietiktu ar tās nomaiņu,bet telefona konstrukcija to neparedz. Tie ir tikai daži piemēri ar kuriem saskaras gandrīz ikviens sadzīves elektro un elektronikas preču lietotājs. ES spēja aizliegt energoneefektīvu spuldžu lietošašanu, bet cik gadus jau nespēj nonākt pie kopsaucēja pulksteņu grozīšanā !

0
0
Atbildēt

0

Lai pievienotu komentāru, vai ienāc ar:

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu