Recenzija bez punkta 21

Rotkho lomā Juris Bartkevičs, Mela Rotkho — Vita Vārpiņa. Foto — Artūrs Pavlovs
Zane Radzobe, žurnāla Ir teātra kritiķe

Dailes teātra izrāde Rotkho pārsteidz ar multikulturālismu un vērienu

Ikvienu labu iestudējumu var skatīties dažādi. Mana izvēle šoreiz ir rakstīt par intelektuālo vai sajūtām tverto izrādi. Vai ir kāda atšķirība? Jā, jo Dailes teātra šīs sezonas flagmaņa Rotkho režisors Lukašs Tvarkovskis ir polis un ar visai atšķirīgu teātra pieredzi nekā Latvijas skatītājam. Daudz ko, kas, pieņemu, Tvarkovskim ir pašsaprotams un sen apnicis, Dailes apmeklētājs redzēs pirmo reizi. Izrādē tam ir jēga, jo Rotkho ir darbs par mākslas būtību. Un jautājums, vai ir nozīme, ka kaut kas nav oriģināls, ja tas uz tevi atstāj iespaidu, tiek uzdots konceptuāli. Bet iespaidu izrāde atstāj, tāpēc — kāda starpība, zināt, ko skatāties, vai ne? Tur nu es Tvarkovskim piekrītu par visiem simt: māksla ir (vai vismaz tai vajadzētu būt) pieredze.

Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt drukātā vai digitālā žurnāla abonentam. Esošos abonentus laipni lūdzam ienākt:

Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu