Uzņēmumu vadītāju aptauja Baltijā: optimisms par izaugsmi

Ilustratīvs attēls
Zlata Elksniņa-Zaščirinska

Baltijas valstu uzņēmumu vadītāji saglabā optimismu par ekonomikas attīstību pasaulē un Baltijas reģionā, bet lielākās rūpes uzņēmēji pauž par darbinieku piesaisti, liecina PricewaterhouseCoopers (PwC) nule veiktais pētījums PwC’s Baltic CEO Survey.

Aptauja, kurā piedalījās 291 uzņēmumu vadītājs Latvijā, Lietuvā un Igaunijā liecina, ka cerīgs skats nākotnē ir daudz lielāks, nekā pirms diviem gadiem. Ja 2020. gadā globālo tautsaimniecības izaugsmi sagaidīja tikai 13% vadītāju Latvijā (18% Lietuvā un tikai 9% Igaunijā), šogad pozitīvu vērtējumu snieguši 50% vadītāju Latvijā, 42% Lietuvā un 64% Igaunijā. Pērn Baltijas valstu uzņēmumu vadītāju viedoklis bija līdzīgs šā gada rezultātiem. Tas gan aizvien ir nedaudz mazāk, nekā Eiropā, kur par tautsaimniecības izaugsmi ir pārliecināti 81% aptaujāto uzņēmumu vadītāju Rietumeiropā un 68% Centrālajā un Austrumeiropā (CAE). Tāpat pieaudzis vadītāju optimisms par Latvijas tautsaimniecības izaugsmi, uz kuru norāda 50% aptaujas dalībnieku. Tas ir daudz vairāk nekā aizvadītajā gadā (43%) un pirms diviem gadiem (tikai 14%).

Optimistisko skatu stiprina gan pieprasījuma kāpums daudzās uzņēmējdarbības nozarēs, gan pārliecība, ka līdz ar pandēmijas beigām, ekonomikā atsāksies strauja augšupeja. 2022. gada pirmajos mēnešos pēc ilgāka laika varam vērot sava veida “atgriešanos” pirmspandēmijas laikā. Tiek apspriesta pakāpeniska ierobežojumu atcelšana, uzņēmumi un institūcijas atsāk sniegt pakalpojumus klātienē. Tiesa, šī atgriešanās jāliek pēdiņās, jo divu gadu laikā notikušās pārmaiņas ir uz visiem laikiem mainījušas daudzus procesus sabiedrībā, attiecībās, biznesa vidē. Uzņēmumu vadītāji šajā jaunajā, dziļi digitalizētajā pasaulē saskata labu potenciālu attīstībai un turpina tai pieskaņot savu ikdienu.

Darbinieku piesaistes izaicinājums

Viens no jautājumiem, kas uzņēmumu vadītāju aptaujā iezīmējas kā galvenais 2022. gada izaicinājums, ir darbaspēka pieejamība. Lietuvā 89%, Igaunijā 75%, bet Latvijā 67% aptaujāto uzņēmumu vadītāju norāda, ka viņiem ir kļuvis grūtāk piesaistīt jaunus darbiniekus. Pērn par darbinieku piesaisti rūpes pauda aptuveni divas reizes mazāk aptaujas dalībnieku.

Līdz ar prognozēto tautsaimniecības izaugsmi, uzņēmumu vadītāji gatavojas darbinieku skaita pieaugumam un atalgojuma kāpumam. 61% aptaujāto Lietuvā, 55% Igaunijā un 40% Latvijā plāno darbinieku skaita pieaugumu tuvākā gada laikā (vienīgi Latvijā mazliet vairāk uzņēmēju sacīja, darbinieku skaits tiks saglabāts esošajā līmenī). Atalgojuma kāpumu plāno gandrīz visi uzņēmumu vadītāji Lietuvā un Igaunijā, un 82% aptaujāto Latvijā. Izteiktākā algu pieauguma prognoze svārstās no 6% līdz 10%, – šādu pieauguma līmeni prognozē vairāk nekā puse uzņēmēju Lietuvā un Igaunijā un trešdaļa – Latvijā (mūsu valstī līdzīgs skaits minēja algu kāpumu līdz 5%).

Visu Baltijas valstu uzņēmēji ir centušies motivēt savus darbiniekus vakcinēties pret Covid-19, bet lielākais pārtraukto darba attiecību skaits ar nevakcinētiem darbiniekiem bijis Latvijā (43%, Lietuvā – 16%, Igaunijā tikai 6%). Gandrīz visi aptaujas dalībnieki atzina, ka pandēmija ir ieviesusi būtiskas izmaiņas uzņēmumu ikdienā – darbs attālināti un tiešsaistes sanāksmes ceļošanas vietā ir divas galvenās pārmaiņu izpausmes, ko minēja no 60% līdz 80% uzņēmumu vadītāju Baltijā. Trešā nozīmīgākā izpausme, uz kuru norādīja aptuveni puse aptaujāto vadītāju Baltijā, ir ieguldījumi uzņēmumu digitalizācijā.

Augs apgrozījums, eksports kaimiņos

Visu Baltijas valstu uzņēmumu vadītāji sagaida, ka tuvāko gadu laikā palielināsies biznesa aktivitāte un uzņēmumu apgrozījums. Pārliecību par apgrozījuma kāpumu nākamo trīs gadu laikā pauž 78% vadītāju Latvijā, 86% Lietuvā un 88% Igaunijā. Šāds vērtējums ir saistīts ar uzņēmēju optimismu par ekonomikas attīstību globāli, kā arī katrā no Baltijas valstīm. Tiesa, cerīgo skatu varētu ietekmēt 2022. gadā vērojamais enerģijas cenu kāpums.

Apgrozījuma kāpumu uzņēmēji Latvijā pamatā saista ar uzņēmuma dabisku izaugsmi (65%), jaunu produktu vai pakalpojumu ieviešanu (63%) un darbības efektivitātes uzlabošanu (63%). Salīdzinoši mazāk uzņēmēju plāno ieiet jaunos tirgos (21%). Kā būtiskākos eksporta tirgus vadītāji visās Baltijas valstīs min sev tuvākās kaimiņvalstis (Latviju minējuši 37% vadītāju Lietuvā un 30% – Igaunijā), salīdzinoši nozīmīgi ir arī Vācijas, Somijas un Zviedrijas tirgi.

Domā par efektivitāti, sagaida to arī no valsts

Ņemot vērā, ka viens no lielākajiem uzņēmēju izaicinājumiem pēdējo gadu laikā ir bijis efektivitātes kāpināšana, līdzīgu rīcību uzņēmumu vadītāji sagaida arī no valsts. Ja valsts paveikto aizsardzībā un drošībā Latvijas uzņēmēji vērtē kopumā pozitīvi (27%), tad viskritiskāko novērtējumu izpelnījies paveiktais valsts administrācijas izmaksu samazināšanā (83% respondentu Latvijā uzskata, ka šajā virzienā darbs nav bijis efektīvs).

Galvenās prioritātes, ko uzņēmumu vadītāji izvirza valdībai, ir nodokļu vides konkurētspēja (faktors Nr. 1 Latvijā un Lietuvā), izglītības politikas atbilstība pārmaiņām ekonomikā, kā arī darba tirgus atvērtība trešo valstu pilsoņiem (faktors Nr. 1 Igaunijā, Latvijā šis nav nozīmīgāko prioritāšu vidū). Latvijā kā nozīmīgs darba uzdevums valdībai minēta arī uzņēmējdarbības vides attīstīšana.

Riski – veselība, ģeopolitika un kiberdrošība

Kā būtiskākos riskus, kas globāli var bremzēt biznesa attīstību, uzņēmumu vadītāji Latvijā min ar sabiedrības veselību saistītu apdraudējumu (65% vadītāju Latvijā, 52% Lietuvā, 48% – Igaunijā), kā arī ģeopolitisku konfliktu riskus (45% vadītāju Latvijā), makroekonomikas nepastāvību (42% vadītāju Latvijā) un kiberdrošību (39% vadītāju Latvijā). Kiberdrošība ir minēta kā otrais galvenais risks Lietuvā (50%) un Igaunijā (38%), bet Latvijā krietni aktuālāks ir ģeopolitisku konfliktu risks. Kiberdrošības apdraudējums joprojām ir galvenais risks uz kuru norāda aptaujātie uzņēmumu vadītāji pasaulē (49%), kā vienlīdz satraucošu minot arī veselības apdraudējumu (48%). Arī CAE un Rietumeiropas reģiona uzņēmumu vadītāji kā galvenos apdraudējumus izceļ kiberdrošības riskus (CAE – 40%, Rietumeiropā – 50%), veselības apdraudējumus (CAE – 53%, Rietumeiropā – 37%) un makroekonomisko nepastāvību (CAE – 48%, Rietumeiropā – 38%).

Klimata pārmaiņas Baltijas valstu uzņēmēji pagaidām neuzskata par vērā ņemamu risku – to ir minējuši tikai aptuveni piektā daļa aptaujāto. Arī plaši apspriestās iniciatīvas klimata neitralitātes sasniegšanai nav Baltijas uzņēmēju prioritāšu vidū – apņemšanās attiecībā uz kaitīgo izmešu samazināšanu ir tikai 21% uzņēmēju Latvijā, 17% Lietuvā un 25% Igaunijā. Šie rādītāji ir līdzīgi uzņēmēju aptaujas datiem Austrumeiropā, bet Rietumeiropā tie ir nedaudz augstāki (31%).

Par aptauju

PwC Baltijas uzņēmumu vadītāju aptauja 2022 tika veikta laika posmā no 2021. gada 2. decembra līdz 2022. gada 12. janvārim tiešsaistes vidē. Aptaujā piedalījās 291 respondents – uzņēmumu augstākā līmeņa vadītāji Latvijā, Igaunijā un Lietuvā, no kuriem ir 22% sievietes un 75% vīrieši, savukārt 3% nevēlējās norādīt savu dzimumu. Aptaujātie uzņēmumu vadītāji pārstāv tādas nozares kā tirdzniecība, finanses, būvniecība, apstrādes rūpniecība, IT un telekomunikācijas, veselības aprūpe, transports u.c. Aptaujāto uzņēmumu vadītāju pārstāvēto uzņēmumu apgrozījums aizvadītajā pārskata gadā:

28% nepārsniedza 5 miljonus eiro;

12% robežās no 5 – 10 miljoniem eiro;

10% robežās no 11 – 20 miljoniem eiro;

15% robežās no 21 – 50 miljoniem eiro;

10% robežās no 51 – 99 miljoniem eiro;

9% robežās no 100 – 200 miljoniem eiro;

8% vairāk nekā 200 miljoni eiro;

8% – nevēlējās norādīt.

Vairāk informācijas un ieskats aptaujas rezultātos šeit.

 

Autore ir PwC Latvija valdes priekšsēdētāja un vadošā partnere

Pagaidām nav neviena komentāra

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu