Undines Radzevičūtes romāna Zivis un pūķi varoņi laimi atrod, pieņemot apkārtējo svešumu
Lietuviešu rakstnieces romāns ir grāmata, kuras vidū gribas uzšķirt un pārlasīt sākumu. Un beigās to pašu izdarīt vēlreiz. Atgriežoties pirmoreiz, izlasītās lappuses ļauj saprast sākuma notikumus, bet otrajā piegājienā — pilnvērtīgāk novērtēt motīvus un tēmas, kas sabalsojas visa teksta garumā. Pat ja tas nav gluži nepieciešams, lai izbaudītu romānu, tāda atgriešanās padara lasījumu dziļāku, daudzslāņaināku un, jā, arī patīkamāku.
Undines Radzevičūtes romāna centrā ir divas svešumā pavadītas dzīves, kas tā arī īsti neiegūst cerēto izskatu. Viena pieder jezuītu priesterim Tēvam Kastiļjonem, reizē domātājam un gleznotājam. 18. gadsimta sākumā devies uz Ķīnas Aizliegto pilsētu, lai uzvestu tās imperatoru uz vienīgā pareizā kristietības ceļa, viņš pēc tam ir spiests piecdesmit garus gadus kalpot par galma mākslinieku vairākiem Rietumu eksotiku kārojošiem imperatoriem, kamēr sākotnējā misija tā arī paliek kārdinoši neaizsniedzamā attālumā.
