Balstvakcīna ir būtiska, arī dominējot omikronam

Ziņojumi par vakcinācijas aktivitāti pēdējās nedēļās liecina, ka Latvijā ir būtiski sarukusi interese par balstvakcīnas saņemšanu. Tas ir bēdīgs fakts, kam var būt tālejošas negatīvas sekas. Ārsti un epidemiologi turpina uzskatīt un uzstāt, ka vakcinācija un jo īpaši balstvakcīna ir nozīmīgākais un ilgtspējīgākais rīks, kas ir mūsu rokās Covid-19 pandēmijas apturēšanai.

Omikronu nevar saukt par “vieglu”

Epidemioloģiskās uzraudzības dati liecina, ka Latvijā pašlaik izplatītākais Covid-19 vīrusa paveids ir omikrons, kas ir aizstājis iepriekš prevalējušo delta paveidu. Lai gan joprojām turpinās pētījumi par omikrona dabu, sākotnējie novērojumi un secinājumi apliecina – šis vīrusa paveids ir ļoti lipīgs, bet slimības gaita ar omikronu inficētajiem lielākā daļā gadījumu ir viegla vai vidēji smaga.

Diemžēl tas var radīt iluzoru drošības sajūtu un nepareizas rīcības stratēģijas. Pasaules Veselības organizācija uzsver un atgādina, ka omikrona paveida gadījumā joprojām ir novērojams viss inficēšanās ar SARS-CoV-2 vīrusu seku spektrs – sākot ar asimptomātisku Covid-19 gaitu un noslēdzot ar smagu slimības gaitu, kas rezultējas ar nonākšanu stacionārā vai pat nāvi. Arī Latvijā diemžēl kopš gada sākuma redzam stacionēto cilvēku ar apstiprinātu Covid-19 infekciju skaita pieaugumu, un joprojām katru dienu tiek ziņots par nāves gadījumiem cilvēkiem, kuriem ir apstiprināta Covid-19 infekcija. Ikviena cilvēka dzīvība ir neatsverami vērtīga, un mums ir jādara viss iespējamais, lai maksimāli samazinātu nāves gadījumu skaitu.

Viltus drošības sajūtu var radīt arī sabiedrības veselības institūciju publicētie dati par to, ka omikrona paveida izplatības pieauguma laikā ir palielinājies to cilvēku skaits, kuri nonāk slimnīcās, taču Covid-19 nav pamata diagnoze. Taču speciālisti atgādina, ka ir zinātniski pierādīts, ka SARS-CoV-2 vīruss spēj izraisīt dažādu hronisku saslimšanu (piemēra, sirds asinsvadu sistēmas slimību) akūtu un būtisku saasināšanos. Vīruss spēj izsaukt arī tādu hronisku saslimšanu dekompensāciju un manifestēšanos, par kurām cilvēks iepriekš nav nojautis (piemēram, cukura diabēts).

Tāpat nozares eksperti ārvalstīs uzsver – laiks, kas ir pagājis kopš vīrusa omikrona paveida atklāšanas, ir īss, un vēl nav zināms, cik bieži un cik smagas formas tā dēvētā “garā Covid” sekas rada inficēšanās ar šo vīrusa paveidu.

Balstvakcīnas ir efektīvas arī cīņā pret omikronu

Publiskajā telpā ir izskanējusi informācija, ka vakcīnu ražotāji jau strādā pie omikrona specifiskas vakcīnas, tādēļ iedzīvotāji atsakās no šobrīd pieejamajām vakcīnām, tai skaitā balstvakcīnas devas. Taču jāatzīmē, ka jauna, vīrusa paveidam pielāgota vakcīna nebūs pieejama tik drīz, tas ir gana daudzu mēnešu jautājums. Atlikt vakcīnas saņemšanu šobrīd nav pamata – jaunāko pētījumu dati apliecina, ka patlaban pieejamās vakcīnas ir gana efektīvas arī pret vīrusa omikrona paveidu, ja ir saņemts pilns vakcinācijas kurss un balstvakcīnas deva.

Tā, piemēram, jaunākie, šā gada janvāra beigās publicētie dati par Moderna balstvakcīnu apliecina, ka septiņus mēnešus pēc otrās vakcīnas devas (un pirms trešās (balstvakcīnas) devas) omikrona paveida neitralizācija tika konstatēta 55% pētījuma dalībnieku. Savukārt balstvakcinācija ar 50 mikrogramu balsta devu panāca omikrona paveidu neitralizējošo antivielu ĢVT (ģeometriskā vidējā titra) pieaugumu, un mēnesi pēc devas saņemšanas tas bija 20 reižu augstāks nekā maksimāli sasniegtais omikrona paveidu neitralizējošo antivielu titrs mēnesi pēc vakcīnas otrās devas saņemšanas. Sešus mēnešus pēc balstvakcinācijas omikrona paveidu neitralizējošo antivielu titrs bija 6,3 reizes zemāks nekā minētais maksimālais titrs mēnesi pēc balstvakcinācijas, taču visiem (100%) pētījuma dalībniekiem tas bija nosakāms, un ĢVT bija pat augstāks nekā mēnesi pēc otrās devas saņemšanas.

Ražotājs Pfizer-BioNTech jau decembrī paziņoja, ka viņu veiktie pētījumi liecina – balstvakcīnas deva paaugstina omikronu neitralizējošo antivielu titru pat 25 reizes (salīdzinot ar 2 devām), un cilvēkiem, kuri saņēmuši trešo vakcīnas devu, neitralizējošo antivielu līmenis pret omikrona variantu ir līdzvērtīgi augsts, salīdzinot ar iepriekšējiem vīrusa paveidiem pēc divu vakcīnas devu saņemšanas.

Tāpat, piemēram, Lielbritānijas atbildīgo dienestu janvāra otrajā pusē publiskotā vakcīnu monitoringa informācija (aplūkojot visu valstī pieejamo vakcīnu veidu efektivitāti kopumā pret vīrusa omikrona paveida izraisītajām sekām) liecina, ka sešus mēnešus vai ilgāk pēc pamata vakcinācijas kursa pabeigšanas efektivitāte attiecībā pret hospitalizāciju bija 30-35%, taču 0 – 3 mēnešus pēc balsta devas saņemšanas šis rādītājs bija ļoti augsts – 80-95%, un 4-6 mēnešus pēc trešās devas saņemšanas tas joprojām bija vairāk nekā divas reizes augstāks – 75-80%. Attiecībā pret letālu iznākumu 6 un vairāk mēnešus pēc 2. devas saņemšanas efektivitāte bija 40-70%, savukārt 0-3 mēnešus pēc balsta devas saņemšanas efektivitāte bija ļoti augsta – 85-99% (par laiku, kas ilgāks kā 3 mēneši pēc balsta devas saņemšanas, vēl pagaidām pietrūkst datu).

Tāpat novērots, ka balstvakcīna spēj vismaz daļēji pasargāt arī no simptomātiskas Covid-19 norises (4-6 mēnešus pēc balsta devas saņemšanas efektivitātes rādītāji bija 40-50%).

Saskaņā ar Pasaules Veselības organizācijas rekomendācijām vakcinācija pret Covid-19, sevišķi, ja saņemta balstvakcīnas deva, joprojām ir efektīvākais pandēmijas ierobežošanas instruments, lai samazinātu smagas slimības gaitas un nāves risku. Un atgādina, ka vakcīnas novērš arī daļu inficēšanās un tālākas transmisijas gadījumu, tomēr nepilnīgi, tādēļ joprojām aktuāli ir arī nefarmaceitiskie pasākumi – mutes un deguna aizsegu lietošana, telpu vēdināšana, roku dezinfekcija, distances ievērošana, nepulcēšanās u.c.

 

Autore ir Ph.D., Mg.sc.sal., Rīgas Stradiņa universitātes Sabiedrības veselības un epidemioloģijas katedras asociētā profesore, Sabiedrības veselības institūta direktore