Darba tirgus – adaptācija vai transformācija

Ilustratīvs foto: pixabay.com
Evijta Šalte

Personāla vadības un cilvēkresursu piesaistes ekspertiem nav jālūkojas kristāla bumbā, lai paredzētu darba tirgu 2022.gadā. Arī bez nākotnes pareģošanas un pārdabiskām spējām manāmas tendences, kas, visticamāk, atspoguļos nākotnes darba vietu un vidi. Lielā talantu staigāšana, mentālā veselība, brīvība un atalgojums. Ar ko rēķināties uzņēmumiem un ko gaidīt darbiniekiem – adaptāciju vai transformāciju?

Darbinieku trūkums ceļ algas

Pēdējos divos gados organizācijas visā pasaulē pieredzējušas vairākus sarežģījumus – pāreju uz attālinātu vai hibrīda darba režīmu, atkāpšanos no amatiem un jaunu iekšējās kultūras pieeju, izmantojot saziņai un pienākumu izpildei digitālus rīkus. Tendences iezīmē mobilitāti, kas izpaužas arī Baltijas valstīs. Mūsu reģiona speciālisti meklē elastīgas iespējas citviet, darbaspēka trūkumam Latvijā kļūstot par arvien aktuālāku problēmu. Tā saasina cīņu par spožu talantu piesaisti vietējā tirgū, un to pierāda arī bruto atalgojums valstī.

Latvijā 2020.gadā vidējā alga “uz papīra” bija 1143 eiro, bet 2021.gada 3.ceturksnī sasniedza 1280 eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Turklāt analītiķi prognozē, ka šogad darbaspēka trūkuma apstākļos tā pieaugs par aptuveni 8%. Lai noturētu profesionāļus, uzņēmumi ir gatavi izbārstīt prēmijas un paaugstinājumus 10–15% apmērā kā konfeti. Taču neatkarīgi no tā Baltijas valstu profesionāļi migrē uz Rietumeiropas un Skandināvijas kompānijām, kas viņiem spēj piedāvāt perspektīvāku karjeras izaugsmi un konkurētspējīgāku atalgojumu. Reizēm atlīdzība ir pat par 30% lielāka. Darbaspēka noturēšana un migrācijas ietekme uz valsti un biznesu drīzumā būs likumsakarīga.

Lielā talantu staigāšana

Pandēmijas laiku varam dēvēt par lielās talantu staigāšanas laiku, un tam pamatā ir dažādi apsvērumi. Piemēram, otrpus okeānam pētījumā secināts, ka aptuveni 50% respondentu, kuri ASV pametuši darbu, par prioritāro iemeslu norāda garīgās labsajūtas uzlabošanu. Apzinātas vai neapzinātas depresijas un trauksmes pazīmes ir aspekts, kas daudziem liek pārvērtēt karjeru, sākot no minimālās algas saņēmējiem līdz augsti kvalificētiem un atalgotiem ekspertiem.

Izdegšana paredz izmaiņas darba tirgū. Pat ja četru darba dienu nedēļa pašlaik nav izplatīts koncepts, pārskatāmā nākotnē tā būs norma. Te īpaši svarīgi ir atcerēties, ka darba tirgu pārstāv četras paaudzes, pievienojoties GenZ. Tieši viņu prioritātēm piemīt potenciāls satricināt pastāvošo lietu kārtību – no darba ar augstiem ienākumiem līdz pienākumiem ar pievienoto vērtību, no kolektīvas attieksmes līdz personalizētai pieejai, no intuīcijas līdz datos un statistikā balstītai analītikai, no tehnoloģijām kā priekšrocībai līdz vitālai nepieciešamībai. Līdz ar to radīsies vairāki uzņēmumi, kas noteiks sešu darba stundu vai četru darba dienu nedēļu. Šī attīstība gan raksturos nākotnes darba vietu, kur fokusā būs darbinieka vēlmes un vajadzības, gan mazinās atalgojuma slogu uzņēmējiem.

Ārštats un biznesa dibināšana

Neatkarība un elastība – jaunie simboli mūsdienu darba tirgū. Līdz šim izplatītajā attālinātajā darba modelī cilvēki bija spiesti dienas, iespējams, pat stundas laikā nomainīt vairākas lomas. Tas apgrūtināja organizētību un vairoja nogurumu. Rīgas Stradiņa universitātes Darba drošības un vides veselības institūta aptaujā secināts, ka aizvadītajā pavasarī katrs piektais darbinieks jeb ne mazāk kā 20% izjuta stresu, kas pārtapa par izdegšanas sindromu, trauksmi un bezmiegu. Tā ir tikai aisberga redzamā daļa, jo citviet Eiropā šis rādītājs fiksēts virs 50%. Tāpēc pasaules uzvaras gājienā dodas “freelance” jeb ārštata darba modelis, kas speciālistiem sniedz iespēju diktēt individuālā laika un vietas izvēli pienākumu izpildei.

Kopīgā solī ar šo kustību iet jaunrades process, cilvēkiem īstenojot savas biznesa idejas. Lai gan abi modeļi uzskatāmi par pievilcīgiem, tomēr darba tirgū varam novērot, ka darbiniekiem pietrūkst emocionālas piesaistes – socializēšanās un profesionālas kopienas. Tās nodrošina efektīvāku izaugsmi un attīstību, tāpēc cilvēki vēlas atgriezties kolektīvos. To visu apzinoties, vienīgi uzņēmumi, kas spēs adaptēties šiem procesiem un veidot elastīgu vidi, neraisīs darbiniekā domu par karjeras transformāciju, kā arī nesastapsies ar jau zināmajām problēmām.

Evija Šalte ir personāla atlases un vadības uzņēmuma “Nextra Latvia” vadītāja.

Pagaidām nav neviena komentāra

Lai pievienotu komentāru, vai ienāc ar:

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu