Jau teju četrus gadus personas datu izmantošanu Eiropas Savienībā aizsargā Vispārīgā datu aizsardzības regula. Tā reglamentē personu datu izmantošanu, lai iedzīvotāji varētu saglabāt kontroli pār saviem datiem, bet valsts un privātais sektors – apstrādāt personu datus atbilstoši noteikumiem.
Lai arī ikvienam no mums ir tiesības ierobežot savu datu plūsmu, realitātē to dara vien retais. Datu valsts inspekcijas aptaujas par datu drošību rezultāti rāda, ka par datu drošību ir dzirdējis tikai katrs otrais Latvijas iedzīvotājs, taču labi informēts ir tikai katrs trešais. Savukārt savas tiesības atbilstoši uzņēmuma privātuma politikai pēdējo divu gadu laikā ir izmantojusi tikai piektā daļa iedzīvotāju. Tā nav vērtējama kā pozitīva tendence.
Vairākums Latvijas iedzīvotāju lieto viedierīces – datorus, mobilos telefonus, viedos pulksteņus, putekļsūcējus un citas ierīces, kas ik minūti apstrādā mūsu datus un zina, kas mēs esam, kur mēs dzīvojam, kurp dodamies, kāds ir mūsu veselības stāvoklis un citas detaļas. Paralēli vairākums lieto sociālos tīklus, brīvprātīgi daloties savā privātajā informācijā. Lielāka vai mazāka, bet mums katram ir sava neizdzēšama “digitālā pēda” internetā.
Neapdomīga dalīšanās ir risks
Uzņēmumi, kas pārvalda mūsu ierīces, par mums bieži vien zina krietni vairāk nekā valsts vai pat reizēm mēs paši. Jo labāk pazīstams ir klients, jo lielākas ir peļņas iespējas. Lētticīgi nododot savus datus, ir viegli kļūt par negodprātīgas komercprakses vai sliktākajā gadījumā – krāpnieku upuri. Datu nodošanas izvēle nosaka saturu, ko redzam internetā. Gluži nemanāmi tiek ietekmēta mūsu uzvedība un pasaules redzējums.
Ir skaidrs, ka rūpes par saviem datiem nav ierasta prakse un situācija nevar uzlaboties ļoti ātri – ir jāmainās cilvēku domāšanai. Savulaik bijām mācīti savus datus pasargāt citādi, piemēram, nedot savu pasi vai neteikt mājas adresi svešiniekiem. Tehnoloģijas ikdienas dzīvē ienāca ļoti strauji, tāpēc joprojām internetu uztveram kā anonīmu vidi, kur nav fiziska apdraudējuma. Bieži vien tikai ar nepatikšanām, piemēram, ja dati izmantoti prettiesiski, nāk saprašana, ka caur internetā pieejamajiem datiem var negatīvi ietekmēt realitāti.
Labāk mazāk nekā vairāk
Lai pasargātu savus datus, daudz var paveikt katrs pats, pirmkārt, pirms personīgās informācijas nodošanas vai publicēšanas novērtēt – vai man to vajag, vai es gribu, lai to redz visa pasaule, un vai es gribētu ko tādu redzēt citu cilvēku izpildījumā. Iestādes un uzņēmumi vienmēr prasīs datus, un tie ir jāsniedz, lai saņemtu ikdienas pakalpojumus. Tomēr būtu jāsaglabā piesardzība, ja nav saprotams, kāpēc prasa papildu informāciju, kas neattiecas uz lietu, piemēram, datus par ģimeni vai atalgojuma līmeni.
Otrkārt, ja konstatējam, ka mūsu dati izmantoti bez pamata, varam noskaidrot pie datu pārziņa, kāpēc tie apstrādāti, un varam pieprasīt tos dzēst. Ja uzskatām, ka mūsu dati izmantoti prettiesiski, ir jābūt pamatojumam, kāpēc darbības ir normatīvo aktu pārkāpums. Datu valsts inspekcijā saņemam ap 1000 sūdzību gadā par iespējamu prettiesisku personas datu izmantošanu, bet 70% gadījumu būtu risināmi, tieši sazinoties ar uzņēmumu, kas apstrādā un izmanto datus. Tas ir ātrākais un efektīvākais ceļš, lai pasargātu sevi un savus personas datus.
Vienkārši principi
Datu valsts inspekcijas speciālisti aicina ievērot vienkāršus drošības pamatprincipus, kas palīdzēs kontrolēt personas datu plūsmu un to izmantošanu.
Pirmkārt, tā ir katra paša atbildība – pārliecināties, kādam nolūkam un kur dati tiek prasīti, iepazīstoties ar organizācijas, internetveikala vai citas interneta vietnes privātuma politiku un kārtības noteikumiem. Vispārīgā datu aizsardzības regula aizsargā iedzīvotāju tiesības nosakot noteikumus uzņēmējiem, kā tie var apstrādāt tiem nepieciešamos personas datus. Datu izmantošana nav aizliegta, tomēr Vispārīgā datu aizsardzības regula ļauj iedzīvotājiem kontrolēt savu personas datu izmantošanu, tai skaitā pieņemot informētus un pārdomātus lēmumus par savu datu izmantošanu.
Nākamais solis ir izvērtēt, vai ieguvums, kas tiks saņemts apmaiņā pret personas datiem, ir tā vērts, lai upurētu privātumu. Ir skaidrs, ja vēlamies iepirkties interneta veikalā ar produktu piegādi uz mājām, būs jānorāda gan savas dzīvesvietas adrese, gan arī tālruņa informācija. Tomēr iedzīvotājiem jābūt uzmanīgiem, ja tiek prasīta papildu informācija, kas neattiecas uz konkrēto pakalpojuma saņemšanu, piemēram, ģimenes stāvoklis, ienākumu apjoms un cita informācija, ar kā palīdzību var veidot patērētāja profilu.
Saziņai ar 3000 Latvijas valsts un pašvaldību iestādēm ērtākais un drošākais veids ir izmantot e-adresi jeb oficiālo elektronisko adresi. To ikviens var bez maksas izveidot Latvija.lv tīmekļvietnē.
Ja redzam, ka mūsu dati tiek izmantoti nevēlamā veidā, ātrākais un pareizākais ceļš ir sazināties ar organizāciju un noskaidrot situāciju. Organizācijai ir jābūt gatavai sniegt informāciju – kāds ir datu izmantošanas nolūks un pamatojums. Informēts un zinošs iedzīvotājs spēs apturēt nelikumīgu datu apstrādi. Likums paredz organizāciju pienākumu labot neprecīzu informāciju un pat dzēst personas datus, ko organizācijai vairāk nav pamata apstrādāt. Ja konstatējam, ka mūsu dati izmantoti prettiesiski, ikviens var vērsties ar iesniegumu Datu valsts inspekcijā.
Jekaterina Macuka ir Datu valsts inspekcijas direktore.
Pagaidām nav neviena komentāra