Norādot kādam, kur ir viņa vai viņas vieta, mēs esam vardarbīgi pret šo cilvēku
Viņvakar klausījos vebināru par feminisma vēsturi Baltijā, ko organizēja Latvijas Laikmetīgās mākslas centrs. Tajā sadzirdēju divas interesantas atziņas, kas mani aizskāra.
Pirmā — sievietes tradicionāli bijušas apzināti aizmirstas vai pat izdzēstas no vēstures. Piemēram, 90. gados tapušajās «jaunajās» vēstures grāmatās par valsts un tautas atmodu Igaunijā vārdā minēti 377 vīrieši un tikai četras (!) sievietes. Gandrīz 100 reižu mazāk sieviešu. Vai tiešām atmodas veidošanā vīriešu iesaiste bija simtkārt lielāka?
Otrā atziņa bija par saukli Get back in the kitchen!, ko latviski varētu tulkot kā «sievietes vieta ir virtuvē». Jau 90. gados Rietumu sievietes šo frāzi uztvēra kā apvainojumu, jo tās pielietojums ir seksistisks, ar mērķi ierobežot sievietes autonomiju, norādot, ka viņai jāieņem kāda noteikta loma vai vieta. Māte, sieva, līgava, kopēja, «pavarda uzturētāja», bērnu aprūpētāja. Demokrātiskās valstīs jau ilgu laiku bija risinājusies cīņa par sievietes iespēju paplašināšanu un šo vēsturisko lomu dekonstrukciju.
Savukārt liela daļa padomju sieviešu gadu desmitiem bija strādājušas dubultu slodzi. Astoņas vai vairāk stundas algota darba un pēc tam otra slodze mājās — maltīšu gatavotājas, mazgātājas un tīrītājas darbs, jo to uzskatīja par sievietes pienākumu. Tāpēc šajā nostādnē sievietes, iespējams, saskatīja glābiņu. Vīrieša loma jaunajās Baltijas demokrātijās bija pelnīt, iegūt privātīpašumu, būvēt biznesu, bet sievietei atlika tikai būt mājās par mammu un aprūpētāju. Vairs nevajadzēja strādāt divās maiņās.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.