Biznesa pasaule izmēģina saīsinātu darba laiku kā risinājumu strādājošo produktivitātes un motivācijas problēmām
Konsultē vadītāju atlases un personālvadības konsultāciju uzņēmuma Fontes vecākā eksperte Kristiāna Boša
Igaunijā tapušā, bet šobrīd Sanfrancisko bāzētā jaunuzņēmuma Bolt vadītājs Raiens Breslovs šā gada sākumā publicēja garumgaru tvītu pavedienu, kurā izskaidroja, kāpēc viņa vadītais bizness pāriet uz četru dienu darba nedēļu. Un pie iepriekšējās sistēmas vairs nekad neatgriezīšoties! Īsumā — trīs mēnešu izmēģinājums viņu aizokeāna birojā pierādījis, ka saīsinātais darba laiks palielina gan strādājošo produktivitāti, gan iesaisti un kopējo labbūtību. «Laiks ir viss, kas mums pieder. Tomēr lielākajai daļai cilvēku patīk to izniekot,» kādā no saviem iedvesmojošajiem tvītiem norādījis Breslovs.
Bolt nebūt nav pirmais globālais uzņēmums, kas izmēģinājis šādu taktiku. Nesen par to paziņoja arī japāņu elektronikas milzis Panasonic. Gan Japānā, gan Jaunzēlandē un Islandē veikti pētījumi pierādījuši, ka īsākas darba stundas tiešām uzlabo darbinieku pašsajūtu. Turklāt par mazāku darba laiku runā arī valstiskā līmenī. Kad pirms trim gadiem Zviedrija paziņoja, ka ieviesīs sešu stundu darba dienu, vietnē Manabalss.lv ātri vien tika savākti vairāk nekā 10 tūkstoši parakstu par līdzīgas prakses īstenošanu arī Latvijā. Piemēru ir vēl daudz.
Galu galā, arī astoņu stundu darbs piecas dienas nedēļā ir norma salīdzinoši nesen. 40 stundu darba nedēļu kā vislabāko modeli savulaik popularizēja Henrijs Fords. Garākas darba stundas neko daudz nepalīdzot strādniekiem paveikt vairāk, toties ievērojami palielina kļūdu un traumu risku. Vēl 19. gadsimta sākumā ļaudis strādāja arī 80 un pat 100 stundas nedēļā.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.