Motivācija mācīties tālmācībā lielā mērā ir atkarīga no psiholoģiskās sagatavotības, kā arī izpratnes par to, kas un kāpēc jāmācās. Pats grūtākais ir sākt – apsēsties pie datora un spert pirmos soļus. Atrodot sevī vēlmi un apņēmību mācīties, arī rezultāti neizpaliks. To pierāda skolēnu sasniegumi – mācoties tālmācībā, jaunieši piedalās arī valsts līmeņa ķīmijas olimpiādēs.
Jautājumi nenozīmē nezināšanu
Jebkuru priekšmetu var mācīties dažādās formās – arī ķīmiju. Ikviena priekšmeta apguvē liela nozīme ir mācību materiāliem. Manuprāt, vislabākais risinājums – ja materiāli veidoti pa etapiem, iekļaujot ne tikai lietas, kas apgūstamas no jauna, bet arī atkārtošanu. Ir normāli, ja skolēns 12.klasē ir piemirsis daļu no tā, ko ir apguvis 8.klasē. Lai apgūtu kaut ko jaunu, vispirms jāatsvaidzina esošās zināšanas.
Svarīgi uzdot jautājumus. Jautāt nenozīmē parādīt nezināšanu, tā ir vēlme uzzināt vairāk. Tāpēc man liels prieks, ka skolēni ir aktīvi konsultācijās, jautā un norāda, ka kaut ko nav sapratuši, lūdz paskaidrot papildus u.tml.
Atceroties ķīmijas stundas no skolas laikiem, daudziem ir grūti iedomāties, ka ķīmiju var mācīties ne tikai klātienē, taču laiki ir mainījušies un tehnoloģijas ir strauji attīstījušās. Jā, mācoties no mājām skolēns pats nevar sintezēt vielas, taču ir daudzi un dažādi eksperimentu video, kas nereti ir ļoti aizraujoši. Ir dažādi digitālie rīki, kas palīdz veiksmīgi apgūt teoriju. Talkā nāk arī “Laboratorium zinātnes skola”, kas filmē laboratorijas darbus katrai klasei. Vadoties pēc šiem video, skolēni var izpildīt arī citus uzdevumus.
Mācību procesā neierobežots
Mācību procesā mūsdienās esam ļoti neierobežoti. Galvenais, lai skolēnam būtu motivācija mācīties un psiholoģiskā gatavība darboties patstāvīgi. Grūtākais ir sākt, bet tālāk aktīvi iesaistās pedagogi, kuri palīdz uzturēt motivāciju.
Ja uzdevumi, mācību materiāli un pārbaudes darbi ir saistīti ar dzīvi, tas palīdz jauniešiem saprast, ko un kāpēc viņi mācās. Ir vairāki nosacījumi, ko der ievērot, lai mācības no mājām būtu produktīvas. Ieteiktu vienmēr ieslēgt kameru – tas palīdz disciplinēt sevi. Pārdomāt, kuras lietas ir neskaidras un jau iepriekš sagatavot jautājumus skolotājam. Nevajag baidīties jautāt – jo vairāk jautājumu uzdosim, jo vairāk atbilžu saņemsim un vairāk uzzināsim.
Ir jāsaprot, kas tieši no mācību vielas ir neskaidrs un rada aizķeršanos. Te palīdz arī skolotāji. Pati veidoju video, skaidrojos svarīgāko no mācību vielas. Manuprāt, mācību procesā jāņem vērā, ka bērni un jaunieši aizvien vairāk izvēlas uztvert informāciju no video formāta, nevis lasīt garus tekstus. Galu galā – arī video ierakstus var konspektēt, turklāt skatīties, atrodoties ceļā.
Plānot laiku un nospraust mērķus
Mācoties no mājās, katrs bērns var mācīties savā tempā. Ir iespēja strādāt ar pedagogu individuālās konsultācijās. Ja skolēns apgūst divus vai trīs priekšmetus mēnesī pēc moduļu sistēmas, var koncentrēties uz svarīgāko – pabeidz vienu tēmu un turpina nākamo. Tā ir vieglāk plānot laiku, nospraust konkrētus mērķus un sasniegt tos. Ir skolēni, kuri strādā arī pēc individuāla plāna.
Ar motivāciju un atbalstu var paveikt visu, arī mācoties no mājām, var sasniegt olimpiādes līmeni. Ir tālmācības skolu audzēkņi, kuri izcīnījuši pirmo vietu Rīgas pilsētas ķīmijas olimpiādē un startējuši valsts līmenī. Mācoties ķīmiju tālmācībā, var būt starp 30 labākajiem skolēniem valstī.
Svetlana Azareviča ir Eiropas Tālmācības vidusskolas pedagoģe.
Pagaidām nav neviena komentāra