Vārdi svešā mēlē • IR.lv

Vārdi svešā mēlē

Negaidīti vienkāršots ir izrādes vizuālais risinājums. Meža pasauli uz skatuves attēlo plakani širmji — krūmi, kam ziedu vietā ir cilvēka plaukstu nospiedumi. Foto — Kristaps Kalns
Edīte Tišheizere, žurnāla Ir teātra kritiķe

Andrusa Kivirehka romāna Vīrs, kas zināja čūskuvārdus iestudējums Nacionālajā teātrī atklāj, cik pārsteidzoši tālu esam no tiem, kurus domājam pazīstam

Brīdinājums no personīgās pieredzes — pirms doties uz šo Latvijas Nacionālā teātra izrādi, derētu izlasīt romānu, pēc kura tā tapusi. Tas ļaus orientēties notikumos un radurakstos un ātrāk saprast spēles noteikumus — ikviens var būt jebkas.

Igauņu rakstnieks Andruss Kivirehks bieži vien manī raisījis baltu skaudību: kāpēc kaimiņi — nevis mēs! — spēj ar tik dziļu un dabisku pašironiju paraudzīties uz sevi telpā un laikā, uz mītisko pagātni atskatīties smejošām acīm un mīlēt sevi, nekrāmējoties ar lielām ilūzijām par kādreizējo varoņcilti. Attieksmes vieglums, kas neizslēdz ne dramatismu, ne sāpes, bet ļauj skatīt dzīves ritumu kopumā un novērtēt nenovēršamas mainības jaukumu — kaut kā tā esmu uztvērusi Kivirehka vēstījumus. Tik saprotamus, ka gribas piesavināt. Un tomēr šo romānu biju palaidusi garām. 

Tāpēc iestudējums vispirms lika maldīties vairākos vēstījuma slāņos un varoņu pārveidēs, pēc tam, pamazām sakārtojot notiekošo saprotamā struktūrā, apjukt… vienkāršotās režijas dēļ. Un arī pēc romāna izlasīšanas, kad sižetiskās neskaidrības pagaisa, neatbildamu jautājumu nekļuva mazāk. 

Kivirehka radītā pasaule ir «Igaunijas senvēstures Nekadnekurzeme», kā romāna pēcvārdā to nodēvējusi tulkotāja Zane Balode. Tur nepārejošā miegā aizmidzis Ziemeļu rupucis, kas reiz no svešiem nelūgtiem ciemiņiem palīdzējis aizsargāties meža ļaudīm, kuri dzīvojuši harmonijā ar dabu, piejaucēdami dzīvniekus ar čūskuvārdiem. Nu viņi dodas uz klajuma ciemu, lai klausītos kristīgo mūku dziedājumos, kalpotu bruņnešiem, bet visu dabisko mēģinātu iegrožot un pakļaut. Pēdējais, kurš iemācījies čūskuvārdus, ir Lēmets, romāna un izrādes galvenais varonis, un viņa acīm skatīta senās kārtības bojāeja, jaunajai topot maldos un kļūdās.

Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:


Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu