Dienasgrāmata, visticamāk, neaizstās sarunu terapeita kabinetā. Tomēr mērķtiecīga un apzināta rakstīšana palīdzēs gan. Galvenais to darīt regulāri un atzīmēt ne tikai to, kas noticis, bet arī izjūtas, kādas tajā brīdī bijušas
Kad Latvijā sākās Covid-19 pandēmija, kritu panikā. Baidījos, ka mēs, visa ģimene, nomirsim, izdzīvos tikai mans tolaik trīsgadnieks. Trauksme bija tik liela, ka naktīs nevarēju gulēt, tāpēc izlēmu rakstīt vispirms pandēmijas vēstuli dēliņam, bet pēc tam — pandēmijas sajūtu dienasgrāmatu. Neticami, bet kļuva vieglāk!
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt drukātā vai digitālā žurnāla abonentam. Esošos abonentus laipni lūdzam ienākt:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.