Ilustrācija — Freepik
Dienasgrāmata, visticamāk, neaizstās sarunu terapeita kabinetā. Tomēr mērķtiecīga un apzināta rakstīšana palīdzēs gan. Galvenais to darīt regulāri un atzīmēt ne tikai to, kas noticis, bet arī izjūtas, kādas tajā brīdī bijušas
Kad Latvijā sākās Covid-19 pandēmija, kritu panikā. Baidījos, ka mēs, visa ģimene, nomirsim, izdzīvos tikai mans tolaik trīsgadnieks. Trauksme bija tik liela, ka naktīs nevarēju gulēt, tāpēc izlēmu rakstīt vispirms pandēmijas vēstuli dēliņam, bet pēc tam — pandēmijas sajūtu dienasgrāmatu. Neticami, bet kļuva vieglāk!
Kā skaidro klīniskā psiholoģe, kognitīvi biheiviorālā terapeite Inese Lapsiņa, dienasgrāmata mums palīdz būt kontaktā ar sevi, savām izjūtām un domām. Izrādās, mūsdienu cilvēkiem šādu prasmju bieži trūkst. «Strādājot par terapeiti, man nereti nākas saskarties ar to, ka cilvēki neatpazīst, ko viņi jūt. Neatpazīst, kas viņiem svarīgs, kādas ir viņu patiesās vērtības. Dienasgrāmata palīdz ne tikai reflektēt par to, kas noticis vai kāda bijusi diena, bet arī būt kontaktā ar izjūtām. Tas ir arī veids, kā varam tās izreaģēt,» uzsver terapeite. Sevišķi reizēs, kad pārņem tā dēvētais emociju tornado vai vienkārši radies apjukums un nav ne jausmas, kā situāciju risināt, rakstīšana palīdz to pārdomāt, atšķetināt pa punktiem un gūt skaidrību.
