Parādījies kārtējais raksts latviešu presē par pieminekli Latvijas stāvstrops brīvībai Zedelgemā. Dažreiz ir grūti saprast, vai runa ir par vienu un to pašu pieminekli, jo pieminekļa pretinieki, liekas, ir aizlidojuši kādā fantāzijas pasaulē.
Atcerēsimies, kas rakstīts jau aizvāktajā “kontroversiālā” informācijas plāksnē pie pieminekļa: “Latvijas stāvstrops Brivibaplein savieno Latvijas un Zedelgemas vēsturi. Tas simbolizē brīvību visos tās veidos. Strops ir nācija, bites ir tās cilvēki – darbīgi un miermīlīgi, kamēr tie nav apdraudēti. Bišu saimes dūkšana liecina par saskanīgas sabiedrības vitalitāti”. Tad seko informācija par Latvijas neatkarību, padomju okupāciju, iesaukšanu Vācijas bruņotajos spēkos “karā pret padomju armiju”. Tad vēl, ka daudzi latviešu karavīri padevās Rietumu sabiedrotajiem un gandrīz 12 000 bija ieslodzīti Zedelgemā. “Atguvuši brīvību, viņi palika Rietumos. Latvija atkal atguva neatkarību tikai 1991. gadā. Bišu skaits caurmēra saimē atbilst latviešu kara gūstekņu skaitam Zedelgemā”. Beigās vēl par tēlnieku un projekta īstenotājiem.
Nekur nav minēts Latviešu leģions, nekur nav minēts, ka piemineklis būtu veltīts pilnīgi visiem Zedelgemā iesprostotajiem latviešu karavīriem. “Ekspertu” paneļa dalībnieks, komunikācijas zinātņu doktors Didzis Bērziņš baidās: “Lai nesanāk tā, ka tiek uzbūvēts piemineklis, kas “simbolizē brīvību visos tās veidos” un vienlaikus ir veltīts arī Viktoram Arājam un citiem nacistu kolaboracionistiem.” Viņš vēl lepojas, ka paspēja “mīkstināt” ekspertu grupas sākotnējo vēlmi norādīt uz “tūkstošiem vietējo kolaboracionistu, kas piedalījās iepriekš raksturotajās masu slepkavībās pret civiliedzīvotājiem”.
Vai patiešām mums vienmēr un visur jātaisnojas par to, ka, jā – tāpat kā visām citām tautām – mūsu starpā ir krimināli? Katrā karā visas puses veic kara noziegumus – lielākā vai mazākā apmērā. Galvenais ir nebūt zaudētāju pusē.
To ļoti labi skaidroja bijušais ASV aizsardzības ministrs Roberts Meknamāra dokumentālajā filmā Kara migla (Fog of War). Aprakstot Japānas pilsētu iznīcināšanu Otrā pasaules kara laikā, kurā līdz pat 900 000 civiliedzīvotāju tika uzspridzināti, dzīvi sadedzināti vai nosmacēti, Meknamāra citēja ģenerāli Kērtisu Lemeiju (Curtis LeMay), kurš vadīja stratēģisko bumbošanas kampaņu pret Japānu: “Ja mēs būtu zaudējuši karu, mūs visus tiesātu kā kara noziedzniekus” (filmā 42:35). Meknamāra piebilst: “Un, manuprāt, viņam ir taisnība. Viņš un es uzvedāmies kā kara noziedznieki. Lemeijs apzinājās, ka tas, ko viņš darīja, tiktu uzskatīts par amorālu, ja viņa puse būtu zaudējusi. Bet kas pataisa to par amorālu, ja tu zaudē, bet ne amorālu, ja tu uzvari?”
Te jāpiebilst, ka holokausts nav tikai kara noziegums, bet ir noziegums pret cilvēci. Par divdomīgiem kara noziegumiem var minēt dažādas partizānu un pretpartizānu akcijas, kā arī visas bumbošanas kampaņas. Cīņu pret partizāniem Baltkrievijā Bērziņš raksturoja vienkārši kā “iedzīvotāju slepkavošanu ārpus Latvijas robežām”. Katrs gadījums tomēr jāvērtē atsevišķi.
Kuri tad ir tie “kolaboracionisti” Zedelgemā, kuru dēļ nedrīkstētu godināt brīvību? Daugavas Vanagu Centrālās valdes priekšsēdis Aivars Sinka raksta, ka Viktors Arājs slēpās Zedelgemas nometnē ar viltus vārdu “Ābele”, bet latviešu leģionāri par viņu ziņojuši britu varas iestādēm, lai viņu varētu apcietināt divās dažādās britu vadītajās karagūstekņu nometnēs, tai skaitā Zedelgemā. Tāda bijusi attieksme lielākajai daļai Zedelgemas latviešu. Sinka turpina: “Arāju aizveda briti, taču viņš aizbēga un izvairījās no tiesas līdz 1975. gadam.”
Bērziņš apgalvo, ka kara noziedznieki un holokausta īstenotāji Zedelgemā varētu “sasniegt vairākus simtus”. Tad uzreiz jāprasa, lai tos uzskaita kopā ar atsauci uz tiesas procesu, kurā katrs atzīts par kara noziedznieku. Vai bez pašu latviešu izstumtā Arāja ir vēl kāds ticis notiesāts, neskaitot aizmugurisko notiesāšanu okupētajā Latvijā? Bērziņš piebilst: “Pret šādu skaitļu minēšanu asi iebildis Latvijas Okupācijas muzejs. Pēc muzeja domām, kamēr nav precīzi saskaitīts, šādus skaitļus publiski nosaukt nedrīkst. Bet izveidot pieminekli, kas, pašiem to neapzinoties vai arī apzinoties un ignorējot, vienlaikus godina arī neidentificētos noziedzniekus, būtu ētiski un valstiski?”
Tieši šādā veidā var vērsties pret gandrīz jebkuru pieminekli, kas godina plašu cilvēku grupu, sākot pat ar Brīvības pieminekli Rīgā, kuram viens cilnis godina latviešu strēlniekus. Vai varam būt pilnīgi droši, ka starp viņiem nav bijis kāds kara noziedznieks? Ko darīt, ja nevaram? Varbūt uzlikt paskaidrojošu plāksni: “Šis cilnis godina tikai tos latvju strēlniekus, kuri nav veikuši kara noziegumus”?
Gandrīz liekas, ka “ekspertu” paneli apmierinātu apmēram šāds paskaidrojuma teksts pie pieminekļa (gan Zedelgemā, gan Rīgā): “Latvieši ir kolaboratori un kara noziedznieki. Šis piemineklis veltīts tikai tiem, kuri var pierādīt savu nevainību”.
Autors ir laikraksta Latvietis palīgredaktors
Komentāri (3)
neuztrauc54 13.01.2022. 20.11
Tātad atkartoju patvaļnieku nelikumīgi dzēstos komentārus. Pagaidām tēzes, atsķirībā n jums tinīšiem daži citi arī strādā.
1. Stratēģisko bombardēšanu ne uzvarētāju,ne zaudētāju izpildījumā neviens nekad nav par noziedzīgu atzinis. Raksts satur dezinformāciju.
2,Japāņiem nepietiktu resursu,lai ieņemtu ASV kontinentālo daļu. Dokumentālisti var likt savās filmās visu, ko vēlas, bet jebkurš dokumenālista apgalvojums ir vērtējams kritiski.
3. Nav notikusi nekāda zaudētāju masu linčošana un starptautiskie tribunāli bija ļoti rūpīgi pret apsūdzētajiem. Raksts satur melus uz revizionisma robežas.
4. Civilizērās un tiesiskās valstīs, kāda mēs, izņemot histērisko totalitāro ir.lv cenzūru, tomēr esam, apsūdzētajam na jāpierāda nevainīgums. Apsūdzībai ir jāpierāda vaina. Tikai tā un ne otrādi.
5. Prātuļošanu par abstrakto morāli karā uzskatu par nelietīgu. Tapēc ka nevienu agresoru nekad nav apturējuši prātulotāji. Vel vairāk, pārprasta pacifisma sludinātāji ļoti bieži ir atbalstjuši gan agresiju, gan terorismu.
PIEPRASU IZŅEMT ATSAUCI UZ RAKSTU PAR VESELO SAPRĀTU,KURA JUMS PAŠIEM NAV.
0
neuztrauc54 13.01.2022. 20.00
Fašisma recidīvi (nenzūra ir viena no fašisma izpausmēm) šajā totalitārajā cenzētavā nekādi nevar izberigties. Noziedzīgie patvaniekiļneki no totaltārā ir.lv turpina pārkāpt likumu, dzēšot pārējos kometārus – nāksies atkārtot.
Jau teicu, tīnīši – ar gļēvu dzēšanu jūs manu viedokli neapklusināsiet. Paliek spēkā piedāvājums sarīkot oficiālu konfliktu un noskaidrot, kurš tad pārkāpj likumu, es ar komentāriem vai jūs ar cenzūru.
0
neuztrauc54 13.01.2022. 02.55
Holokausta un atombombardēšanas salīdzinājums (vai pat ja tā būtu parasta bombardēšana – neredzu starpību starp uzbrukumu pretinieka objektam ar vienu bumbvedēju, kurš nes vienu atombumbu, un simtiem tāda paša tipa bumbvedēju, kuri nes simtiem parasto bumbu, un vēl ir strīdīgi, kurā gadījumā zaudējumi būtu lielāki) ignorē vairākus faktus un līdzinās viltus ziņai. Pretinieka teritorijas bombardēšana, uzbrūkot pretinieka ostai un armiju grupas štābam, notika, lai panāktu pretinieka valsts kapitulāciju, kas tāpat jau bija nenovēršama, un izvairītos no vēl lielākiem zaudējumiem gaidāmā amerikāņu desanta “Operation Downfall” gadījumā (starp citu, šo desantu nāktos atbalstīt jau ar devinām, nevis divām atombumbām). Te atliek tikai nožēlot japāņu puses spītību, kuras dēļ bez militāras nepieciešamības un bezjēdzīgi gāja bojā Japānas pilsoņi, kas būtu varējuši palikt dzīvi, ja kapitulācija būtu notikusi agrāk. Kādam šis vērtējums liekas cinisks? Ka saka franči – karā kā jau karā.
Man arī labāk patiktu, ja amerikāņi iesniegtu vienkāršu ultimātu, pēc kura japāņi padotos – bet spriedīsim kā pieaugušie. Japāņu spītība un gatavība drīzāk pašiem sevi nogalināt neka padoties, ir visiem zināms fakts un piemēru ir daudz. Tos nenoliedz neviens, ieskatot pašus japāņus.
Pavisam kas cits bija vācu okupantu rīciba pšā Vacijā un okupētajās teritorjās (ne bez vietējas izcelsmes kolaborantu līdzdalības). tikai nacionālā naida dēļ izdarītā etniskā tīrīšana (holokausts), slepkavojot neapbruņotus civiliedzīvotājus (Latvijas un citu valstu ebrejus), kuri vācu okupācijas varai nepretojās un nekā nebija tai bīstami. Un pat ja kāds no miljoniem būtu pretojies, tad jebkādas masu represijas nav nekas cits kā kara noziegums. Vācu puses militārpersonas netika tiesātas masveidā un par to, ka viņi bija pretinieki. Kara beigās nolika ieročus visi Vācijas bruņotie spēki, bet nekāda masveida miljoniem vaciešu linčošana tikai vācu formas dēļ nekad nav notikusi. Nirnbergas galvenajā tribunālā un citos trbunālos vērtēja katra apsūdzētā konkrēto vainu pēc likuma. Piemēram, vācu ģenerālštābs, kas nodarbojās ar operatīvo plānošanu kā visu armiju štābi, netika atzīts par noziedzīgu organizāciju, bet SS formu nēsājušos šķiroja tajos, kas nacosma vai antisemītisma idejas dēļ izdarīja kara noziegumus (kā Arājs un citi) un tajos, kas bija iesaukti karam frontē (par atteikšanos pakļauties iesaukumam, tas ir, atteikšanos izpildīt pavēli, vācu kara tiesa viņus sodītu ar nāvi un tas pats gaidītu arī vinu tuviniekus).
Protams, šis komentārs tiks histēriski izdzēsts, lai gan neko noziedzīgu nesatur. Starp citu, es jau piedāvāju ir.lv gļēvuļiem un patvaļniekiem, ja jau viniem nepatīk mani komentāri, sākt oficiālu konfliktu un tajā arī noskaidrot, kurš ir pārkāpis likumu, es komentējot vai viņi cenzējot komentārus. Ja komentārs tiks klusi un gļēvi izdzēsts, es esmu gatavs laicigi saglabāt tā kopiju un lūgt šī komentāra izvertēšanu, tāpat kā jebkura cita gļēvi izdzēsta mana komentāra. Ja vel kādam nepatīk cenzūras patvaļa – jūs varat rīkoties tāpat.
Komentāra kopija ir saglabāta un cenzūras nelikumību gadījumā komentārs tiks publicēts atkārtoti tik reižu, cik būs vajadzīgs.
0