Latvijas valdības un partiju vēlēšanu politiku ietekmēs Covid-19 un Putins
Vēlēšanu gadā ir viegli prognozēt. Var ar dziļdomīgu sejas izteiksmi vienkārši atkārtot dažādu ekspertu pirms jebkurām iepriekšējām vēlēšanām pareģoto: partiju konkurence būs neparasti sīva, un nākamā Saeima būs ārkārtīgi sadrumstalota.
Šādas prognozes ir parasti piepildījušās ne tikai Latvijā vien. Pirmā daļa der arī valstīm ar divpartiju sistēmu, bet otrā ir gandrīz universāla parlamentārām republikām. Un visām demokrātiskām valstīm vēlēšanu gados ir aktuāla prognoze, ka politisko lēmumu pieņemšana būs stipri apgrūtināta.
Nav grūti prognozēt, ka šogad politiku Latvijā būtiski ietekmēs arī divas globālas sērgas — Covid-19 un Krievijas imperiālisms. Pirmā plosa valdību jau divus gadus, otrā, tieši otrādi, to drīzāk saliedēs, toties neizturami sarežģīs dzīvi partijām, kuras tradicionāli vai no jauna aicina «būvēt tiltus» kopā ar agresoru.
Sabiedriskās domas aptaujās tendences ir labi redzamas. Saskaņa gan vēl paliek līdere SKDS aptaujājamo tīklos, taču Factum interneta aptaujās jau ir atkritusi otrajā vietā aiz Jaunās Vienotības. Šis gads tai var izrādīties liktenīgs. Nevarēs pamatot labas attiecības ar Putina režīmu, kurš nu jau atklāti apņēmies atkarot Padomju Savienību jeb Krievijas impēriju. Bet ar izlikšanos par «eiropeiski sociāldemokrātiskiem» jaunus vēlētājus diezin vai piesaistīs; tikmēr vecie Kremļa televīzijas iespaidā vakcinējas kūtrāk, tāpēc mirst biežāk.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.