Jauniešu līdzdalība Latvijā pieaug: vai ar to pietiek?

Nesen ap 100 000 protestētāju globālā klimata pārmaiņu samitā COP26 piedalījās pasaules demonstrācijā, lai nosodītu valstu līderu bezdarbību un tā saucamo zaļo tukšvārdību (green-washing), kā arī pieprasītu steidzamus pasākumus, kas nepieciešami klimata ārkārtas situācijas risināšanai. Lielo mītiņu iedvesmoja desmitiem tūkstoši jauniešu, kas Glāzgovas ielās bija devušies dienu iepriekš.

Šī demonstrācija un citas pilsoniskās aktivitātes ir lielisks jauniešu līdzdalības piemērs. Kāpēc jauniešu līdzdalība ir būtiska un ir vērts par to runāt? Tā ir iespēja jauniešiem tikt sadzirdētiem lēmumu pieņemšanas procesos, būtiski uzlabojot gan savu dzīvi, gan vietējās kopienas attīstību. Nereti jauniešu novatoriskās idejas spēj virzīt pārmaiņas un radīt pozitīvu rezultātu veidos, kas nav pa spēkam vecākajām paaudzēm. Jauniešu līdzdalība var būt jebkāda aktīva jauniešu iesaiste ne tikai starptautiskā, bet arī nacionālā un vietējā līmenī. Jauniešu pilsoniskā un politiskā līdzdalība ir prioritāte gan Eiropas, gan arī valsts līmenī.

438 projekti un gandrīz 40 000 dalībnieku

Līdz šim Latvijā ir daudz paveikts jauniešu līdzdalības veicināšanā, izmantojot gan Eiropas Savienības (ES) piešķirto finansējumu, gan Latvijas budžeta resursus. Laikā no 2014. līdz 2020. gadam Erasmus+: Jaunatnes darbībā piešķirts finansējums 377 projektiem, kuru mērķis ir jauniešu līdzdalības veicināšana, iesaistot 20 033 dalībniekus: 240 projekti (jauniešu apmaiņa, Eiropas brīvprātīgais darbs, jaunatnes dialogs), kas veicināja 13 935 jauniešu līdzdalības kompetences attīstīšanu, un 137 projekti (stratēģiskās partnerības, jaunatnes darbinieku mobilitāte), kas vērsti uz 6098 darba ar jaunatni veicēju zināšanu, prasmju un jaunu metožu apgūšanu jauniešu līdzdalības veicināšanai. Savukārt programmā Eiropas Solidaritātes korpuss pēdējos trīs gados pilsoniskās un demokrātiskās līdzdalības veicināšanai piešķirts finansējums 22 projektu īstenošanai, iesaistot 74 jauniešus ilgtermiņa pilsoniskās un līdzdalības aktivitātēs.

Nacionālā un vietējā līmenī jaunatnes organizācijas ir lielisks resurss jauniešu līdzdalības veicināšanā, kā arī darba ar jaunatni veicēju kompetenču stiprināšanā. Pēdējos trīs gados jaunatnes organizācijas 39 finansētos projektos ir iesaistījuši 19 786 jauniešus, uzlabojot to līdzdalības kompetenci.

Latvijā jauniešu prioritāte: sabiedrības veselības un labklājības uzlabošana

2021. gada jūnijā veiktā Eirobarometra jauniešu aptauja norāda, ka jauniešu interese un iesaistīšanās demokrātiskajā dzīvē pēdējās dekādes laikā ir pieaugusi. Jauniešu galvenās prioritātes ES ir nabadzības un sociālās nevienlīdzības apkarošana (43%), klimata pārmaiņu apkarošana un vides aizsardzība (39%), kā arī bezdarba vai darba trūkuma samazināšana (37%). Salīdzinājumā Latvijā jauniešu TOP3 prioritātes ir sabiedrības veselības un labklājības uzlabošana (48%), nabadzības un sociālās nevienlīdzības apkarošana (46%) un bezdarba vai darba trūkuma samazināšana (44%). Interesanti, ka klimata pārmaiņu apkarošanu un vides aizsardzību kā prioritāti atzīmē tikai 25% Latvijas jauniešu.

Pieejamais finansējums – līdz 60 000 eiro vienam projektam

Lai jaunieši spētu efektīvi aizstāvēt savas un savas kopienas intereses, viņiem nepieciešami atbilstoši instrumenti. Vienu no šādiem rīkiem piedāvā ES jaunatnes programmas Erasmus+ Jaunatnes līdzdalības projekti, kas atbalsta vietēja un starptautiska mēroga jauniešu grupu (13-30 gadi) un/vai jaunatnes organizāciju īstenotas iniciatīvas 3 līdz 24 mēnešu garumā. Šīs programmas mērķis ir stiprināt jauniešu personīgās, sociālās, pilsoniskās un digitālās kompetences un attīstīt jauniešu līdzdalību Eiropas demokrātiskajā dzīvē vietējā, reģionālā, valsts un Eiropas līmenī. Maksimālā summa, kas var tikt pieprasīta Jaunatnes līdzdalības projektiem, ir 60 000 eiro. Ņemot vērā, ka mērķa auditorija ir jaunieši, ir vienkāršoti projektu pieteikumu sagatavošanas un administrēšanas nosacījumi. Programmu Latvijā administrē Jaunatnes starptautisko programmu aģentūra (JSPA).

Jauniešu līdzdalības projektos var realizēt dažādas vajadzības un idejas, izmantojot neformālās mācīšanās pieeju. Proti, vienuviet pulcēt jauniešus un lēmumu pieņēmējus un veidot dialogu, lai rosinātu jauniešiem svarīgu jautājumu risināšanu; attīstīt digitālās prasmes un medijpratību jauniešu vidū, mācot atpazīt dezinformāciju, viltus ziņas, propagandu; izmantot alternatīvas, inovatīvas, digitālas jauniešu līdzdalības formas, kā arī paplašināt līdzdalību dažādās jauniešiem nozīmīgās jomās (veselība, sports, vides aizsardzība u.c.), neatkarīgi no tā, vai tās pārvalda publiskais vai privātais sektors; sagatavot jauniešus aktīvai dalībai sabiedrībā, izmantojot mācības, simulācijas spēles u.c. instrumentus; veicināt līdzdalības jautājuma un citu Eiropas vērtību aktualizēšanu un izpratnes veicināšanu informatīvajās kampaņās.

Iesaistoties Jaunatnes līdzdalības projektos, jaunieši iemācās paust savu viedokli un pieņemt lēmumus par sev būtiskiem jautājumiem, savukārt organizācijas, veicinot jauniešu iesaisti, var gūt jaunu redzējumu un perspektīvu problēmjautājumu risināšanai. Jauniešu jēgpilna līdzdalība nozīmē, ka jaunieši tiek iesaistīti tādā veidā, kādā viņi patiešām var veikt būtiskas izmaiņas.

Nākamais programmas Erasmus+ jaunatnes līdzdalības projektu konkursu termiņš ir 2022. gada 23. februārī. Jaunieši un organizācijas, kas vēlas īstenot jaunatnes līdzdalības projektus, ir aicinātas iepazīties ar detalizētu informāciju JSPA tīmekļa vietnē www.jaunatne.gov.lv vai informatīvā vebinārā Erasmus+ info diena – Jaunatnes līdzdalības projekti. JSPA tīmekļa vietnē atrodama informācija arī par citiem projektiem, kas veicina aktīvu jauniešu iesaisti un līdzdalību projektu plānošanā, organizēšanā un sava viedokļa paušanā. Turklāt aktīva jauniešu līdzdalība demokrātiskajos procesos ir arī viena no programmas četrām prioritātēm.

2022. gads – “Eiropas Jaunatnes gads”

Šoruden Eiropas Komisija (EK) pasludināja 2022. gadu par Eiropas Jaunatnes gadu. Jaunu cilvēku redzējums, iesaiste un līdzdalība ir svarīga, lai Eiropa varētu veidot labāku, zaļāku, digitālāku un iekļaujošāku nākotni. Šis priekšlikums apliecina Eiropas apņemšanos nodrošināt jauniešiem plašākas un labākas nākotnes iespējas. EK veiktajā aptaujā 5000 jauniešu izteica savu viedokli, ka tiem galvenokārt ir nepieciešami pasākumi kompetenču attīstībai, klimata pārmaiņu mazināšanai un veselības un labsajūtas uzlabošanai. Tā ir iespēja arī Latvijas jauniešiem vēl plašāk izmantot ES programmu un iniciatīvu iespējas.

 

Autore ir Jaunatnes starptautisko programmu aģentūras projektu vadības un uzraudzības daļas vadītāja