Pasažieru ērtībām un pakalpojuma pieejamībai ir jābūt prioritātei Rīgā

  • Dace Aizupiete
  • 03.01.2022.
Ekspresbusiņš Rīgā. Publicitātes foto

Ekspresbusiņš Rīgā. Publicitātes foto

No 1. janvāra Rīgas pilsētas sabiedriskajā transportā pasažieri nevar iegādāties vienreizējo biļeti par skaidru naudu pie transportlīdzekļa vadītāja, izņemot 22. maršruta autobusus, kuri kursē no starptautiskās lidostas Rīga uz pilsētas centru. To paredz Rīgas domes (RD) saistošajos noteikumos Nr. 165. “Par Rīgas pilsētas sabiedriskā transporta lietošanu” veiktie grozījumi.

Steiga, kādā tika veikti un apstiprināti grozījumi RD saistošajos noteikumos Nr. 165 un Rīgas pašvaldības SIA Rīgas Satiksme (RS) paziņojums medijos, ka no 1. janvāra vienreizējās biļetes varēs iegādāties tikai iepriekšpārdošanā, nevis Rīgas sabiedriskajā transportā pie vadītāja, rada satraukumu, vai lēmums ir bijis pārdomāts. Izņēmuma gadījumu par 22. maršruta autobusa pasažieriem – ārvalstu tūristiem - var attiecināt arī uz Latvijas reģionu iedzīvotājiem, kuri līdzīgi kā tūristi nav pastāvīgie Rīgas sabiedriskā transporta lietotāji un arī viņu iespējas iegādāties biļetes iepriekšpārdošanā ir ļoti ierobežotas.

Sasteigti un nepārdomāti lēmumi vienmēr rada zināmas bažas, vai primāri tiek domāts par pasažieru ērtībām, pakalpojuma nodrošināšanas nepārtrauktību, pieejamības plašumu un izvēles iespējām.

Proti, vai tika veikta pietiekami padziļināta izpēte – rīdzinieku un Pierīgas iedzīvotāju aptauja un ņemti vērā citi statistikas dati? Vai visiem Pierīgas un Rīgas mikrorajonu iedzīvotājiem, kuri ikdienā izmanto sabiedrisko transportu galvaspilsētā, ir iespēja ātri un ērti iegādāties biļeti iepriekšpārdošanā, lai dotos uz darbavietām, medicīnas, pašvaldības, valsts u.c. sabiedriskām iestādēm? Vai šāds līdz galam neizsvērts un nepārdomāts lēmums vairāk neradīs neērtības un neapmierinātību iedzīvotāju vidū, jo nebūt ne visos Rīgas mikrorajonos netālu no dzīves vietas atrodas Narvesen, Rimi, Maxima vai RS biļešu tirdzniecības automāti?

Nemaz nerunājot par citu Latvijas reģionu iedzīvotājiem, kuri ierodas pilsētā un galvenokārt pārvietojas tieši ar sabiedrisko transportu. Piemēram, 371. ekspresbusa maršruts, ar kuru var nokļūt uz divām lielākajām valsts slimnīcām Gaiļezers un P. Stradiņa slimnīca. Šo maršrutu bieži izmanto seniori, jo ar vienu transportu var ātri un ērti nokļūt kā vienā, tā otrā. Šajā maršrutā par skaidru naudu pārdoto biļešu skaita īpatsvars sasniedz 6%, kas ir vidēji 1032 pasažieri mēnesī no visiem pasažieriem, kas iegādājas biļetes un brauciena etalonus par maksu. RS norāda, ka biļešu tirdzniecība pie vadītāja ir apmēram 0,4%-1%,  taču RS maršrutos liela daļa pasažieru izmanto RD piešķirtās atlaides un daļai ir e-talona abonementi vienam maršrutam, kurus var iegādāties iepriekšpārdošanā. RMS paaugstināta servisa maršrutos atlaides nav un arī abonementbiļetes nevar iegādāties. Turklāt kā būtu vērtējamas minētā īpatsvara atšķirības starp maršrutiem, tai skaitā paaugstināta servisa maršrutos, kas tiek veikti ar ekspresbusiem?

Līdzīga situācija ir arī Vecdaugavas iedzīvotājiem, Kaivas ielas un Zasulauka iedzīvotājiem. Runa nav par pārsimts iedzīvotājiem, bet vairākiem tūkstošiem rīdzīnieku, Pierīgas iedzīvotājiem, kuri ik dienu dodas uz darbu Rīgā. Piemēram, 300. maršruts “Stacijas laukums – Vecdaugava”, tuvākais e-talona iegādes punkts atrodas 2,3 km no ekspresbusu galapunkta Vecdaugavā, 314. “Centrālā stacija- Dreiliņi” (Biķernieku ielā un Kaivas ielā ~1 km attālumā no ekspresbusa maršruta), un 363. maršruta “Mežciems-Šampēteris” – (no pieturām “Zasulauka depo” un “Jūrkalnes iela” tuvākais etalona iegādes punkts - 0,6-1 km attālumā no ekspresbusu novietnes).

Raksts turpināsies pēc reklāmas

Tāpat netiek nodrošināta priekšapmaksas etalona iegāde tuvākajā apkārtnē maršruta pieturām “Muižas iela” un “Imantas 7.līnija”. No pašlaik 11 apkalpotajiem paaugstināta servisa maršrutiem Rīgas pilsētā vairāk nekā pusei nav iespējams ērtā un pasažieriem praktiski pieejamā veidā iegādāties biļetes iepriekšpārdošanā, kas nepārprotami radīs neērtības šo Rīgas apkaimju iedzīvotājiem, plānojot braucienu uz centru.

Protams, attiecīgā lēmuma pieņēmēji pamatoti uzsvērs QR koda biļešu iegādes pieejamību, tomēr ir skaidrs, ka ne katram Rīgas sabiedriskā transporta lietotājam varam uzlikt par pienākumu iegādāties jaunākā ražojuma tālruni un nodrošināt attiecīgu apmācību tā lietošanā. Pasažieriem ir jānodrošina reāli, nevis teorētiski pieejama izvēles iespēja biļetes iegādei.

Pašvaldības uzdevums ir nodrošināt sabiedriskā transporta pakalpojumu pieejamību un nepārtrauktību ikvienam rīdziniekam neatkarīgi no viņa dzīvesvietas.

Turklāt no 1. janvāra stājas spēkā Ministru kabineta (MK) 2014. gada 11. februāra noteikumi Nr. 95 Par nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektronisko ierīču un iekārtu tehniskajām prasībām”. Valsts ieņēmumu dienests (VID) ir informējis, ka jauno kases aparātu lietošana jāsāk nekavējoties, jo pārejas perioda nebūs. Negribētos domāt, ka RD veiktie grozījumi saistošajos noteikumos ir saistīti ar nepieciešamajām darbībām kases aparātu jauno tehnisko prasību nodrošināšanai, kuru izpildē attiecībā uz Rīgas pilsētas sabiedrisko transportu, iespējams, ir radušās grūtības.

Mēs patiesi ceram, ka RD un RS ieklausīsies minētajos argumentos un rīdziniekos un atkārtoti izvērtēs pieņemtos grozījumus, jo biļešu tirdzniecības vietu pārklājums un pieejamība pilsētā nebūt neatbilst publiski paustajam. Mēs aicinām aktīvi meklēt risinājumus kases sistēmu tehnisko prasību atbilstības nodrošināšanā, neupurējot Rīgas un Pierīgas iedzīvotāju mobilitātes iespējas un neliedzot iedzīvotājiem izmantot tiesības uz pieejamiem sabiedriskā transporta pakalpojumiem Rīgā.

 

Autore ir SIA Rīgas mikroautobusu satiksme valdes locekle

Līdzīgi raksti

Viedoklis Dagnis Isaks

Izglītības sistēmas neizmantotais potenciāls – skolotāju palīgi jeb auklītes

Lai mazinātu pirmsskolu pedagogu trūkumu un sagatavotu profesionālus, mūsdienu prasībām atbilstošus skolotājus, svarīgi dot iespēju tiem, kuri jau pazīst nozari un ir motivēti mācīties – auklītēm jeb skolotāju palīgiem, piedāvājot arī budžeta vietas arī nepilna laika studijās.

Viedoklis Inese Andersone

Lieku bērnu nav

Pēdējo gadu statistika rāda satraucošu tendenci – bērnu skaits, kas nonāk ārpusģimenes aprūpē, pieaug. 2023. gadā šādu bērnu bija 289, bet 2024. gadā jau 330, no kuriem ievērojams īpatsvars ir pusaudži vecumā no 13 līdz 17 gadiem. Tas nozīmē, ka mūsu sabiedrībā pieaug situāciju skaits, kad ģimenes nespēj nodrošināt drošu un atbalstošu vidi saviem bērniem.

Viedoklis Gunārs Kosojs

Materiālu izvēle pagaidu infrastruktūrā: kad īstermiņa risinājums kļūst par ilgtermiņa izaicinājumu

TV3 ziņās nesen izcelts piemērs – Rīgas Centrālajā stacijā izbūvētas pagaidu platformas no koka. Tas uzskatāmi atgādina, ka arī “pagaidu” infrastruktūra ir nozīmīga investīcija, kas bieži vien kļūst par daļu no cilvēku ikdienas vairāku gadu garumā. Tādēļ ir būtiski, lai tās uzturēšanas izmaksas būtu zemas un kalpošanas laiks atbilstu plānotajam.

Viedoklis Elīna Celmiņa

Kāpēc ikvienam no mums ir svarīgi iekāpt otra kurpēs, lai spertu īstu soli uz priekšu?

Gadu gaitā dažādas sociālas kampaņas un iesaistošas aktivitātes ir palīdzējušas uzlabot sabiedrības attieksmi pret cilvēkiem ar funkcionāliem – redzes, dzirdes, kustību, garīga rakstura – traucējumiem, tomēr viņiem joprojām nav viegli justies pilnvērtīgi sabiedrībā.

Jaunākajā žurnālā