Es skatos uz savām rokām, pētu tās. Gluži kā mēdzam grozīt pirkstos kādu priekšmetu, es grozu savas plaukstas. Vēlu vakarā lasot, es tās piepeši ieraugu lampas gaismā, tās ir kaut kas atsevišķs, ne man piederīgs, es paņemu rokā aifonu un mēģinu vienu no tām pa īstam izprast.
Rokas
Ilustrācija — Anita Rupeika
Abonē žurnāla digitālo versiju un atbalsti kvalitatīvu žurnālistiku!
Ja esi jau abonents, lūdzam autorizēties ar savu e-pastu.