Liepa Rūce. Zemākās virsotnes. Latvijas Mediji, 2024.
Žurnāls Domuzīme, 2025, nr. 2
Reiz lasīju, ka dzīvot tikai savā galvā esot bīstami. Laikmetā, kad ar galvu vien kļuvis grūti ietekmēt pat pašu ikdienas ieradumus un kad racionāli spriedumi lielā sabiedrības daļā tik uzskatāmi zaudējuši cīņu ar impulsiem, kārēm un saukļiem, arī pati galva riskē kļūt par lamuvārdu. Laikmetīgajai dzejai savukārt palaikam pārmet dzīvošanu tikai sevī, bet autoriem — pievēršanos emociju un asociāciju plūsmas vērojumam vai atainojumam.
Liepas Rūces krājums Zemākās virsotnes ar smalku žestu atceļ abus iespējamos pārmetumus. Pieskaitu to pie virsotņu sasniegšanas — vai zinājāt, ka zemākās var šķist grūtāk pamanāmas, turklāt viegli pārskriet to augstākajam punktam, nemaz par tādu nenojaušot, līdz ar to it kā izstājoties no virsotņu iekarotāju izmērāmās un fiksējamās spēles? Ja nu ārpus spēles ir daudz vairāk ainavas, daudz vairāk baudas un aizrautības? Autores poētiskās izvēles krājumā, kā arī izsvērtā un pārdomātā grāmatas kompozīcija (krājuma tapšanas ceļu nezinot, gribas uzteikt arī redaktora Arta Ostupa darbu) ļauj vairāk atklāt par procesu, kura rezultātā dzejas vēstītājs vismaz šķietami pārstāj dzīvot «tikai galvā» un izveido savu pārgājiena maršrutu realitātē, paredzot vietu arī negaidītiem pārdzīvojumiem.
