Buramvārdu kultūrvēsturiskais aspekts

  • Aigars Lielbārdis, Domuzīme
  • 29.12.2021.
  • Domuzīme
2021_12_Aigars-Lielbardis-1_130.png

2021_12_Aigars-Lielbardis-1_130.png

Izplatītas ir arī burtu formulas

Buramvārdi un tautas medicīna, kurā tos bieži pielieto arvien, ir daļa no folkloras un tradicionālās kultūras mantojuma, kas ietver iepriekšējo paaudžu zināšanas un ieradumus. Pierakstītā veidā daļa no tradīcijām nonākusi krātuvēs un arhīvos, daļa zudusi, savukārt daļa, piepildīta ar jaunu saturu, turpina pastāvēt mūsdienās. Tradīciju ilgstamībā nozīmīga bijusi to izplatība, kā arī sabiedrības un pētnieku interese par tām. Buramvārdiem jau kopš senatnes piedēvē pārdabisku spēku, uzskatot, ka tie spēj ietekmēt norises dabā un cilvēka dzīvē. 

Buramvārdiem tautas ārstniecībā ir sena vēsture. Tie tika pielietoti dažādu slimību ārstēšanā gan antīkajā pasaulē un viduslaiku Eiropā, gan joprojām mūsdienu Latvijā. Buramvārdu pētniecība Latvijā aizsākās 19. gadsimta vidū un otrajā pusē, kad par nozīmīgu nacionālās identitātes balstu kļuva folklora.

Jaunākajā žurnālā

No iekšēja izbrīna

«Jau bērnībā lasīšanu man vajadzēja tā, kā vajag klusumu,» atzīst Agnese Rutkēviča.

Kad mājvārdi sarunājas ar mums

Noklusējuma ilustrācija: cilvēks ar datoru
Noklusējuma ilustrācija: cilvēks ar datoru
  • Proza
  • 26.02.2026.

Trīs dzeguzes paklanoties

Ilustrācija — Petr Kirusha
Noklusējuma ilustrācija: cilvēks ar datoru
  • Eseja
  • 26.02.2026.

Zelta zobi

Cilvēki nereti uzskata, ka priekšgājēju zelta zobu glabāšana vairos viņu dzimtas, ģimenes spēku un bagātību. Foto — Gunita Rence
  • Dzeja
  • 26.02.2026.

varbūt kādu gabalu nes

Noklusējuma ilustrācija: cilvēks ar datoru