Skriešus jābēg no infarkta 1

Ilustratīvs attēls
Inese Vaidere

Es jums saku: vajag vairāk kustēties! Pēdējos gados Eiropā ir veikti daudzi pētījumi par veselības uzlabošanas veidiem, un rezultātos dominē tā pati vecā patiesība, ka liela nozīme ir amatieru sportam jeb tautas sportam, fiziskajām aktivitātēm. Galvenais, kas jāveicina, ir pašas sabiedrības gribēšana.

Īpaši laikā, kad līdzās jau ierastajām slimībām plosās globālā pandēmija, ir svarīgi sportot – kaut tikai vingrot vai spēlēt sporta spēles, braukt ar riteni, peldēt. Vismaz atvēlēt laiku pastaigām un aktīvai atpūtai, sezonā – arī dārza darbiem, ja tas iespējams. Kāpēc laukos cilvēki mēdz būt žirgtāki, ņiprāki? Tāpēc, ka viņi līdz mūža galam, arī sirmā vecumā, visu laiku ir kustībā, kaut ko darot saimniecībā vai dārzā. Pilsētnieku darba diena bieži noslēdzas dīvānā pie televizora.

Saistībā ar sportošanu TV ekrānos ļoti trāpīga ir Latvijas Televīzijas producentes Martas Seleckas ideja par vingrošanas raidījumu Vienā ritmā, ko redzam piektdienu rītos, savukārt raidījuma ierakstus varam skatīties sev ērtā laikā, arī atkārtoti. Raidījumus raibākus un atraktīvākus padara dažādu jomu un paaudžu pārstāvji – LTV raidījumu vadītāji Uģis Joksts, Gustavs Terzens, ārsts Anatolijs Danilāns, pazīstami aktieri, sportisti, kā arī citi populāri cilvēki. Un tam nevajadzēja nedz valdības lēmumu, nedz Eiropas Savienības projektu vai regulas.

Organizējot ierobežojumus pandēmijas dēļ, valdībai tie jācenšas sabalansēt tā, lai sabiedrības sportiskās aktivitātes zustu iespējami maz. Slēdzot vienas iespējas, ir jāveicina citas. Jo īpaši bērnu un jauniešu vidū. Mājsēdes apstākļos pastāv bīstamība atradināt no fiziskām aktivitātēm veselu paaudzi.

Eiropas pētījumu dati liecina, ka Latvijas jauniešu kopējie veselības radītāji ar gadiem ir uzlabojušies. Tas ir pozitīvi, taču tie varētu būt vēl labāki, turklāt pēdējo pāris gadu pārmaiņas apdraud jauniešu sportošanu un kustēšanos. Savukārt daudz bēdīgāku ainu uzrāda Latvijas iedzīvotāju mūža garums – īpaši tas dzīves laiks, kas ir kvalitatīvs, bez kustību ierobežojumiem. Fiziskās aktivitātes, kustēšanās – tās ir nepieciešamības, kas pastāv visu mūžu, īpaši izceļot vidējo paaudzi un seniorus. Galu galā, kā jau esmu ne reizi vien uzsvērusi, kustība ir dzīvība.

Atgādināšu, ka sportošana vai fiziskās aktivitātes mazina stresu, uzlabo garastāvokli, palīdz atslābināties. Kustēšanās uzlabo koncentrēšanās spējas, veicina ražīgumu, vairo enerģiju, uzlabo miega kvalitāti, palīdz veidot un uzturēt pareizu stāju. Tāpat tā stiprina kaulus un muskuļus, attīsta un uzlabo līdzsvaru, kustības un koordināciju, lielā mērā novērš hroniskas saslimšanas un to komplikācijas.

Ne velti dažādi ārsti mēdz līdzīgi uzsvērt, ka veselība sākas ar fiziskām aktivitātēm, un tikai tad var spriest par uztura bagātinātājiem vai medikamentiem. Apsveicama ir riteņbraukšanas un skriešanas popularitāte, kas pēdējā laikā redzami augusi. Nenoliedzami, to ir sekmējuši arī daudzie gājēju celiņu un veloceliņu izbūves projekti visur Latvijā, kuri jāattīsta tālāk.

Eiropas Parlaments ir pieņēmis ziņojumu, kurā ir atbalstāmi nolūki – ES iedzīvotāju vidū veicināt fiziskās aktivitātes, vairāk atbalstīt plašai sabiedrībai pieejamu sportu. Skolās ir jāpalielina stundu skaits sporta izglītībai, jāsper enerģiskāki soļi fizisko aktivitāšu pieejamībā. Tomēr, es kā EP Sporta interešu grupas locekle uzskatu, ka ne viss apkopotajās iecerēs ir atbalstāms. Finansēšanā un administrēšanā nedrīkst putrot profesionālo sportu ar tautas sportu, kā arī sociālisms nav jāievieš tur, kur darbojas tirgus ekonomika. Piesardzīgi jāvērtē vairākas pretrunīgi būvētas un nepārdomātas vienlīdzības idejas.

Patīkamākās nodarbes mums vienmēr ir tās, ko paši izvēlamies. Zināms, ka fizisko aktivitāšu laikā smadzenēs pastiprināti izdalās laimes hormons endorfīns, kas rada pacilātības izjūtu. Atliek bērniem un pusaudžiem vismaz stundu katru dienu pasportot un būt prom no viedierīcēm, savukārt pieaugušajiem, īpaši senioriem, nomainīt televizoru vai citādu sēdēšanu uz sportisku kustēšanos vismaz divarpus stundas nedēļā, to sadalot uz divām trim reizēm. Minimums, ar ko varētu sākt katrs no mums.

 

Autore ir Eiropas Parlamenta deputāte

Komentāri (1)

dzimmijs13 07.12.2021. 06.46

“Kāpēc laukos cilvēki mēdz būt žirgtāki, ņiprāki? Tāpēc, ka viņi līdz mūža galam, arī sirmā vecumā, visu laiku ir kustībā, kaut ko darot saimniecībā vai dārzā.” – Labi, bet pēc kādiem kritērijiem nosaka, vai, kādā mērvienībā mēra žirgtumu un ņiprumu?
Reizēm daži labi, precīzāk, dažas labas tā aizraujas ar dārza darbiem, ka vakaros (stipri vēlos) pat īsti pakustēt vairs nevar, kāds tur žirgtums.

0
0
Atbildēt

0

Lai pievienotu komentāru, vai ienāc ar:

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu