Digitālā transformācija – ieguldījumi plus domāšanas veids

Eiropas Savienības digitālās transformācijas stratēģijā un arī Latvijā nesen pieņemtajās pamatnostādnēs skaidri formulēts nākamās desmitgades mērķis izveidot visaptverošu e-pārvaldības un pakalpojumu tīklu, kas padarītu dzīvi vieglāku un ērtāku visiem. Pandēmijas laiks ieviesis noteiktas korekcijas ar skatu uz lielāku digitālo iesaisti, bet, atgriežoties pie senajām tradīcijām, būs jāizvairās no atgriešanās arī pie veciem ieradumiem. Sarežģītā situācija pasaulē tomēr ir unikāla iespēja izveidot kaut ko labāku, panākt ekonomikas un sabiedrības sakārtošanu.

Eiropas apņemšanās attiecībā uz pāreju uz videi nekaitīgu un digitālu sabiedrību ir pietiekami drosmīgs solis, jo īpaši ar atveseļošanas mehānismu 672,5 miljardu eiro apmērā. Bet ar valsts naudu vien nepietiks. Pārveidei jāsakņojas atšķirīgā domāšanas veidā, kas ļaus apvienot jaunus sadarbības instrumentus ar stingru politisku apņēmību. Jautājums ir vienlīdz svarīgs gan digitālajām, gan zaļajām transformācijām.

Latvijas vīzija digitālai nākotnei

“Digitālā transformācija ietekmē visas ekonomikas nozares un cilvēku ikdienu, darbu un saziņu. Digitalizācijas turpmāko attīstību identificē kā caurvijošu elementu attiecībā uz visām nozarēm, īpaši tādās jomās kā inovācijas un zinātne, izglītība, veselības aprūpe, iekļaujoša sabiedrība un darba tirgus, infrastruktūra, reģionālā attīstība, drošība, kā arī vide un enerģētika. Savukārt digitalizācija tiek iezīmēta kā veicinātājs ar pārnozaru ietekmi. Digitalizācijas integrēšana nozaru politikās būs gan izaicinājums visās iepriekš minētajās jomās, gan būtisks to attīstību veicinošs elements,” uzsvērts arī Latvijā pieņemtajās “Digitālās transformācijas pamatnostādnēs 2021. – 2027. gadam”.

Pamatnostādnēs noteiktais virsmērķis ir izveidota tāda sabiedrība, tautsaimniecība un valsts pārvalde, kas mērķtiecīgi izmanto esošās un veido jaunas digitālo tehnoloģiju iespējas, kā arī to radīto vidi, uzlabojot dzīves kvalitāti ikvienam indivīdam un sabiedrībai kopumā, ceļot valsts un tautsaimniecības konkurētspēju. Pamatnostādnēs noteiktās vīzijas un mērķu sasniegšanā svarīgs aspekts ir pieejamā finansējuma apjoms, kas, protams, prasa atbilstoši prioritāras lomas piešķiršanu valsts budžetā gan dokumenta aptvertajā laika posmā, gan arī turpmāk.

Viedās pilsētas kā nākotnes piemērs

Tieši tāpat kā viedie sabiedriskie pakalpojumi, arī viedās pilsētas izmanto tehnoloģijas, lai kļūtu efektīvākas visdažādākajos sabiedriskās un ekonomiskās darbības aspektos. Veidu, kā digitālā transformācija var pavisam reāli atvieglot valsts un privātā sektora darbību, ir neskaitāmi daudz, un vairāki no tiek jau tiek veiksmīgi īstenoti.

Atsevišķs, Latvijā salīdzinoši jauns, virziens ir sensoru izmantošana datu vākšanai un šo datu izmantošana, lai uzlabotu pilsētas darbību. Piemēram, viedie enerģijas skaitītāji ļauj apsaimniekotājam pārliecināties, vai ēka tiek efektīvi apkurināta. Savukārt par transportu apkopotie dati palīdz uzlabot ceļu jaudu un samazināt ietekmi uz vidi. Viedās pilsētas arī rada tiešas priekšrocības iedzīvotājiem, piemēram, drošākas sabiedriskās telpas un atbalstu sabiedrības novecošanai.

Runājot par viedo pilsētu konceptu, viens no būtiski svarīgākajiem punktiem ir digitalizējot transformēta publiskā pārvalde, racionāli pārvaldīta organizatoriskā un tehnoloģiskā ekosistēma, kas ir iekšēji integrēta un ārēji atvērta kopīgas vērtības radīšanai, inovācijām un lietotājorientētai pieejai publisko pakalpojumu sniegšanā fiziskajā un digitālajā vidē. Tas saistīts ar valsts pārvaldes platformu atvēršanu komersantiem, iesaisti un integrāciju Eiropas Datu telpās un Mākoņdatošanas federācijā, kas apvieno dalībvalstu resursu zinātniskās skaitļošanas attīstīšanā un izmantošanā, kā arī Eiropas Digitālo inovāciju centru un to tīkla izmantošanu tehnoloģiju izvēršanai un testēšanai.

Izklausās labi, vai ne? Tomēr praksē pieņemtā vīzija izvirza vairākus jautājumus, tostarp finansējuma problēmu un pašvaldību funkcijas konkretizēšanu. Kā tiksim pie viedajām pilsētām? Vai pilsētu un novadu pašvaldības “pašdigitalizēsies”?

Eiropā veido inovāciju centrus

Tiecoties pēc sabiedrības, kurā izmantojam tehnoloģiju potenciālu un aizsargājam sabiedrības intereses, visu publisko pakalpojumu pieejamība tiešsaistē būs būtisks uzdevums vietējām un reģionālajām pašvaldībām. Racionāls piemērs ir Eiropā topošie Digitālās inovācijas centri (DIH), kas darbosies kā vienas pieturas aģentūras, palīdzot uzņēmumiem dinamiski reaģēt uz digitālajām problēmām un kļūt konkurētspējīgākiem.

Nodrošinot piekļuvi tehniskajai pieredzei un eksperimentiem, kā arī iespēju “testēt pirms ieguldīšanas”, daudzviet Eiropas Digitālo inovāciju centri palīdz uzņēmumiem uzlabot uzņēmējdarbības/ražošanas procesus, produktus vai pakalpojumus, izmantojot digitālās tehnoloģijas. Tās sniedz arī inovācijas pakalpojumus, piemēram, finansējumu konsultācijām, apmācībai un prasmju attīstībai, kas ir nepieciešamas veiksmīgai digitālajai pārveidei. Tiek ņemti vērā arī vides jautājumi, jo īpaši attiecībā uz enerģijas patēriņu un zemas oglekļa emisijas.

Eiropas Digitālās inovācijas centriem ir gan vietēja, gan Eiropas funkcija. Lai palielinātu publiskā finansējuma ietekmi, ES finansējums tiks piešķirts centriem, kurus jau atbalsta vai atbalstīs dalībvalstis vai reģioni. Digitālās Eiropas programma palielinās izraudzīto centru kapacitāti, lai aptvertu pasākumus ar skaidru Eiropas pievienoto vērtību, pamatojoties uz tīklu veidošanu starp centriem un veicinot zināšanu nodošanu. Dalībvalstīm ir būtiska loma DIH atlases procesā; sākotnējais DIH tīkls tiks izveidots no dalībvalstu izraudzīto centru saraksta.

Eiropas Komisija ir izstrādājusi dokumentu, kurā izskaidrots, kā DIH tiks īstenota Digitālās Eiropas programmā, kā arī praktisku rokasgrāmatu ar labu praksi attiecībā uz ieguldījumiem digitālās inovācijas centros.  Daudzi centri būs balstīti uz esošajām kopām vai arī ietvers organizācijas, kas ir daļa no valsts konsorcijiem. Mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) stratēģija arī apņemas paplašināt Digitālās inovācijas centrus un nodrošināt nepārtrauktu pakalpojumu vietējo un reģionālo ekosistēmu ietvaros.

Palīdzība ekonomikas atveseļošanai

Eiropas politikas veidotāji atzinīgi vērtē digitālās pārejas nozīmi, atzīstot, ka modernai savietojamībai un digitālajiem pakalpojumiem ir izšķiroša nozīme ekonomikas atveseļošanā un attīstībai nākotnē. Tomēr Eiropa atpaliek no citiem reģioniem vairākās jomās, sākot no lieljaudas tīkliem, 5G rūpnieciskiem lietojumiem, lietu internetu un mākoņlietojumu un beidzot ar mākslīgo intelektu. Izveidojusies liela un pieaugoša ieguldījumu atšķirība, tostarp digitālajā infrastruktūrā un 5G.

Pirmo 12 pandēmijas mēnešu laikā datu plūsma Eiropas mobilo sakaru tīklos pieauga par 45%, bet ieņēmumi samazinājās par 4%, kas nozīmē vienības cenas kritumu par 34%. Eiropā realitāte ir tāda, ka pēdējā desmitgade bijusi saistīta ar relatīvu digitālās vadības lejupslīdi, kas var apdraudēt nākotnes labklājību, darbavietas un konkurētspēju. Eiropai ir steidzami jārisina šis jautājums, ja tā vēlas panākt šo pārveidojošo tehnoloģiju izmantošanu.

Līdzīgi kā daudzās ES dalībvalstīs notiek plaša digitalizācija, arī digitālajām prasmēm un e-veselībai tiek piešķirti ievērojami līdzekļi. Vērts atgādināt, ka visā Eiropā ir 1,2 miljoni MVU, kas vēl nav digitalizēti: ja pāreju veic tikai 100 000 MVU, to apgrozījums varētu pieaugt par EUR 148 miljardiem.

Iemesli būt cerīgiem

Joprojām ir iemesli būt cerīgiem. Daudzas ES dalībvalstis veic pasākumus, lai novērstu digitālās nepilnības. Piemēram, Spānijas valdība ir iekļāvusi digitalizāciju ekonomikas atveseļošanas plānos, vienlaikus arī cenšoties uzlabot sarežģītos tirgus apstākļus. To darot, Spānija virza svarīgas politikas reformas, lai piesaistītu privātos ieguldījumus. Spānijas valdība ir atzinusi, ka digitalizācijai ir jābūt iekļaujošai, nevis ekskluzīvai, ierosinot lielu atbalsta paketi MVU, lai palīdzētu tiem digitalizēt savus pakalpojumus.

Izskatāmajai paketei ir vienkārša struktūra, lai nodrošinātu ātru ieviešanu, un tā ļaus MVU gūt labumu no dažādiem risinājumiem, tostarp digitālā mārketinga un e-komercijas, kiberdrošības, digitālās uzņēmējdarbības risinājumiem un viedā darba. Spānija nav vienīgā, kas meklē jaunu sākumu. Grieķija un Ungārija nosaka rezerves cenas, lai stimulētu 5G ieviešanu – tā ir Eiropas Komisijas apstiprināta pieeja. Beidzot sākas pāreja, kas vērsta uz sociālekonomisko ieguvumu maksimālu palielināšanu.

Jaunās tehnoloģijas reti ir lētas, un vietējās valsts pārvaldes digitalizācija var radīt spiedienu uz vietējām finansēm. “Pietiekami liela uzmanība netiek pievērsta esošo un aktīvo pakalpojumu atjaunošanas vai uzturēšanas finansēšanai,” izteicies Kaimo Kārmans–Līve  no Igaunijas pilsētu un pašvaldību asociācijas. Tomēr atveseļošanas un noturības mehānisms ir laba iespēja ieguldīt novadu attīstībā.

Vienlīdz svarīgi ir tas, ka vietējās un reģionālās valdības var rēķināties ar valsts amatpersonām, kurām ir zināšanas un tehniskās prasmes, lai labi pielāgotos pakalpojumu digitalizācijai. ES būtu jānodrošina finansiāls atbalsts un piemērotas platformas, lai apmainītos ar paraugpraksi un digitālo prasmju attīstību pašvaldībās un reģionos, piemēram, izmantojot jauno programmu Digitālā Eiropa. Neviens pats nevar izveidot Eiropas digitālo nākotni. Bet kopā mēs varam.

 

Autors ir Kuldīgas novada galvenais eksperts darbam ar sabiedrību un valsts institūcijām, inovāciju un tūrisma projektu vadītājs