Ilustratīvs attēls
Novembris ir ne tikai Latvijas dzimšanas dienas, bet arī vīriešu veselības mēnesis. Varbūt arī diezgan likumsakarīgi – jo kas gan ir stipra Latvija bez stipriem un veseliem Latvijas vīriešiem?
Viens no Latvijas vīriešu veselības stūrakmeņiem mūsdienās ir pašu vīriešu atbildīga rīcība, īstenojot iespēju robežās/iespējami veselīgu dzīvesveidu, kā arī regulāri apmeklējot ārstu. Sasniedzot noteiktu vecumu, ikvienam vīrietim ir svarīgi veikt preventīvus izmeklējumus, tādējādi pārliecinoties, ka nepaliek nepamanīts kādas nopietnas slimības sākums, kas vēlāk var maksāt darbspējas zudumu vai pat priekšlaicīgu nāvi.
Šis neapšaubāmi ir stāsts arī par prostatas vēzi, kas ir Latvijā visizplatītākais audzēja veids vīriešiem. Latvijā ik gadu ar prostatas vēzi vidēji saslimst vairāk nekā 1200 vīriešu. Prostatas jeb priekšdziedzera veselība ir viens no kvalitatīvas vīrieša dzīves stūrakmeņiem. Ar prostatas ļaundabīgo audzēju ES valstīs savas dzīves laikā saslimst ap 30% vīriešu, 10% pacientu šie audzēji ir klīniski nozīmīgi, kurus nepieciešams radikāli ārstēt, bet aptuveni 3% pacientu no prostatas audzēja mirst. Būtiskākais, ar ko mēs atšķiramies no ES valstīm, ir tas, ka ielaisto gadījumu skaits tajās ir ap 10%, bet Latvijā - joprojām ap 25%.
Prostatas vēža cēloņi joprojām nav izprotami
Šīs slimības cēloņi joprojām nav pilnībā izprotami. Prostatas vēža attīstība ir saistīta ar hormonālām izmaiņām gados vecākiem vīriešiem, jo īpaši ar augstu vīriešu dzimuma hormona testosterona līmeni. Prostatas vēzis ir no hormona atkarīgs audzējs, tas ir, audzēja augšanu stimulē testosterons. Tāpēc vīriešiem ar paaugstinātu testosterona līmeni asinīs prostatas vēzis ir biežāk sastopams, un tā gaita var būt ļaundabīgāka. Prostatas vēzis ir lēns un ļaundabīgs. Tas nozīmē, ka audzējs aug lēni (ja salīdzina ar, teiksim, aknu vēzi), tas var neparādīties daudzus gadus. No otras puses, prostatas vēzis dod agrīnas metastāzes, tas ir, neliels audzējs jau var sākt izplatīties uz citiem orgāniem.
Nav izteikti objektīvu risku, kas veicinātu saslimstību ar šo audzēja veidu, taču ir skaidrs, ka risks palielinās, palielinoties vīrieša vecumam, kā arī liela nozīme ir ģenētikai. Ja pirmās pakāpes radinieks - tēvs vai brālis – ir slimojis ar prostatas vēzi, tad saslimšanas risks ir lielāks. Tā kā, piemēram, Dienvidkorejā, Japānā, ar prostatas audzēju slimo retāk, ir pamats domāt, ka saslimstību ietekmē arī ēdienkarte. Tāpēc ļoti svarīgi ikvienam vīrietim, sasniedzot 45 gadu vecumu, veikt speciālo pārbaudi, tās laikā arī tiek noteikts eventuālais saslimšanas risks. Ārsts arī nosaka, vai turpmāk jānāk pārbaudīties katru gadu, vai pietiek ar pārbaudi reizi piecos gados. Ja ir minētais iedzimtības risks, uz pārbaudi vajadzētu atnākt jau agrāk.
Medikamenti jākompensē tad, kad slimība vēl nav progresējusi
Vienlaikus ar katra paša vīrieša atbildīgu rīcību, laikus griežoties pie speciālista, jānorāda arī uz valsts līdz šim neizpildīto mājasdarbu šīs slimības samazināšanā. Diemžēl, neraugoties uz agrīnu ārstēšanu, 20-30% pacientu slimība turpina attīstīties. Šie pacienti ir darījuši visu, kas bija no viņiem atkarīgs, lai cīnītos ar slimību – nākuši pie ārsta laikus un rūpējušies par savu veselību, tomēr cerētais rezultāts nav sekojis un nepieciešams valsts atbalsts arī turpmākajā ārstēšanās procesā.
Ir izveidojusies pārsteidzoša situācija – pacientu grupai, kuri ir nemetastātiski un vairs nereaģē uz pamatārstēšanas veidu, zāles netiek apmaksātas. Šādu pacientu vidēji gadā ir ap 50-80. Šo grupu veido pacienti darbspējīgā vecumā, kuriem atklāta lokalizēta prostatas audzēja dēļ tika izdarīta vai veikta radikāla ārstēšana un kuriem slimība atjaunojas. Šos pacientus ES valstīs ārstē ar zālēm, kas uzlabo pacientu dzīvildzi par 2-4 gadiem un samazina mirstību par 30%.
Vai gribam, lai vīrieši dzīvo ilgāk?
2021. gadā valsts sāka apmaksāt prostatas specifiskā antigēna (PSA) noteikšanu vīriešiem, proti, riska analīzes tagad var veikt katru gadu. Tas ir ļoti svarīgi, jo ļaus savlaicīgāk atklāt saslimšanu. Tajā pašā laikā tas palielina nepieciešamību pēc mūsdienīgām zālēm, jo vēža ārstēšana sākuma stadijā pacientiem nodrošina lielāku dzīvildzi, saglabā darbaspējas, ļauj pilnvērtīgi atgriezties dzīvē.
Kā nesen notikušajā Latvijas Urologu asociācijas un fonda Movember Latvija rīkotajā diskusijā “Jauns pavērsiens prostatas vēža ārstēšanā” norādīja eksperti, ar jaunākās paaudzes medikamentiem var panākt, ka vīrieši ar agresīvu prostatas vēzi dzīvo par diviem gadiem ilgāk. Tas ir izšķirīgi svarīgi situācijā, kad vīriešu vidējais dzīves ilgums Latvijā jau tā ir par 10 gadiem mazāks nekā sievietēm. Situācija prostatas vēža ārstniecībā Latvijā pakāpeniski uzlabojas, taču varētu būt labāka, ja valsts kompensētu zāles visām prostatas vēža pacientu grupām, kā tas ir lielākajā daļā ES valstu. Aicinu gan pašus vīriešus, gan valsti uz atbildīgu rīcību šīs problēmas kvalitatīvā un efektīvā risināšanā!
Autors ir P.Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas Uroloģijas centra vadītājs, asociētais profesors
