Vēja enerģijas nākotne Latvijā – politiskās gribas jautājums 4

Ilustratīvs attēls
Gatis Galviņš
Print Friendly, PDF & Email

Jau vairāku gadu garumā vēja parku attīstība Latvijā tiek bremzēta. Galvenie iemesli – pakļaušanās lokālpolitiskam spiedienam valsts reģionos un nesakārtotā likumdošana. Diemžēl jāatzīst, ka mūsu valstī jebkādi procesi, kas tieši saistīti ar ekonomisko augšupeju un kam vienlaikus nepieciešama sabiedrības izglītošana, kā arī konkrēta un operatīva rīcība,  tiek virzīti nepiedodami kūtri. Rezultāts – starp trīs Baltijas valstīm Latvija ekonomiskās augšupejas ziņā kūļājas pašā aizmugurē.

Latvijā uzstādītā vēja enerģijas jauda pašlaik ir viszemākā Baltijā – uz 2021. gada sākumu tā sasniedza gandrīz 80MW, kas ir astoņas reizes mazāk nekā Lietuvā, kur vēja enerģijas jauda sasniedz 546MW. Pērn vēja enerģija Lietuvā saražoja 1544 GWh, savukārt Latvijā tikai 175 GWh. Lietuvā saražotā vēja enerģija veidoja 14% no visas Lietuvā patērētās enerģijas un lielāko daļu jeb 48% atjaunīgo energoresursu tika saražoti tieši no vēja elektrostacijām.

Tātad, salīdzinot ar kaimiņvalsti, Latvija ne tuvu neizmanto savu potenciālu vēja enerģijas jomā, kas pašlaik, diferencējot saražotās elektroenerģijas avotus, spētu sniegt tiešu atbildi pieaugošajām elektroenerģijas cenām. Par vēja staciju labvēlīgo ietekmi uz elektroenerģijas cenām jau varam pārliecināties AS Augstsprieguma tīkls datos par septembri, kad pie lielākas vēja enerģijas izstrādes elektroenerģijas cenas samazinājās līdz pat 30%.  Turklāt tas ir pie apstākļiem, kad viss vēja potenciāls Latvijā ne tuvu nav izmantots, tāpēc jo vairāk nav skaidrs, kāpēc vērojama tik liela pretestība vēja parku aktīvākai ienākšanai Latvijas tirgū.

Jāsaprot, ka vēja enerģija ir viena no visstraujāk augošajām atjaunojamās enerģijas tehnoloģijām un tās izmantošana visā pasaulē pieaug daļēji arī tāpēc, ka samazinās tās izmaksas. Kā norāda Starptautiskā Atjaunojamās enerģijas aģentūra IRENA, vēja elektroenerģijas izmaksas ir samazinājušās līdz ļoti zemam līmenim, kas spēj konkurēt ar konvencionālajām ogļu un gāzes elektrostacijām.

Galvenais uzdevums – likumdošanas sakārtošana

Atbildība par vēja enerģijas projektu lēno attīstību Latvijā ir jāuzņemas valdībai, jo tieši normatīvo aktu nesakārtotība ir iemesls, kāpēc pēdējo gadu laikā nav izdevies attīstīt vēja parku projektus Latvijā. Diemžēl nepamatotas iebildes un lēmumu pieņēmēju kavēšanās nav tikai mūsu industrijas izaicinājums un arī citās jomās valsts savas smagnējās sadarbības dēļ zaudē investīcijas. Savā praksē diemžēl redzam, ka Latvijā ir iespējama situācija, kad  teritoriālais plānojums vēja parku būvēt atļauj, projekta sabiedriskā apspriešana noritējusi sekmīgi, Ietekmes uz vidi novērtējuma (IVN) ziņojums dod “zaļo gaismu” tā būvniecībai, bet pašvaldība atsaka.

Rezultāts – nepiedodami lēns temps vēja enerģijas ieviešanai valstī, kam pamatā ir spēkā esošo normatīvo aktu nesakārtotība, kas būtiski ietekmē vēja parku attīstību. Nenoliegšu, ka savu negatīvo artavu dod sabiedrībā esošie stereotipi par vēja elektrostacijām. No vienas puses, vēlamies lielāku enerģētisko neatkarību, lētāku elektroenerģiju, bet, no otras puses, turpinām atbalstīt “viensētnieka filozofiju”, pretojoties zinātnes un tehnoloģiju attīstībai, pakļaujoties panikas sēšanai. Ja nemazināsim elektroenerģijas cenas, visa eksportējošā ekonomika zaudēs konkurētspēju dārgo energoresursu dēļ. Savukārt sekmējot  lētās vēja enerģijas ienākšana ekonomikā varam panākt pretējo efektu – tas veicinās valsts pievilcību enerģētiski ietilpīgajām nozarēm, piemēram, ražotājiem.

Sabiedrības izglītošanā ir svarīgs valsts atbalsts

Atskatoties vēsturē, sabiedrības neticība progresam nav nekas jauns – arī radio ienākšana tika pavadīta ar mītu, ka radioviļņi ietekmēs laikapstākļus, un tas tagad izraisa smaidu. Tāpat identiska situācija vērojama mobilo sakaru un telekomunikācijas industrijā, kur katra jaunā “G” tehnoloģija, par spīti tam, ka jau tagad ir mums līdzās un nāk no vecākas paaudzes telefonsakaru bāzes stacijām, monitora, radio, tiek uztverta pārspīlēti negatīvi.

Esmu pārliecinājies, ka iedzīvotāji ir jāiedrošina ne tikai no zinātnieku un ekspertu puses, bet arī valdības, skaidri pasakot, kuras ir drošas un atbalstāmas tehnoloģijas. Arī vēja enerģija ir  ieguvums, nevis drauds, un viens no liekākajiem ieguvumiem ir enerģijas tirgus stabilizēšana un pozitīva ietekme uz kopējo elektroenerģijas tirgu, potenciāli samazinot elektrības cenu.

Pēdējais vilciens?

Patlaban straujo energoresursu kāpumu izjūt ikviens Latvijas iedzīvotājs, tāpēc šis ir pēdējais vilciens, kurš, lai arī aizgājis, ir jāaptur. Ir jāizšķiras, vai ilgtermiņā vēlamies dārgu vai lētu elektroenerģiju. Ja nesāksim dažādot elektroenerģijas ieguves avotus, ieviešot vēja enerģiju, kas pašlaik ir lētākais avots, gaidīt krietnu elektroenerģijas cenu lejupslīdi nevaram.

Šī elektroenerģijas krīze visbeidzot liek apzināties, ka jautājums, ko ilgtermiņā varam darīt citādāk, lai mazinātu atkarību no fosilajiem energoresursiem, ir nevis iedomas, bet akūta nepieciešamība. Aizstājot dārgos fosilās enerģijas avotus ar vēja enerģiju, elektrības cenas ilgtermiņā neizbēgami kristos.

Gadiem pie mums ir notikušas diskusijas par nepieciešamību ieguldīt investīcijas elektroenerģijas ražošanā ar mērķi diferencēt elektrības ražošanas avotus. Tomēr atjaunīgo energoresursu tehnoloģiju ieviešana, kas ir lielākā alternatīva konvencionālajiem resursiem, nenotiek tādā tempā, kādu to pieprasa tirgus situācija un kādu to izgaismo šā brīža energoresursu krīze. Un ne tikai – tikpat nepiedodami lēnā tempā attīstām savu unikālo know how jauno tehnoloģiju virzienā, lai mēs kļūtu par valsti, kas ražo pasaulei, nevis otrādi. Piemēram, vēl pirms dažiem gadiem plaši izskanēja iecere šeit uz vietas attīstīt savas H2 lokomotīves, kas tā arī palika koncepta līmenī.  Ļoti ceru, ka valstiski nekļūsim par konceptvalsti, bet gan nebaidīsimies būt inovāciju celmlauži – skatoties perspektīvā, saliekot zemo enerģijas patēriņu, vēja potenciālu un tā radītos pīķus, valsts līmeņa pievēršanās H2 tehnoloģiju attīstīšanā un ieviešanā liktos organiska un pašsaprotama.

 

Autors ir SIA Eolus valdes loceklis

Komentāri (4)

AinarsTreijs 16.11.2021. 17.30

Kas traucē vēja parkus būvēt jūrā ?Tehniski iespējams-ap LR ūdeni ir sekli.NL un DK specialisti to labi apguvuši
Skopums un rijīgums traucē ?.

+1
0
Atbildēt

1

    QAnon > AinarsTreijs 16.11.2021. 17.54

    Neviens netraucēja NL un DK speciālistiem tos vēja parkus vispirms sabūvēt uz sauszemes. Gazprom stipendiātiem atradīsies pietiekami pretargumentu arī pret vēja parkiem jūrā. Pateicoties to neliešu notirgotām OIK atļaujām, pie mums uz katru saražoto kw/h sadedzina divas reizes vairāk koksnes, nekā būtu normāli konkurences apstākļos. Tas tika darīts ar mērķi, lai tiktu iznīcināti koksnes resursi un Latvijai būtu jālien uz ceļiem Putina priekšā.

    0
    0
    Atbildēt

    0

Finegans 21.11.2021. 11.09

Tāda sausa runa. Žēl, ka autoram nav ienācis prātā minēt vēja elektroenerģijas iegūšanas izmaksas un salīdzināt to ar citiem veidiem.

0
0
Atbildēt

0

Sskaisle 16.11.2021. 21.29

Lūk, 1:1 Zīle stāsta – vēja ģeneratorus uzstādīs ārzemnieki un ar tiem pelnīs, t.i. peļņa aizies iz ārzēmēm.

Un kāpēc nē, ja mēs jau sen vairs neesam saimnieki savā zemē.

0
0
Atbildēt

0

Lai pievienotu komentāru, vai ienāc ar:

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu