Lielā Oša finišs • IR.lv

Lielā Oša finišs

2
Oskars Melbārdis. Foto – Ieva Salmane
Laura Dumbere

Viņš ir olimpiskā zelta un kopumā trīs olimpisko medaļu ieguvējs. Pasaules čempions, Eiropas čempions un Pasaules kausa ieguvējs. Visu laiku spožākais latviešu bobsleja pilots Oskars Melbārdis (33) oktobrī paziņoja par savas karjeras beigām. Izvēle bija nepielūdzama — sports vai veselība

Mēs tiekamies Siguldas bobsleja un kamaniņu trasē, kur aizritējis lielākais Oskara Melbārža dzīves nogrieznis un joprojām ir viņa otrās mājas. Betona pakāpieni, nodilusi dēļu grīda un ledus smarža. Starta celiņš, kas kā balta lente pazūd trases kritienā lejup. Satriecoši skati uz Siguldas pakalniem un mūžam zilajiem Latvijas mežiem. Augstums, aukstums, caurvējš un pastāvīgi ieslēgts skaļrunis, kas ziņo par startiem. Rit skeletona treniņi, nepielūdzamais laika skaitītājs monitorā uzrāda sekunžu simtdaļas.
Vai mēs ikdienā spējam piefiksēt un apjēgt vienu pilnu dzīves sekundi? Sekundes simtdaļa ir mirkļa vismazākā molekula. Bet sportā tā valda pār uzvarām un zaudējumiem, tā izšķir zeltu, sudrabu un bronzu.
«Esmu jūsu grūpija!» jūsmīgi atzīstos Oskaram Melbārdim, uz ko viņš zem deguna norūc «njā, ak tā, paldies…». Neko citu arī negaidīju, jo, šķiet, Melbārdis ir introvertākais olimpiskais čempions pasaulē. Arī ārvalstu sporta komentētāji vienmēr uzsvēruši, ka Oskars ir kā noslēpums — mazrunīgs, kluss. Kamēr citi vadošie piloti aizrautīgi sniedz intervijas, sajūsmā kliedz pie finiša vai dusmās par zaudējumu triec ķiveri pret nabaga nevainīgo bobu, Melbārdis vienmēr uzvedies kā Dalailamas pēctecis. Klusi sagatavojas startam, šķietami mierpilni nobrauc un pēc finiša tikpat klusi pazūd skatienam. Nekāda šova un teātra, ko presei aprakstīt.
Varbūt ar šo atziņu varētu arī pabeigt stāstu par Oskaru Melbārdi: viņš ir cilvēks, kurš dara, nevis runā. Viņš strādā. Pēdējos divus gadus — ciešot fiziskas sāpes un pārbaudot savas galējās robežas. Tie Latvijas politiķi, kuri mīļuprāt ļauj sevi saukt par buldozeriem, pat nenojauš, ko nozīmē būt īstam buldozeram un turpināt cīņu arī tad, kad vairs neturies kājās.
Bobslejists Melbārdis, pazīstams arī kā Lielais Osis, ir liels ne tikai Latvijai iegūto medaļu un kausu komplektu dēļ. Viņš ir liels tāpēc, ka cīnījies par saviem sporta ideāliem, komandu un valsts labo vārdu pāri pēdējiem spēkiem. Lielākais Oskara zelts ir viņa labā sirds.

Mīlestības vēstules

Kad Oskars oktobra beigās savā Instagram kontā publicēja ierakstu par aiziešanu no lielā sporta, to nekavējoties pārtvēra visi ziņu dienesti. Un notika brīnums. Interneta portālos, kur komentārus pie rakstiem ieteicams lasīt tikai pilngadīgām personām ar stipru nervu sistēmu, pēkšņi bija redzami vienīgi labi vārdi, pateicības, laimes vēlējumi. Tās bija publikas mīlestības vēstules Melbārdim.
Oskars par to ir pārsteigts: «Nekad nelasu komentārus internetā, bet šoreiz sieva teica, lai palasu. Biju aizkustināts — tik daudz mīļu vārdu! Vēl vairāk brīnījos par to, kas notika, kad ziņa aizgāja līdz ārzemju sporta ziņu kanāliem.» Tur sirsnīgus un vislielāko cieņu apliecinošus komentārus rakstījušas arī tādas bobsleja zvaigznes, ar kurām Oskars nav personīgi pazīstams.
Melbārdis saņēmis pat vēstules un īsziņas no bijušajiem konkurentiem bobsleja trasē — labākajiem pasaules pilotiem. Piemēram, šobrīd vadošā pasaules pilota vācieša Frančesko Frīdriha, kurš vairākus gadus ar Oskaru nemitīgi mērojās spēkiem un cīnījās par medaļām un sekunžu simtdaļām. Vienās sacīkstēs uzvarēja Melbārdis, citās Frīdrihs, un atkal otrādi.
Nupat Frančesko atrakstījis vēstuli, kas Melbārdim vēl tagad iesit asaras acīs. Šajā ziņā Lielais Osis ir īpašs — viņu kā personību iemīlējuši daudzi konkurenti, jo Melbārdis novēl uzvaru ikvienam un nenoskauž nevienam. Priecājas arī par sāncenšu veiksmēm, ja medaļas ir godīgi izcīnītas. No mūsdienu sporta menedžmenta viedokļa, kura centrā ir individuālie sasniegumi un konkrēti uzvārdi, tas ir «nesportiski». Bet pārlūkosim vēlreiz Olimpisko spēļu ideālus — tur Melbārža ētikas kodekss rakstīts melns uz balta.
Runājot par saviem kādreizējiem sāncenšiem un draugiem vāciešiem, Melbārdis tomēr uzskata, ka šobrīd bobslejs kļūst mazliet neinteresants vienas valsts dominances dēļ: «Man vairs nebūtu interesanti braukt. Tagad bobslejā cīņa par sudrabu vai bronzu tiek uztverta kā cīņa par «otro zeltu» — jebkuras citas valsts komanda, kam izdevies nostāties uz pjedestāla blakus vāciešiem, sevi uzskata par uzvarētājiem. Nav labi, ja sacensību iznākums ir tik paredzams.»
Tomēr vismaz piecus gadus Melbārža divnieku un četrinieku ekipāžām izdevās kārtīgi pacepināt un daudzreiz pārspēt ne tikai Vāciju, bet arī citas bobsleja lielvalstis, kuras sākumā uz latviešiem raudzījās ar izbrīnu: kas te vispār notiek — kur pazūd mūsu medaļas?

Taisnīguma uzvara — 2020. gada 15. februārī Siguldā, sešus gadus pēc Soču ziemas spēlēm Oskars Melbārdis (pa kreisi), Daumants Dreiškens,
Arvis Vilkaste un Jānis Strenga saņem olimpiskā zelta medaļas, kas atņemtas Krievijas komandai par dopinga noteikumu pārkāpšanu. Foto – Scanpix

Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:


Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu