Māksla un mūzika kā komunikācijas forma īpašajiem bērniem

  • Kristīne Lepnāne
  • 03.11.2021.
Ilustratīvs attēls

Ilustratīvs attēls

Lai bērni ar funkcionāliem traucējumiem varētu komunicēt ar saviem vienaudžiem, dibināt jaunas draudzības un gūt pozitīvas emocijas, nozīme ir interešu izglītībai. Neraugoties uz to, ka liela daļa interešu izglītības pulciņu savos aprakstos norāda, ka nodarbības var apmeklēt arī t.s. īpašie bērni, realitātē situācija atšķiras. Piedāvājums ir ļoti ierobežots, taču pieprasījums – liels. Latvijā ir daudzas ģimenes, kurās aug bērni ar funkcionāliem traucējumiem, tieši tāpēc radās ideja par mūzikas, mākslas un improvizācijas kustības nodarbībām šiem bērniem, kas tiek īstenotas, izmantojot sociālās uzņēmējdarbības formu.

Iespēja nomainīt vidi un tikties ar vienaudžiem

Interešu izglītībai jābūt pieejamai ikvienam bērnam. Šobrīd bērni ar funkcionālajiem traucējumiem nereti apmeklē dažādus pulciņus speciālajās skolās, kurās mācās. Tas ir ļoti lietderīgi, taču vienlīdz svarīgi, lai bērniem būtu iespēja nomainīt vidi un tikties ar vienaudžiem ārpus savas klases. Vecāki, kuru bērni mācās speciālajās skolās, bieži vien pat neaizdomājas, ka varētu vest bērnu uz pulciņiem arī ārpus skolas.

Saprotot, ka Latvijā ir daudz bērnu ar funkcionāliem traucējumiem, personīgi apzvanīju daudzus interešu izglītības nodrošinātājus, kuri publiski pieejamā informācijā bija norādījuši, ka nodarbības var apmeklēt arī bērni ar traucējumiem. Internetā nereti viss ir skaisti aprakstīts un minēts, ka vismaz vienu bērnu var integrēt katrā nodarbībā, tomēr, kad sākas pieteikšanās, ir daudz un dažādi jautājumi par to, cik smagas ir problēmas. Rezultātā ir atbilde, ka, mēģināt, protams, var, bet ir liela iespēja, ka nekas nesanāks, īpaši, ja bērns ir ar autiskā spektra traucējumiem vai ar Dauna sindromu.

Ārpus ikdienas komunikācijas

Speciālajās skolās vienā klasē mācās tikai daži bērni, tāpēc ikdienas komunikācija notiek ļoti šaurā lokā. Nereti bērns komunicē tikai ar saviem ģimenes locekļiem, klases biedriem un dažiem pedagogiem, taču ikviena bērna attīstībai un emocionālai labsajūtai ir svarīgi kontaktēties un iepazīties arī ar citiem bērniem, nodibināt draudzību, mācīties kopā ar dažādiem pedagogiem, kā arī nomainīt vidi un apmeklēt dažādas nodarbības, kas atšķiras no skolā apgūstamā.

Nodarbību pirmsākumi meklējami mākslas pulciņā, ko uzņēmums finansēja no saviem līdzekļiem, taču ģimeņu interese un bērnu prieks par mākslas nodarbībām bija tik liels, ka ātri kļuva skaidrs – ideju vajag attīstīt un rast iespēju uzņemt plašāku bērnu skaitu. Domājot par piemērotāko formu, bija jāņem vērā arī fakts, ka īpašo bērnu vecākiem ikdienā jau tā ir daudz izdevumu un tēriņu, piemēram, rehabilitācijai u.tml. Tāpēc bija jādara viss, lai vecākiem būtu pēc iespējas mazāki izdevumi. Veiksmīga sadarbība ar finanšu institūciju Altum ļāva piedāvāt trīs dažādas programmas. Turklāt ir arī valsts mērķdotācija un šobrīd notiek sarunas ar Rīgas domi par iespējamo pašvaldības atbalstu. Likums nosaka, ka pašvaldībai ir jāatbalsta šādas programmas, taču līdz šim nav bijušas situācijas, kad privātais uzņēmums piedāvātu šādu pakalpojumu.

Profesionāli nozares pedagogi un asistenti

Bērniem ir iespēja apmeklēt nodarbības mākslā, mūzikā un improvizācijas kustībā. Pēdējais gan izklausās ļoti sarežģīti, taču patiesībā tā ir sportiska aktivitāte, kurā mūzikas pavadījumā bērni attīsta koordināciju, darbošanos pāros, darbojoties uz speciāliem paklājiņiem – pēdu jūtīgumu u.tml. Ar bērniem strādā gan profesionāli nozares pedagogi, attiecīgi – mūzikas un mākslas pedagogi, kuri izgājuši speciālu apmācību, lai varētu strādāt ar īpašajiem bērniem. Tāpat katrā nodarbībā ir arī asistents, kuram ir profesionālā kvalifikācija.

Lielākais gandarījums ir redzēt, cik daudz bērni iegūst no katras nodarbības un ar kādu prieku viņi nāk un tiekas ar vienaudžiem un skolotājiem. Ja nodarbībā bērni apgūst kādu dziesmu, viņi nereti to turpina dziedāt arī nākamajā dienā mājās. Bērni ir iemīļojuši gan mākslu, gan mūziku. Viņi savstarpēji dalās un vairo pozitīvās emocijas, iepazīstas un veido jaunas draudzības. Uzplaukst arī pirmās simpātijas. Bērniem ir ļoti svarīgi, lai viņu simpātija redz un dzird, kā skolotājs uzslavē viņu paveikto.

Patiesībā daudz iegūst arī vecāki – viņi zina, ka neved bērnu uz pieskatīšanas vietu, bet pie profesionāliem pedagogiem. Un, kad vecāki redz arī rezultātu, viņi nereti ir pārsteigti, ka to spēj paveikt viņu bērns. Mākslā, protams, šo rezultātu var redzēt īpaši labi, un bērni rada daudzus, izstāžu cienīgus darbus. Liela nozīme ir tam, ka ar bērniem strādā mūzikas un mākslas profesionāļi, tas sniedz pavisam citu pievienoto vērtību.

 

Autore ir sociālā uzņēmuma Brāļi un māsas vadītāja

Līdzīgi raksti

Viedoklis Una Ulme

Kad māksla kļūst par piedzīvojumu

Izstāde “Benksija noslēpums – ģēnija prāts” nav tikai stāsts par mākslu. Tā ir pieredze, īsts piedzīvojums, kas dod iespēju caur instalācijām, gaismu un skaņu iepazīt vienu no noslēpumainākajām personībām pasaulē - Benksiju. Ja vēl aizvien domājat, vai apmeklēt šo izstādi, es ieteiktu – noteikti dodieties! Tā ir tā vērta.

Viedoklis Māris Meija

Latvijas ražotāji – vietējais darbs ar globālu pievienoto vērtību

Klimata neitralitātes mērķi un Eiropas Zaļais kurss veicina uzņēmumu un sabiedrības pieaugošās prasības pēc drošākiem un ilgāk kalpojošiem produktiem.

Viedoklis Dagnis Isaks

Izglītības sistēmas neizmantotais potenciāls – skolotāju palīgi jeb auklītes

Lai mazinātu pirmsskolu pedagogu trūkumu un sagatavotu profesionālus, mūsdienu prasībām atbilstošus skolotājus, svarīgi dot iespēju tiem, kuri jau pazīst nozari un ir motivēti mācīties – auklītēm jeb skolotāju palīgiem, piedāvājot arī budžeta vietas arī nepilna laika studijās.

Viedoklis Inese Andersone

Lieku bērnu nav

Pēdējo gadu statistika rāda satraucošu tendenci – bērnu skaits, kas nonāk ārpusģimenes aprūpē, pieaug. 2023. gadā šādu bērnu bija 289, bet 2024. gadā jau 330, no kuriem ievērojams īpatsvars ir pusaudži vecumā no 13 līdz 17 gadiem. Tas nozīmē, ka mūsu sabiedrībā pieaug situāciju skaits, kad ģimenes nespēj nodrošināt drošu un atbalstošu vidi saviem bērniem.

Jaunākajā žurnālā