29. oktobrī, tikai brīdi pirms Djadiem jeb mirušo senču piemiņas dienas, visas pasaules baltkrievi atcerējās Staļina represiju upurus. 1937. gadā naktī no 29. uz 30. oktobri Kuropatos, NKVD Minskas cietuma pagrabos, tika nošauti un turpat arī aprakti vairāk nekā 130 baltkrievu inteliģences pārstāvju – literāti, ārsti, skolotāji, sabiedriskie darbinieki, zinātnes un kultūras pārstāvji.
Represijas skārušas katru
“Nošauto dzejnieku nakts” – tā sauc piemiņas atmiņas akciju, kas norisinās Kuropatos. Šogad memoriālās aktivitātes notika kā klātienē (dažādās pilsētās un pasaules valstīs, kur tagad dzīvo baltkrievi), gan tiešsaistē. Ar birkaszīmī #ночпаэтау ikviens, kurš vēlējās, varēja ievietot internetā video, kurā nolasa kādu no nevainīgo upuru literārajiem sacerējumiem vai arī pastāsta kādu vēsturisku savas dzimtas stāstu par tā laika notikumiem. Padomju laika represijas tādā vai citā mērā aizskārušas gandrīz katru baltkrievu ģimeni.
Kopumā, kā vēsta dažādi avoti, Kuropatos staļiniskie slepkavas nogalināja no 30 līdz 250 tūkstošiem cilvēku. Taču Baltkrievijā joprojām nav oficiāli atzītas padomju terora upuru piemiņas dienas. Šis terors sākās līdz ar 1917. gada boļševiku ierašanos Baltkrievijas teritorijā un īsti nebeidzās pat ar Staļina nāvi 1953. gadā. Pētnieki uzskata, ka šajā laikā tika represēti vismaz 600 000 cilvēku. Pēc citiem vērtējumiem, šis skaitlis sasniedz 1,4 miljonus represēto. Oficiālie skaitļi nav zināmi, jo VDK arhīvi joprojām ir slēgti. Bet, pat neskatoties uz to, pēc Staļina represiju upuru skaita Baltkrievija neoficiāli ieņem trešo vietu bijušo padomju republiku vidū.
Uz kauliem uzceltais krogs
Izklaides iestāde «Поедем поедим» (Aizbrauksim paēdīsim) atrodas uzreiz aiz Minskas apvedceļa – tikai 50 metru no staļinisko represiju upuru masu nošaušanas vietas. Gan šī kompleksa būvniecības laikā, gan arī pirms atklāšanas 2019. gada pavasarī aktīvisti katru dienu izgāja piketos. Un, kad restorāns tomēr tika atvērts, protestētāji sagaidīja katru no tā viesiem, cenšoties pierunāt viņus atteikties no šīs iestādes apmeklējuma, izskaidrojot arī notiekošā vēsturisko būtību. Lai cik tas arī būtu skumji, daudzi baltkrievi joprojām nezina, ka tieši Kuropatos atrodas nevainīgu cilvēku masveida nošaušanas vieta. Bet dažiem, kā paši izteicās, pagātnē notikušais esot vienaldzīgs. Viņi tad arī iesaistījās konfliktos ar piketētājiem, izsauca un pieprasīja OMON vienību kaujinieku iesaistīšanos, daudzi protestētāji tika aizturēti un uz vairākām diennaktīm apcietināti tikai par to, ka atradušies Kuropatu piemiņas vietas sardzē.
Baltkrievu protestētāji.
Memoriāla aizsargzonu pārceļ
Atpūtas kompleksu, kas no pirmsākumiem tautā bija pazīstams ar nosaukumu Buļbašhalle, sāka būvēt 2011. gadā vietā, kuras kā kultūrvēsturiska kompleksa aizsardzību valsts oficiāli apstiprināja 2004. gadā. Par to savā žurnālistu izmeklēšanā rakstījis Radio Brīvība baltkrievu dienests. Tikai jau pēc būvniecības uzsākšanas un arī pēc tam, kad Kultūras ministrija un Ģenerālprokuratūra bija atzinusi pārkāpumus, aizsardzības zonas robežas oficiāli tika mainītas par labu izklaides kompleksam. Pēc memoriāla aizstāvju domām, šo lēmumu pieņēma, pieļaujot neskaitāmus procedūras pārkāpumus. Ir zināmi gandrīz visi par šo būvniecību atbildīgo vārdi…
Sākot ar 2012. gadu, aktīvisti vāca parakstus, rakstīja vēstules ar iesniegumiem tiesībsargājošām iestādēm, organizēja informatīvās kampaņas, vērsās tiesā ar prasībām pret Kultūras ministriju, Ģenerālprokuratūru un rajona iestādēm. Pieteicēji ir izgājuši visas Baltkrievijas tiesu instances, bet – bez rezultāta.
30 gadu laikā, kopš atklājās patiesība par padomju režīma noziegumiem, tas nebūt nebija pirmais raunds sabiedrības cīņā par Kuropatiem. Vispirms protestētāji pieprasīja slēgt “kaulu krogu”, kā viņi sauca restorānu. Daži uzskatīja, ka ēkas jānojauc kā nelegāla būve.
Izskanējuši aicinājumi organizēt restorāna vietā muzeju. Bija arī tādi, kas uzskatīja, ka restorāna īpašniekiem jāpiešķir cits apbūves gabals un jākompensē zaudējumi. Citi apgalvoja, ka visos šī kompleksa tapšanas posmos ir skaidri saskatāma gan krimināla, gan arī korupcijas daļa, tāpēc zeme un celtnes jākonfiscē, veicot pilnvērtīgu izmeklēšanu.
Kamēr notiek diskusijas, restorāns «Поедем поедим» kā strādāja, tā arī strādā. Un ir cilvēki, kas tur rīko kāzas un ballītes.
Lasiet prezidentu!
2019. gada 4. aprīlī Minskas pievārtē tika nojaukti aptuveni 70 Kuropatu traģēdijas upuru piemiņai uzslietie krusti. Vecie krusti palika vietās, bet jaunos, ko bija uzstādījuši protestētāji sava līdera Dmitrija Daškeviča vadībā, strādnieki uz traktoriem izgāza ar visām saknēm un aizveda.
Teritoriju ap piemiņas vietu aplenca omoniešu ķēdes, ceļu policijas darbinieki bloķēja piebrauktuves uz Kuropatiem un neļāva apstāties pie restorāna. Gandrīz uzreiz miliči aizturēja politiķi Pāvilu Severiņecu un Jaunās frontes līderi (Baltkrievijā organizācija netika reģistrēta) Denisu Urbanoviču, kuri tikai centās noskaidrot, kāpēc tiek nogāzti krusti. Vēlāk aizturēja vēl sešus cilvēkus, tai skaitā arī Dmitriju Daškeviču.
Varas iestāžu rīcība Kuropatos saviļņoja lielu sabiedrības daļu. Krustu nogāšanu kritizēja gan baltkrievu pareizticīgo, gan katoļu baznīcas pārstāvji, parlamenta deputāti un opozīcija. Aleksandrs Mironovičs, Borovļanskas speciālās mežsaimniecības direktors, kura pārvaldības teritorijā atrodas Kuropati, atteicās komentēt žurnālistiem notikušo. Bet pēc kāda laika valsts informācijas aģentūras BelTA mājaslapā parādījās viņa skaidrojums: “Kuropatos notiek plānotie labiekārtošanas darbi, tiek montēts nožogojums un likvidētas nelikumīgi uzstādītās būves krustu veidā.” Viņš skaidroja, ka Kuropatu teritorija ir kultūrvēsturiska vērtība un valsts meža fonda zeme, ka tieši tobrīd notiekot labiekārtošanas darbu otrais posms.
Savukārt Baltkrievijas prezidenta Aleksandra Lukašenko preses sekretāre Natālija Eismonta savā komentārā neatkarīgajam laikrakstam Naša Niva atbildēja, ka Kuropatos darbus veic pēc prezidenta rīkojuma. “Lasiet prezidentu! “Lielās sarunas” laikā mūsu valsts vadītājs apsolīja, ka Kuropatos tiks ieviesta kārtība. Šī vieta ir labiekārtota, tā ir prezidenta pozīcija, tur ir apglabāti mūsu cilvēki! Bet viss ir jāizdara pēc mūsu paražām, reliģiskajām tradīcijām, saskaņā ar plānu. Tiks darīts viss, lai šī vieta izskatītos cienījami, bet – bez jebkādas politikas!” viņa paziņoja.
Mūžīgā piemiņā…
2020. gada augusta notikumi, masu protesti un aizturēšanas noveda pie tā, ka Kuropatus vairs nav kam aizstāvēt. Dažiem aktīvistiem, piemēram, Pāvelam Severiņecam, par politisko darbību piespriesti ilgi cietumsodi, citi bija spiesti bēgt no valsts, baidīdamies par savu drošību. Politisko ieslodzīto skaits Baltkrievijā patlaban pārsniedz 800 cilvēku.
Taču oktobra beigās visas pasaules baltkrievi savās mājās aizdedzināja sveces, lasīja skaļi un ievietoja internetā savu iemīļoto dzejnieku dzejoļus, atceroties, ka daudziem no viņiem vardarbīgās nāves brīdī nav bijis pat 30 gadu. Lai kas notiktu un kur baltkrievi atrastos, viņi savās sirdīs dzird savu senču balsis.
Autore ir baltkrievu žurnāliste
Tulkojusi Ivonna Plaude
Pagaidām nav neviena komentāra