Pusmiljons rīdzinieku idejām

  • Alija Turlaja
  • 15.10.2021.
Āgenskalna tirgus ēka. Foto: Īriss Sviklis, LETA

Āgenskalna tirgus ēka. Foto: Īriss Sviklis, LETA

Sporta laukums Brasā, Zasulauka manufaktūras parka labiekārtošana, sabiedriskā transporta pieturas Rītabuļļos izveide. Šie un citi projekti ir rīdzinieku rosināti un atbalstīti, iesaistoties Līdzdalības budžeta projektu konkursā, kurā Rīgas dome (RD) kopš 2019. gada ik gadu piešķir pusmiljonu eiro.

Kamēr iepriekšējos gados iedzīvotāju atbalstītie projekti dienasgaismu ieraudzīs tuvākajā nākotnē, tikmēr rīdzinieki vai viņu veidotas nevalstiskās organizācijas ir izstrādājušas 22 jaunas ieceres, par kurām, sākot no 1. oktobra, varēs balsot ne tikai Rīgas, bet arī ikviens cits vismaz 16 gadus vecs Latvijas iedzīvotājs. To atbilstību pilsētas attīstības vīzijai un programmas nolikumam ir apstiprinājušas RD atbildīgās institūcijas. Kopumā bija iesniegti 34 projekti, no kuriem 22 domē tika apstiprināti.

Rīdziniekiem šī patiešām ir lieliska iespēja, kā padarīt skaistāku ne tikai pilsētu kopumā, bet arī savu tuvāko apkaimi. Iepriekšējo gadu pieredze rāda, ka pusmiljons eiro tiek sadalīts starp apmēram piecām populārākajām iecerēm.

Šogad finansēto projektu varētu būt divas reizes vairāk, jo viena projekta maksimālā summa ir tikusi samazināta – 50 000 eiro iepriekšējo 100 000 eiro vietā. Šāds sadalījums ļaus Rīgā parādīties vēl vairāk uzlabojumiem vēl dažādākās apkaimēs.

Lielisks piemērs rīdzinieku ideju īstenošanā ir Āgenskalna attīstības biedrības iniciatīva paātrināt Āgenskalna tirgus laukuma labiekārtošanu. Iecere par Āgenskalna tirgus apkārtni kā apkaimes centru bija radusies jau 2012. gadā koprades plānošanas  procesā RadiRīgu, taču projekts līdz konkrētām darbībām un lēmumiem par īstenošanu nebija ticis. Paredzams, ka jau drīzumā šī 2019. gadā atbalstītā ideja būs gatava un priecēs iedzīvotājus. Turklāt tādā veidā ir sasniegts vēl viens Līdzdalības budžeta mērķis – padarīt iedzīvotāju iesaisti pilsētas attīstībā vēl tiešāku un auglīgāku.

Novērojumi rāda, ka lielākā daļa ideju ir par salīdzinoši triviālas infrastruktūras uzlabojumiem – piemēram, nav publiskā apgaismojuma vai būtu nepieciešams izbūvēt kādu neesošu ietvi.

No otras puses, Līdzdalības budžeta programmas pastāv vēl virknē citu Eiropas pilsētu – Tartu, Gdaņskā, Lisabonā un pat Helsinkos. Dažādas pilsētas, kuru iniciatīvām un dzīves kvalitātei arī Rīga var tiekties līdzināties.

Būtiski ir minēt, ka Līdzdalības budžets ir rīks, kā paralēli pilsētu attīstības programmai dot iespēju iedzīvotāju virzītiem projektiem un vienlaikus izaicināt pilsētas departamentu spēju domāt radoši un meklēt risinājumus, jo iedzīvotāji var piedāvāt ideju, bet ne tās precīzu un detalizētu aprakstu. Tāpēc vēl jo vairāk tiek stimulēta pašvaldības un iedzīvotāju sadarbība projekta īstenošanā.

Rīdzinieki par šā gada Līdzdalības budžeta idejām varēs balsot Rīgas Līdzdalības budžeta mājas lapā vai arī Rīgas pilsētas Apkaimju iedzīvotāju centros.

 

Autore ir Rīgas domes deputāte (Par!/PROGRESĪVIE)

Reklāma

Līdzīgi raksti

Viedoklis Edijs Āboliņš

Jo vairāk datu, jo siltākas mājas

Attīstoties digitalizācijai, pieaugot viedierīču skaitam un laikam, ko pavadām internetā, strauji pieaug arī datu apjoms. Eiropas Komisijas publicētā informācija liecina, ka 2018. gadā tika ģenerēti 33 zetabaiti datu, bet 2026. gadā gaidāmi jau 175 zetabaiti. Tas nozīmē arī būtisku ietekmi uz vidi. Katrs saglabātais fails, straumētais video, mākslīgā intelekta vaicājums vai e-pasts nozīmē datu centru darbību, kas patērē lielu elektroenerģijas daudzumu un rada siltumu, kā rezultātā pieaug arī CO₂ emisijas. Taču ir radīti risinājumi, kas ļauj defektu pārvērst par efektu un datu centru siltumu integrēt kopējā apkures sistēmā, samazinot vajadzību pēc fosilajiem energoresursiem.

Viedoklis Liene Dreimane

Latvijas vīrieši – ne tikai kā varmākas, bet arī cietušie. Vardarbības veidi, prevencija un risinājumi

Vardarbība nešķiro pēc dzimuma, vecuma vai sociālā statusa, tomēr sabiedrībā joprojām dominē mīti: vardarbība esot “tikai nelabvēlīgos apstākļos” un varmākas vienmēr esot vīrieši. Latvijā ik gadu desmitiem tūkstošu cilvēku piedzīvo vardarbību ģimenē, bet vīriešu pieredze kā cietušajiem bieži paliek nepamanīta. Tiesību aizsardzības mehānismi nav pilnīgi – pat ja normatīvie akti ir dzimumneitrāli, praksē vīrieši kā upuri ir maz redzami, savukārt vīrieši–varmākas ne vienmēr saņem efektīvu sociālo korekciju. Lai situāciju uzlabotu, nepietiek tikai ar sodiem – vajadzīga prevencija, psiholoģiska palīdzība un plānveidīga starpinstitūciju sadarbība.

Jaunākajā žurnālā