Pusmiljons rīdzinieku idejām

  • Alija Turlaja
  • 15.10.2021.
Āgenskalna tirgus ēka. Foto: Īriss Sviklis, LETA

Āgenskalna tirgus ēka. Foto: Īriss Sviklis, LETA

Sporta laukums Brasā, Zasulauka manufaktūras parka labiekārtošana, sabiedriskā transporta pieturas Rītabuļļos izveide. Šie un citi projekti ir rīdzinieku rosināti un atbalstīti, iesaistoties Līdzdalības budžeta projektu konkursā, kurā Rīgas dome (RD) kopš 2019. gada ik gadu piešķir pusmiljonu eiro.

Kamēr iepriekšējos gados iedzīvotāju atbalstītie projekti dienasgaismu ieraudzīs tuvākajā nākotnē, tikmēr rīdzinieki vai viņu veidotas nevalstiskās organizācijas ir izstrādājušas 22 jaunas ieceres, par kurām, sākot no 1. oktobra, varēs balsot ne tikai Rīgas, bet arī ikviens cits vismaz 16 gadus vecs Latvijas iedzīvotājs. To atbilstību pilsētas attīstības vīzijai un programmas nolikumam ir apstiprinājušas RD atbildīgās institūcijas. Kopumā bija iesniegti 34 projekti, no kuriem 22 domē tika apstiprināti.

Rīdziniekiem šī patiešām ir lieliska iespēja, kā padarīt skaistāku ne tikai pilsētu kopumā, bet arī savu tuvāko apkaimi. Iepriekšējo gadu pieredze rāda, ka pusmiljons eiro tiek sadalīts starp apmēram piecām populārākajām iecerēm.

Šogad finansēto projektu varētu būt divas reizes vairāk, jo viena projekta maksimālā summa ir tikusi samazināta – 50 000 eiro iepriekšējo 100 000 eiro vietā. Šāds sadalījums ļaus Rīgā parādīties vēl vairāk uzlabojumiem vēl dažādākās apkaimēs.

Lielisks piemērs rīdzinieku ideju īstenošanā ir Āgenskalna attīstības biedrības iniciatīva paātrināt Āgenskalna tirgus laukuma labiekārtošanu. Iecere par Āgenskalna tirgus apkārtni kā apkaimes centru bija radusies jau 2012. gadā koprades plānošanas  procesā RadiRīgu, taču projekts līdz konkrētām darbībām un lēmumiem par īstenošanu nebija ticis. Paredzams, ka jau drīzumā šī 2019. gadā atbalstītā ideja būs gatava un priecēs iedzīvotājus. Turklāt tādā veidā ir sasniegts vēl viens Līdzdalības budžeta mērķis – padarīt iedzīvotāju iesaisti pilsētas attīstībā vēl tiešāku un auglīgāku.

Novērojumi rāda, ka lielākā daļa ideju ir par salīdzinoši triviālas infrastruktūras uzlabojumiem – piemēram, nav publiskā apgaismojuma vai būtu nepieciešams izbūvēt kādu neesošu ietvi.

No otras puses, Līdzdalības budžeta programmas pastāv vēl virknē citu Eiropas pilsētu – Tartu, Gdaņskā, Lisabonā un pat Helsinkos. Dažādas pilsētas, kuru iniciatīvām un dzīves kvalitātei arī Rīga var tiekties līdzināties.

Būtiski ir minēt, ka Līdzdalības budžets ir rīks, kā paralēli pilsētu attīstības programmai dot iespēju iedzīvotāju virzītiem projektiem un vienlaikus izaicināt pilsētas departamentu spēju domāt radoši un meklēt risinājumus, jo iedzīvotāji var piedāvāt ideju, bet ne tās precīzu un detalizētu aprakstu. Tāpēc vēl jo vairāk tiek stimulēta pašvaldības un iedzīvotāju sadarbība projekta īstenošanā.

Rīdzinieki par šā gada Līdzdalības budžeta idejām varēs balsot Rīgas Līdzdalības budžeta mājas lapā vai arī Rīgas pilsētas Apkaimju iedzīvotāju centros.

 

Autore ir Rīgas domes deputāte (Par!/PROGRESĪVIE)

Reklāma

Līdzīgi raksti

Viedoklis Romans Djakons

Kā spēcināt Latvijas izglītības sistēmas konkurētspēju?

Pēdējā laikā daudz tiek runāts par veidiem, kā stiprināt Latvijas augstākās izglītības konkurētspēju, jo pastāv riski, ka Latvija kā valsts var zaudēt augstākās izglītības jomu. No vienas puses – Latvijas jauniešu kļūst mazāk, no otras puses – arvien vairāk no tiem dažādu iemeslu dēļ izvēlas studēt ārvalstīs. Es uzskatu, ka izglītības konkurētspējas stiprināšana ir jāsāk jau vidusskolā, jo spēcīga vidējā izglītība ļaus mums noturēt gan vairāk studentus Latvijā, gan cels kopējo izglītības līmeni.

Viedoklis Aivars Kagainis

Vai patvaļīga būvniecība Latvijā ir regulāra prakse?

Latvijā joprojām daudzi būvniecības projekti tiek īstenoti pēc principa “mans īpašums - darīšu, kā gribu”. Šāda prakse ir ļoti izplatīta, un tās sekas redzamas gan privātajos īpašumos, gan publiskajos objektos. Būvdarbi tiek uzsākti bez projekta, bez saskaņošanas un bieži arī bez būvatļaujas.

Viedoklis Pēteris Strautiņš

Rīga sadārdzina Latviju

Gada inflācija oktobrī sasniedza augstāko līmeni kopš 2023. gada augusta, pieaugot līdz 4,3% salīdzinājumā ar 4,1% iepriekšējos divos mēnešos. Mēneša inflācija bija oktobrim tipiska jeb 0,4%. Lai arī vēl nezinām šobrīd notiekošo algu izmaiņu datus, bet nav šaubu, ka šāds cenu kāpums tikai mēreni kaitē pirktspējai - neto algas gada pirmajā pusē auga par desmito daļu, nav ticami, ka algu kāpums varētu pēkšņi “nobrukt” līdzi inflācijas līmenim, jo reģistrētā bezdarba līmenis turpina slīdēt lejup jau no vēsturiski nepieredzētiem līmeņiem.

Jaunākajā žurnālā