Pusmiljons rīdzinieku idejām

  • Alija Turlaja
  • 15.10.2021.
Āgenskalna tirgus ēka. Foto: Īriss Sviklis, LETA

Āgenskalna tirgus ēka. Foto: Īriss Sviklis, LETA

Sporta laukums Brasā, Zasulauka manufaktūras parka labiekārtošana, sabiedriskā transporta pieturas Rītabuļļos izveide. Šie un citi projekti ir rīdzinieku rosināti un atbalstīti, iesaistoties Līdzdalības budžeta projektu konkursā, kurā Rīgas dome (RD) kopš 2019. gada ik gadu piešķir pusmiljonu eiro.

Kamēr iepriekšējos gados iedzīvotāju atbalstītie projekti dienasgaismu ieraudzīs tuvākajā nākotnē, tikmēr rīdzinieki vai viņu veidotas nevalstiskās organizācijas ir izstrādājušas 22 jaunas ieceres, par kurām, sākot no 1. oktobra, varēs balsot ne tikai Rīgas, bet arī ikviens cits vismaz 16 gadus vecs Latvijas iedzīvotājs. To atbilstību pilsētas attīstības vīzijai un programmas nolikumam ir apstiprinājušas RD atbildīgās institūcijas. Kopumā bija iesniegti 34 projekti, no kuriem 22 domē tika apstiprināti.

Rīdziniekiem šī patiešām ir lieliska iespēja, kā padarīt skaistāku ne tikai pilsētu kopumā, bet arī savu tuvāko apkaimi. Iepriekšējo gadu pieredze rāda, ka pusmiljons eiro tiek sadalīts starp apmēram piecām populārākajām iecerēm.

Šogad finansēto projektu varētu būt divas reizes vairāk, jo viena projekta maksimālā summa ir tikusi samazināta – 50 000 eiro iepriekšējo 100 000 eiro vietā. Šāds sadalījums ļaus Rīgā parādīties vēl vairāk uzlabojumiem vēl dažādākās apkaimēs.

Lielisks piemērs rīdzinieku ideju īstenošanā ir Āgenskalna attīstības biedrības iniciatīva paātrināt Āgenskalna tirgus laukuma labiekārtošanu. Iecere par Āgenskalna tirgus apkārtni kā apkaimes centru bija radusies jau 2012. gadā koprades plānošanas  procesā RadiRīgu, taču projekts līdz konkrētām darbībām un lēmumiem par īstenošanu nebija ticis. Paredzams, ka jau drīzumā šī 2019. gadā atbalstītā ideja būs gatava un priecēs iedzīvotājus. Turklāt tādā veidā ir sasniegts vēl viens Līdzdalības budžeta mērķis – padarīt iedzīvotāju iesaisti pilsētas attīstībā vēl tiešāku un auglīgāku.

Novērojumi rāda, ka lielākā daļa ideju ir par salīdzinoši triviālas infrastruktūras uzlabojumiem – piemēram, nav publiskā apgaismojuma vai būtu nepieciešams izbūvēt kādu neesošu ietvi.

No otras puses, Līdzdalības budžeta programmas pastāv vēl virknē citu Eiropas pilsētu – Tartu, Gdaņskā, Lisabonā un pat Helsinkos. Dažādas pilsētas, kuru iniciatīvām un dzīves kvalitātei arī Rīga var tiekties līdzināties.

Būtiski ir minēt, ka Līdzdalības budžets ir rīks, kā paralēli pilsētu attīstības programmai dot iespēju iedzīvotāju virzītiem projektiem un vienlaikus izaicināt pilsētas departamentu spēju domāt radoši un meklēt risinājumus, jo iedzīvotāji var piedāvāt ideju, bet ne tās precīzu un detalizētu aprakstu. Tāpēc vēl jo vairāk tiek stimulēta pašvaldības un iedzīvotāju sadarbība projekta īstenošanā.

Rīdzinieki par šā gada Līdzdalības budžeta idejām varēs balsot Rīgas Līdzdalības budžeta mājas lapā vai arī Rīgas pilsētas Apkaimju iedzīvotāju centros.

 

Autore ir Rīgas domes deputāte (Par!/PROGRESĪVIE)

Reklāma

Līdzīgi raksti

Viedoklis Alise Gurenko

Kādi ir izaicinājumi sievietēm jaunuzņēmumu vidē?

Eiropas Komisijas ziņojums skaidri norāda, ka sieviešu nepietiekama pārstāvniecība jaunuzņēmumos joprojām ir viens no lielākajiem neizmantotajiem ekonomikas resursiem Eiropā, arī Latvija nav izņēmums. Lai arī jūtams kopējais progress, ekosistēmā vēl pastāv strukturālas barjeras, kas kavē sieviešu pilnvērtīgu iesaisti inovāciju un tehnoloģiju vidē. Tomēr tieši šajā kontekstā Latvija izceļas ar ko būtisku, jo mums ir izglītotas, mērķtiecīgas un radošas sievietes, kuras aktīvi iesaistās jaunuzņēmumu veidošanā un strādā, lai šo situāciju mainītu. Pēdējo gadu statistika rāda strauju izaugsmi, arvien vairāk sieviešu dalās savos pieredzes stāstos, un ekosistēmā parādās jaunas līderes un idejas.

Viedoklis Oskars Teikmanis

Zinātne ir tikpat nevajadzīga kā demokrātija

2013. gadā Skotijas un Šveices pētnieki iemācīja Dienvidāfrikas savvaļas zaļajiem mērkaķiem (Chlorocebus pygerythrus) izvairīties no iekrāsotas rozā kukurūzas, ko viņi bija apstrādājuši, lai tā būtu rūgta [1]. Šo informāciju mērkaķi nodeva nākamajām paaudzēm, kas turpināja intuitīvi neēst rozā kukurūzu, kaut gan paši to nebija nogaršojuši, un tā vēlāk vairs nebija rūgtināta. Minētajā un līdzīgos pētījumos [2]–[4] zinātnieki novērojuši, ka pat dzīvnieku pasaulē var attīstīties tradīcijas, kas dzīvo ilgāk, nekā īpatņi, kuri pirmie ar to saskārās.

Jaunākajā žurnālā