Pusmiljons rīdzinieku idejām

  • Alija Turlaja
  • 15.10.2021.
Āgenskalna tirgus ēka. Foto: Īriss Sviklis, LETA

Āgenskalna tirgus ēka. Foto: Īriss Sviklis, LETA

Sporta laukums Brasā, Zasulauka manufaktūras parka labiekārtošana, sabiedriskā transporta pieturas Rītabuļļos izveide. Šie un citi projekti ir rīdzinieku rosināti un atbalstīti, iesaistoties Līdzdalības budžeta projektu konkursā, kurā Rīgas dome (RD) kopš 2019. gada ik gadu piešķir pusmiljonu eiro.

Kamēr iepriekšējos gados iedzīvotāju atbalstītie projekti dienasgaismu ieraudzīs tuvākajā nākotnē, tikmēr rīdzinieki vai viņu veidotas nevalstiskās organizācijas ir izstrādājušas 22 jaunas ieceres, par kurām, sākot no 1. oktobra, varēs balsot ne tikai Rīgas, bet arī ikviens cits vismaz 16 gadus vecs Latvijas iedzīvotājs. To atbilstību pilsētas attīstības vīzijai un programmas nolikumam ir apstiprinājušas RD atbildīgās institūcijas. Kopumā bija iesniegti 34 projekti, no kuriem 22 domē tika apstiprināti.

Rīdziniekiem šī patiešām ir lieliska iespēja, kā padarīt skaistāku ne tikai pilsētu kopumā, bet arī savu tuvāko apkaimi. Iepriekšējo gadu pieredze rāda, ka pusmiljons eiro tiek sadalīts starp apmēram piecām populārākajām iecerēm.

Šogad finansēto projektu varētu būt divas reizes vairāk, jo viena projekta maksimālā summa ir tikusi samazināta – 50 000 eiro iepriekšējo 100 000 eiro vietā. Šāds sadalījums ļaus Rīgā parādīties vēl vairāk uzlabojumiem vēl dažādākās apkaimēs.

Lielisks piemērs rīdzinieku ideju īstenošanā ir Āgenskalna attīstības biedrības iniciatīva paātrināt Āgenskalna tirgus laukuma labiekārtošanu. Iecere par Āgenskalna tirgus apkārtni kā apkaimes centru bija radusies jau 2012. gadā koprades plānošanas  procesā RadiRīgu, taču projekts līdz konkrētām darbībām un lēmumiem par īstenošanu nebija ticis. Paredzams, ka jau drīzumā šī 2019. gadā atbalstītā ideja būs gatava un priecēs iedzīvotājus. Turklāt tādā veidā ir sasniegts vēl viens Līdzdalības budžeta mērķis – padarīt iedzīvotāju iesaisti pilsētas attīstībā vēl tiešāku un auglīgāku.

Novērojumi rāda, ka lielākā daļa ideju ir par salīdzinoši triviālas infrastruktūras uzlabojumiem – piemēram, nav publiskā apgaismojuma vai būtu nepieciešams izbūvēt kādu neesošu ietvi.

No otras puses, Līdzdalības budžeta programmas pastāv vēl virknē citu Eiropas pilsētu – Tartu, Gdaņskā, Lisabonā un pat Helsinkos. Dažādas pilsētas, kuru iniciatīvām un dzīves kvalitātei arī Rīga var tiekties līdzināties.

Būtiski ir minēt, ka Līdzdalības budžets ir rīks, kā paralēli pilsētu attīstības programmai dot iespēju iedzīvotāju virzītiem projektiem un vienlaikus izaicināt pilsētas departamentu spēju domāt radoši un meklēt risinājumus, jo iedzīvotāji var piedāvāt ideju, bet ne tās precīzu un detalizētu aprakstu. Tāpēc vēl jo vairāk tiek stimulēta pašvaldības un iedzīvotāju sadarbība projekta īstenošanā.

Rīdzinieki par šā gada Līdzdalības budžeta idejām varēs balsot Rīgas Līdzdalības budžeta mājas lapā vai arī Rīgas pilsētas Apkaimju iedzīvotāju centros.

 

Autore ir Rīgas domes deputāte (Par!/PROGRESĪVIE)

Reklāma

Līdzīgi raksti

Viedoklis Vita Liberte

Latvijas biznesā šobrīd trūkst riska: kā drosmīgi soļi privātajā sektorā var mainīt Latvijas labklājību

Latvijas uzņēmējdarbības vide šobrīd atrodas kritiskā pārejas punktā. Lai arī pēdējo desmitgažu laikā esam vairākkārt pierādījuši spēju ātri mainīties, mūsu ekonomikas sniegums joprojām būtiski atpaliek no attīstītāko valstu līmeņa – gan produktivitātes, gan ienākumu, gan digitālās infrastruktūras kvalitātes ziņā. Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas jeb OECD dati rāda, ka Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju ir tikai 41 indeksa punkts, salīdzinot ar vidēji 60,2 OECD valstīs. Šo plaisu nevar aizlāpīt tikai ar efektīvāku darbaspēka izmantošanu vai ieguldījumiem cilvēkresursos vien – nepieciešamas arī stratēģiskas investīcijas tehnoloģijās, digitalizācijā, datu infrastruktūrā un inovācijās.

Viedoklis Jānis Liepiņš

Sporta infrastruktūras finansējums - vai sadale ir godīga?

Latvijā sporta infrastruktūras finansējums joprojām ir centralizēts, un valsts līdzekļu ievērojamākā daļa nonāk vienā vai dažos objektos, kamēr reģionos bāzes noveco, zaudē sertifikāciju un nespēj pilnvērtīgi nodrošināt mūsdienām atbilstošus pakalpojumus.

Viedoklis Kristīne Jarinovska

Ko dos Kuldīgas likums?

Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija retā izbraukuma sēdē 2025. gada 28. oktobrī Kuldīgas rātsnamā apsprieda Kuldīgas vecpilsētas saglabāšanas un aizsardzības likuma projektu. Šobrīd tas 2025. gada 27. novembrī ir jau pieņemts Saeimā 1. lasījumā. Īstais brīdis apspriest un palūkoties, ko sabiedrībai dotu likums par vienas pilsētas centru. Uzreiz jāpiebilst, ka neesmu likumprojekta autore un neesmu nekā piedalījusies tā izveidē, līdz ar to lūdzu atvainot, ja turpmākā kritika vai uzslavas radušās ierobežotas informācijas apstākļos.

Jaunākajā žurnālā