Kas paveikts rīdzinieku labā?

Gads Rīgas domē ir paskrējis ļoti ātri. Pilsētas attīstības komitejas nosaukumā ir iekodēta nākotne un sekmīgāka pilsēta. Mēs to pakāpeniski veidojam, gan kaļot stratēģiskus plānus, gan rosinot jau īstermiņa uzlabojumus.

Ja salīdzinātu Rīgu ar restorānu, kurā iedzīvotājs ir restorāna apmeklētājs, tad uzlabojumus jau var just, bet vēl nav notikusi krasa ēdienkartes maiņa. Tā teikt, mērcei ir pievienota sāls. Kā jaunajiem restorāna vadītājiem mūsu uzdevums ir vispirms sakārtot virtuvi – darbinieki, procesi, zudumi, sistēmas, darba kultūra, darba samaksa un jauna ēdienkarte, pirms varam sākt servēt kvalitatīvāku un garšīgāku ēdienu.

Centīšos kodolīgi pastāstīt par to, kādi būtiskākie īstermiņa un ilgtermiņa jautājumi ir virzīti uz priekšu manis vadītajā Attīstības komitejā sadarbībā ar departamenta kolēģiem un komitejas deputātiem.

• Izstrādāta Attīstības programma 2027, kas ir pilsētas ceļa karte attīstībai visās jomās. Tā ir veidota sadarbībā ar visiem Rīgas domes departamentiem, diskutējot ar sabiedrību un organizācijām. Līdz gada beigām tā ir jānoslīpē, lai varam ķerties pie tās īstenošanas. Galvenie izvirzītie mērķi programmā ir iedzīvotāju skaita pieaugums, iedzīvotāju labklājības veicināšana, kvalitatīva pilsētvide un CO2 izmešu samazināšana.
• Stiprāks Pilsētas attīstības departaments, kuram pievienota būvvalde un arhitekta birojs, būs efektīvāks attīstības virzītājs. Šīs reorganizācijas augļus mēs varēsim novērtēt jau drīzumā. Arhitekta dienests tiek stiprināts ar pilsētas ainavu arhitektu un pilsētvides dizaineri, kuri kopsolī ar pārējiem speciālistiem vadīs patīkamāku pilsētvides un publiskās ārtelpas attīstību nākotnē un raitāku projektu skaņošanu.
• Kritiski svarīga ērtai pārvietošanās pilsētā ir piemērota infrastruktūra. Esam spējuši piesaistīt Rīgai 295 miljonu eiro finansējumu mobilitātes punktu izveidei pie dzelzceļa, velo savienojumiem, metrobusam uz Dreiliņiem, 7.tramvaja pagarinājumam līdz Šķirotavai, kā arī klimatam draudzīga sabiedriskā transporta iegādei. Mobilitātes pārvaldes izstrādātais Mobilitātes rīcības plāns ievirza Rīgu ilgtspējīgas mobilitātes plānošanas virzienā, rosinot mūs mainīt savus ikdienas pārvietošanās paradumus. Nākamgad tiks pētīti risinājumi, kā uzlabot gaisa kvalitāti Rīgā, ieviešot zemo emisiju zonu pilsētas centrālajā daļā.
• Pieturu dizains ir daļa no iedzīvotāju pieredzes, pārvietojoties ar sabiedrisko transportu. Izrādās, ka līdz šim pilsētai nebija sava pieturvietu dizaina. Ir izstrādāti vairāki dizaina varianti, lai jau nākamgad mēs varētu sākt uzstādīt pieturas apkaimēs. Esam ķērušies arī pie tipveida risinājumu atlases soliņiem, miskastēm un velostatīviem, lai veidotu sakārtotu pilsētas vizuālo tēlu.
• Rail Baltica būs Rīgas nākamās desmitgades lielākais projekts, kas stiprinās mūsu konkurētspēju Baltijā, bet, līdz mēs spēsim nopirkt pirmo biļeti uz Berlīni, visām pusēm ir jāsadarbojas, lai šo projektu sekmīgi īstenotu. Uz priekšu ir pavirzījies gan plānošanas darbs ar šķērsojumiem, gan uzsākts projektēšanas darbs pie vairākiem svarīgiem posmiem ap Centrāltirgu un krastmalu.
• Intensīvs darbs pie jaunā Rīgas teritorijas plāna (RTP) ieiet finiša taisnē. Plāns aptver visu Rīgas teritoriju, iedalot to dažādos zonējumos un norādot , kā pilsēta attīstīsies ģeogrāfiski. Ceru, ka šo rūpīgi izstrādāto dokumentu līdz gadam beigām apstiprināsim. Esošais RTP ir morāli novecojis un bremzē raitāku pilsētas izaugsmi.
• “Zaļais koridors” nekustamo īpašumu attīstītāju ātrākai projektu saskaņošanai Būvvaldē ir saņēmis pozitīvas atsauksmes no attīstītājiem, paātrinot projektu izskatīšanas laiku un ietaupot līdzekļus. Esam mazinājuši arī birokrātiju āra kafejnīcu saskaņošanā, ieviešot tipveida risinājumus.
• Inovatīvas pilsētas veidošana, lai veicinātu, ka mūsu pilsētā rodas inovācijas, esam izveidojuši trīs vietas pilsētā – pilotteritorijas, kur iespējams raiti izvietot un testēt jaunus risinājumus, iesaistījušies sadarbībā ar universitātēm, lai risinātu pilsētas izaicinājumus, mudinājuši Rīgas kapitālsabiedrības kļūt inovatīvākām.
• Jaunuzņēmumu ekosistēmas stiprināšanai atvēlējām līdzfinansējumu aktivitāšu organizēšanai –  konferencēm, ikmēneša sanāksmēm, ideju ģenerēšanas pasākumiem un mācībām, kas pulcē jaunos talantus. Esam iesaistījušies arī EIT Mobility Hub programmā, lai veicinātu inovācijas mobilitātes jomā. Savukārt investīciju piesaistes jomā ir izveidota aģentūra LiveRiga, kas mēra vadībā piesaistīs Rīgai investīcijas.
• Apkaimju komisija Jaunās Vienotības frakcijas deputāta Kaspara Spundes vadībā regulāri aktualizē dialogu ar apkaimju biedrībām, norādot uz īstermiņa un ilgtermiņa apkaimju vajadzībām, kā arī izdiskutējot apkaimē plānotos nekustamo īpašumu attīstības projektus. Šādas strukturētas un atklātas dialoga platformas līdz šim domē nebija. Domei ir svarīgi dzirdēt apkaimju biedrību un iedzīvotāju viedokli par problēmjautājumiem un vajadzībām.
• Nozīmīgu darbu veic arī Kultūrvēsturiskā materiālā mantojuma komisija, kas Jaunās Vienotības frakcijas deputātes Ritas Našenieces vadībā konstruktīvi aktualizē Rīgas vēsturisko vērtību saglabāšanu un attīstību, piemēram, vēsturisko ūdenstorņu nodošanu sabiedrības lietošanai, Lielo kapu saglabāšanu, Pēterbaznīcas vajadzību izzināšanu un citu vēsturisko Rīgas vaibstu aizsardzību.
• Īstermiņā pilsētvides uzlabojumi bija jūtami jau šajā vasarā – tie tika vērsti uz gājēju ērtības uzlabošanu, sašaurinot un apzaļumojot krustojumus. Sadarbībā ar deputātēm Aliju Turlaju un Justīni Panteļējevu Vasaras ielu gājēju maršruts tika labiekārtots 5 kilometru garumā, izveidojot jaunas atpūtas vietas ielu telpā. Nākamajā gadā turpināsim pilsētas labiekārtojumus, testējot jaunus risinājumus pilsētvidē.

Restorāns ir milzīgs, klienti dažādi, ēdienkarte pielāgojama vajadzībām –  mūsu kā domes uzdevums ir servēt kvalitatīvu, veselīgu un garšīgu ēdienu. Esam apņēmības pilni šo īstenot.

 

Autore ir Rīgas domes Pilsētas attīstības komitejas priekšsēdētāja, Jaunā Vienotība