Ilustratīvs attēls: EPA/LETA
Noguldījums krājkontā vai depozītā, uzkrājums pensiju 3.līmenī un ieguldījumi nekustamajā īpašumā patlaban ir trīs populārākie brīvo līdzekļu ieguldīšanas veidi Baltijas valstīs, liecina Swedbank pētījums par ieguldīšanas tendencēm šī gada jūnijā un jūlijā sadarbībā ar Spinter research, aptaujājot 1000 respondentus katrā valstī.
Kādu no trim uzkrājumu veidiem vai vairākus vienlaikus izmanto 80% respondentu Latvijā. Savukārt par perspektīvāko ieguldījumu veidu pašlaik uzskata nekustamo īpašumu – to par labāko nosaukuši 37% Latvijas, 43% Lietuvas un 46% Igaunijas iedzīvotāju.
Izdevies uzkrāt vairāk
Nozīmīga respondentu daļa visās trīs Baltijas valstīs atzīst, ka pēdējā gada laikā ir izdevies sākt krāt vairāk – 40% cilvēku Latvijā, 47% Igaunijā, 59% Lietuvā. Taču uzkrāšanas paradumi katrā valstī atšķiras. Latvijā un Igaunijā iedzīvotāji kā primāro veidu izvēlas naudas krāšanu kontā vai krājrīkā, savukārt Lietuvā cilvēki aizvien dod priekšroku termiņdepozītiem. Savukārt brīvos naudas līdzekļus investēt finanšu tirgos daudz labprātāk izvēlas igauņi – 15%), bet Latvijā un Lietuvā šādu ieguldītāju ir mazāk – 6%.
Turklāt Latvijā ir vislielākais skaidras naudas piekritēju skaits – 42% cilvēku sacījuši, ka naudu nevis iegulda, bet labprātāk krāj skaidrā. Kaimiņvalstīs skaidras naudas krājēju ir aptuveni divas reizes mazāk.
Ieguldīšanas tendenču pētījums apstiprina mūsu novērojumu, ka ieradums uzkrāt ir attīstījies, kļuvis par daudzu cilvēku ikdienu. Tomēr tas, kā pareizāk rīkoties ar uzkrājumu, kam uzticēties, – pagaidām vēl esam ceļa sākumā. Finanšu ekspertiem ir jāturpina skaidrot inflācijas ietekme uz uzkrājumiem, jo Latvijā salīdzinoši daudz cilvēku labprātāk krāj skaidru naudu. Nauda, kas nav ieguldīta, pamazām zaudē vērtību. Tiesa, vienmēr jāatstāj atsevišķā kontā līdzekļi neparedzētu izdevumu segšanai. Savukārt finanšu drošībai nākotnē regulāra līdzīgas summas uzkrāšana laika gaitā ir izrādījusies vislabākā metode jebkura krāšanas mērķa sasniegšanā. Turklāt mūsdienās ieguldīt ir kļuvis katram pieejami un daudz vienkāršāk, nekā daudziem šķiet.
Sagaida augstu ienesīgumu
Runājot par summu, ko cilvēki spēj atlicināt gada laikā, Baltijas valstu iedzīvotāju vidū situācija ir līdzīga – aptuveni ceturtdaļa respondentu var sakrāt 300–1000 eiro, mazāks cilvēku skaits līdz 3000 eiro – aptuveni 20% katrā valstī. Vienlaikus neliela iedzīvotāju daļa atzīst – ienākumiem sarūkot, ir bijuši spiesti tērēt agrāk uzkrāto. Latvijā tā rīkojušies 30% respondentu, Lietuvā un Igaunijā nedaudz mazāk – atbilstīgi – 22% un 28%.
Novērtējot inflācijas pieaugumu, cilvēki Latvijā un Lietuvā ir gatavi palielināt uzkrājumus vai iegādāties nekustamo īpašumu. Igaunijā dominē nekustamā īpašuma piekritēju skaits, un cilvēki ir gatavi vairāk ieguldīt finanšu tirgos.
Baltijas valstu iedzīvotājus vieno visai optimistiskas savu ieguldījumu ienesīguma gaidas – aptuveni ceturtā daļa jeb 25% aptaujāto sagaida vismaz 10–15% augstu gada ienesīgumu. Lietuvā un Igaunijā līdzīgs skaits aptaujāto par adekvātu uzskata arī 6%–9% ienesīgumu.
Pieredze un reputācija
Nekustamais īpašums gadiem ir bijis pievilcīgāko investīciju sarakstā, taču, pretstatā ieguldījumiem finanšu tirgos vai citos uzkrājumu produktos, tas prasa lielas sākotnējās iemaksas. Savukārt ieguldījumus fondos, akcijās vai pensiju 3.līmenī var ieguldīt no regulārajiem ienākumiem, atlicinot tam mēnesī līdz 50 eiro. Mūsu dati rāda, ka papildus jau esošajai interesei par ieguldījumiem pensiju 3.līmenī un uzkrājošās dzīvības apdrošināšanas risinājumos, krietni augusi interese arī par ieguldījumiem fondos. Swedbank Robur fondos, ar ko klientus iepazīstinājām šī gada sākumā, cilvēki ieguldījuši jau vairāk nekā 11 miljonus eiro.
Interesanti, ka cilvēki Latvijā vairāk paļaujas uz ieguldījumu ekspertiem un paši seko līdzi savu finanšu ieguldījumu ienesīgumam vien reizi mēnesī – 32%, kamēr cilvēki Lietuvā un Igaunijā šos datus pārbauda ik nedēļu – atbilstīgi 25% un 30%. Galvenais, uz ko ieguldot paļaujas Baltijas valstu iedzīvotāji, ir pozitīva iepriekšējā pieredze un rekomendācijas no draugiem un paziņām, tomēr Latvijā salīdzinoši augstāks ir uzticēšanās līmenis banku speciālistu rekomendācijām.
Baltiešu domas ir līdzīgas par galvenajiem faktoriem, kas nosaka izveli, kam uzticēt naudas ieguldīšanu. Nozīmīga ir finanšu servisa sniedzēja reputācija – svarīgākais faktors Latvijā un Lietuvā, servisa sniedzēja izmaksas – svarīgākais faktors Igaunijā, un potenciālais ienesīguma līmenis.
Renārs Rūsis, Swedbank valdes loceklis un Privātpersonu pārvaldes vadītājs.
