Šogad Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) sadarbībā ar partneriem no valsts, nevalstiskā un privātā sektora izstrādāja Latvijas iedzīvotāju finanšu patības stratēģiju 2021.-2027.gadam. Stratēģijā ietverti trīs svarīgi aspekti, kas mainīs līdzšinējo pieeju iedzīvotāju naudas prasmes uzlabošanai valstiskā līmenī.
Vairot prasmīgu rīcību
Īstenojot jauno stratēģiju, pirmkārt uzmanības centrā ir nepieciešamība vairot finansiāli prasmīgu iedzīvotāju rīcību. Otrkārt, ir pamanītas visas Latvijas iedzīvotāju grupas un to vajadzības. Treškārt, ir pausta apņemšanās finanšu pratību iekļaut valsts politikas plānošanā un veidot iestāžu ciešu sadarbību izvirzīto mērķu sasniegšanā.
Domājot par finanšu pratības uzlabošanu, līdz šim visvairāk izcelta izglītība un zināšanas.
Nenoliedzami, tas ir labs pamats ceļā uz dažādu sabiedrības grupu naudas prasmes pilnveidi, un paldies visiem, kuri apņēmīgi un enerģiski ar šiem jautājumiem strādājuši, jo situācija septiņu gadu laikā ir uzlabojusies. Latvijas skolām un skolotājiem ir pieejami mācību materiāli, jaunajā mācību saturā atvēlēta lielāka loma finanšu pratības aspektiem, naudas jautājumi skolu klasēs ienākuši kopā ar vieslektoriem. Arī pieaugušajiem ir izveidoti dažādi kursi un izglītojoši materiāli.
Tomēr ir jāsper solis uz priekšu, ņemot vērā daudzu pētījumu atziņas un apzinoties, ka zināšanas nebūt nenozīmē arī gudru rīcību. Zināt, ka nauda ir jākrāj, nav tas pats, kas patiešām krāt. Nākamā perioda finanšu pratības stratēģijas fokuss vērsts uz to, lai zināšanām sekotu arī praktiska rīcība.
Mērķis – finanšu ilgtspēja
Uzvedības ekonomika skaidro, ka cilvēki nereti rīkojas neracionāli, jo viņu rīcību ietekmē dažādi psiholoģiski faktori. Tieši tāpēc nākamajos septiņos gados Latvijas institūcijas apņēmušās labāk izprast Latvijas iedzīvotāju rīcību ietekmējošos faktorus un pamatojumu. Mēs meklēsim labākos risinājumus un pieeju, lai veidotu tādu uzvedību, kas cilvēkiem palīdz nodrošināt finansiālu drošību, ilgtspēju un labklājību.
Jāņem gan vērā, ka uzlabot rīcību ir daudz sarežģītāk nekā izmantot līdz šim zināmās izglītojošās kampaņas, informatīvos materiālus un vieslekcijas skolēniem. Nākotnes risinājumi prasa radošas idejas, drosmi, inovācijas, resursus un padziļinātu izpratni par cilvēku paradumiem.
Ir jāpanāk, ka finansiāli prasmīga rīcība ir ērta, vienkārša un sagādā gandarījumu.
Ir jāmazina šķēršļi un jādod efektīvi pamudinājumi, kā arī jānodrošina atbalsts. Nozīmīga loma ir izglītībai, jo tā attīsta un trenē kritisko domāšanu, palīdz atšķirt uzticamu pakalpojumu sniedzēju no viltvārža, īstu investīciju piedāvājumu no krāpniecības.
Jāierauga visi
Vēl viens svarīgs aspekts sekmīgā Latvijas iedzīvotāju finanšu pratības stratēģijas izpildē ir valsts, privātā un nevalstiskā sektora spēja sadarboties, lai ieraudzītu uz finanšu pratības kartes visus Latvijas cilvēkus.
Latvijas iedzīvotāju finanšu pratības indekss, ko vērtē FKTK, parāda, ka naudas prasme dažādās iedzīvotāju grupās ievērojami atšķiras. Turklāt izskatās, ka tieši tajās iedzīvotāju grupās, kur finanšu pratība ir viszemākā, ir arī viszemākie ienākumi un vismazākā interese uzlabot savu naudas prasmi. Šāda situācija ir pavisam ačgārna. Tieši tiem iedzīvotājiem, kuriem naudas ir vismazāk, ir svarīgi būt finansiāli protošiem, lai līdzekļus tērētu efektīvi, neveidotu neatmaksājamas parādsaistības un neatdotu savu naudu viltvāržiem un krāpniekiem.
Turklāt ir jāapzinās, ka ir daļa iedzīvotāju, kuriem Covid-19 radīto apstākļu dēļ finanšu pakalpojumu pieejamība ir apgrūtināta.
Pakalpojumiem kļūstot digitālākiem, no tiem tiek izslēgti iedzīvotāji ar redzes, dzirdes un garīga rakstura traucējumiem. Grūtības rodas arī tiem cilvēkiem, kuriem kopumā ir zemākas digitālās prasmes. Šos cilvēkus sasniegt, uzrunāt un atbalstīt ir daudz sarežģītāk, bet to darīt ir arī ārkārtīgi svarīgi, lai neveidotos vēl lielāka nevienlīdzība starp dažādām sabiedrības grupām.
Turklāt šeit liela nozīme ir visu iesaistīto pušu sadarbībai, jo ir nepieciešams, lai privātais sektors nodrošina pieejamus pakalpojumus, nevalstiskais sektors pārstāv dažādas sabiedrības grupas, palīdzot ieraudzīt grūtības. Savukārt valsts pusē ir atbildība aizsargāt visus mūsu cilvēkus.
Darba un budžeta plānā
Lai īstenotu stratēģiju un iedzīvotāji tik tiešām sasniegtu finansiālu ilgtspēju, drošību un labklājību, finanšu pratībai ir jābūt iekļautai politikas plānošanas dokumentos un jāiekļūst prioritāšu sarakstā valsts iestāžu darba un arī budžeta plānos. Nav pieļaujams, ka iedzīvotāju nauda milzīgos apjomos plūst uz krāpnieku kontiem, ka viņi uzņemas nesamērīgas parādsaistības un darbojas ēnu ekonomikas zonā, krietni pasliktinot savu dzīves kvalitāti ilgtermiņā un kopumā nedodot nekādu pievienoto vērtību valsts budžetam.
Iedzīvotāju finanšu pratības jautājumi apņēmīgi un gudri ir jārisina tagad, jo zemā naudas prasme ietekmē cilvēkus jau šodien. Neprasmīgiem lēmumiem būs arī ilgtermiņa negatīvā ietekme. Ir izstrādāta stratēģija, kā to darīt, nedrīkstam šo dokumentu nolikt plauktā un ļaut tam noputēt. Labākā vieta Latvijas iedzīvotāju finanšu pratības stratēģijai 2021.-2027.gadam ir uz mūsu darba galda. Jo vairāk institūciju to sapratīs un finanšu pratības jautājumus liks savā darba plānā, jo labāk tuvākā un tālākā nākotnē dzīvos Latvijas iedzīvotāji.
Aija Brikše ir Finanšu un kapitāla tirgus komisijas Latvijas finanšu pratības stratēģijas darba grupas vadītāja.
Pagaidām nav neviena komentāra