Dažkārt šķiet, ka pozitīvas emocijas rodas pašas, negaidot, nezināmā brīdī. Tā gluži nav. Gūt pozitīvas emocijas un priecāties ir jāmācās. Turklāt īpaši nozīmīgi ir iemācīt priecāties mūsu bērniem, tādējādi ne vien pasargājot viņus no kaitīgiem ieradumiem nākotnē, bet arī sniedzot savu artavu jaunās paaudzes nākotnes panākumos privātajā un profesionālajā dzīvē.
Aizvadītā pusotra gada globālo notikumu fons nerada ne dabīgu pozitīvu emociju atmosfēru, ne daudzkrāsainu atpūtas pasākumu piedāvājumu. Esot proaktīviem, varam parūpēties gan par mūsu pašu un ģimenes locekļu psihoemocionālo labsajūtu, gan ieguldīt stabilus pamatus mūsu bērnu personību turpmākajai izaugsmei.
Atpūta ir jāieplāno ikdienā
No vecākiem bērni iemācās nākotnes uzvedības modeli. Par pozitīvu piemēru savām atvasēm varam kļūt gadījumā, ja paši esam atpūtušies un relaksēti. Atpūtas funkcija ir radīt pretstresa aktivitātes cilvēkam. Jo vairāk izaicinājumu mēs saņemam ikdienā un stresa situāciju piedzīvojam darbā, jo vairāk nepieciešamas relaksējošas aktivitātes bez steigas un spriedzes. Domāju, šogad un pērn gandrīz ikviens būs pamanījis saspringuma pieaugumu darba kolēģu un līdzcilvēku starpā. Diemžēl dienas laikā uzkrāto stresu un negatīvās emocijas mēs mēdzam pārnest mājās ģimenes lokā. Neesot atpūtas paradumiem un ģimenes rituāliem kopīgai laika pavadīšanai, šīs emocijas nereti transformējas mājas strīdos un konfliktos, savstarpējā atsvešinātībā.
No tāda redzespunkta satraucošs ir nesenais SuperHits EHR un Primero sadarbībā ar socioloģisko pētījumu kompāniju Norstat rīkotais pētījums par Latvijas iedzīvotāju atpūtas paradumiem. 51% Latvijas iedzīvotāju dienā atpūtai velta mazāk par divām stundām, 13% no tiem atpūšas mazāk par vienu stundu. Vēl 36% respondenti norādījuši, ka atpūtai velta 2 līdz 4 stundas, bet 13% – vairāk par 4 stundām. Ja cilvēks atpūtai dienā velta tikai 1 vai 2 stundas, diez vai ir iespējams gan fiziski, gan garīgi atpūsties no darbā pavadītajām stundām. Ilgstošas pārslodzes rezultātā arī veidojas profesionālā izdegšana, kas tikai pastiprina sarežģījumus ģimenē.
Cilvēku veģetatīvā nervu sistēma iedalās simpātiskajā un parasimpātiskajā daļā. Simpātiskā nervu sistēma sagatavo organismu aktīvai darbībai. Pārnestā nozīmē to varētu raksturot kā organisma sagatavošanos cīņai, uzbrukumam vai bēgšanai. Savukārt, parasimpātiskā nervu sistēma sagatavo organismu mieram un atpūtai. Rūpējoties par organisma psihisko un fizisko labsajūtu, mums jāspēj parūpēties arī par mūsu nervu sistēmas parasimpātisko daļu, līdzsvaroti pievēršoties kā aerobai, tā arī neaerobai atpūtai.
Pie aerobās atpūtas veidiem pieder fiziskās aktivitātes – skriešana, nūjošana, aerobika, zumba u.tml. nodarbes, kas uzlabo garastāvokli, nomierina nervu sistēmu, veicina sirds asinsvadu sistēmas veselību, palīdz gūt noturību pret profesionālo izdegšanu. Vēlos arī atzīmēt, ka mūsdienās sportiskas aktivitātes ir atzītas kā viena no ārstniecības metodēm pret depresiju un trauksmes stāvokli, kurā bieži nokļūst neatpūtušies un pārstrādājušies ļaudis. Savukārt pie anaerobās atpūtas pieder regulārs pirts un SPA apmeklējums, kas ir īpaši nozīmīgi, ja nepraktizē jogu vai apzinātības prakses.
Laimīgas bērnības noslēpums
Jau ģimenē bērniem ir jāmāca gūt pozitīvas emocijas, kas pašas par sevi arī ir atpūta. Vislabāk tās iemācīt var ar ģimenes rituālu un tradīciju palīdzību. Piemēram, kopīgu laika pavadīšanu – maltītēm, galda vai prāta spēlēm, sportiskām sacīkstēm pagalmā, pastaigām dzīvesvietas apkaimē, izbraucieniem ar auto. Galu galā pozitīvu emociju gūšana kopā būšanas laikā atmaksājas ne vien īstermiņā, bet arī ilgtermiņā. Cilvēki, kuri prot iegūt pozitīvas emocijas, dzīves laikā reti pievēršas alkoholam vai narkotikām. Starp citu, arī agresīva un riskanta braukšana ar automašīnu bieži vien ir sastopama starp indivīdiem, kuriem bērnībā ir bijis maz pozitīvu emociju, saskaroties pārlieku stingru audzināšanu vai nepietiekamu vecāku uzmanību. Nozīmīga ir arī bērnu un pusaudžu saskarsme ar dzīvniekiem. Viena no metodēm darbā ar grūtajiem pusaudžiem ir suņa uzticēšana jaunajam cilvēkam. Šāda terapija sniedz labus rezultātus un pozitīvi maina topošo personību.
Diemžēl nereti ar atpūtu daļa sabiedrības saprot dīku TV skatīšanos dīvānā vai gaļas grilēšanu piemājas mauriņā. SuperHits EHR un Primero aptauja liecina, ka atpūtu par ļoti nozīmīgu uzskata 52% Latvijas iedzīvotāju, bet vēl 34% – par diezgan nozīmīgu. Tajā pašā laikā tikai 35% aptaujāto par ļoti labu atpūtas veidu atzīst fiziskas, respektīvi aerobās, aktivitātes bez kurām pilnvērtīga atpūta nav iedomājama. Tiesa, starp uzņēmumu un iestāžu vadītājiem fizisko aktivitāšu cienītāju skaits ir 43%. Arī konkursus un viktorīnas, kas palīdz iegūt pozitīvu emociju atmosfēru, spēj pa īstam novērtēt vien 20% iedzīvotāju.
Savukārt filmu skatīšanos kā lielisku atpūtas veidu novērtē 58% visu iedzīvotāju un 67% sieviešu; zvilnēšanu pludmalē – 43% mūsu sabiedrības, bet nekvalificētu strādnieku grupā šis īpatsvars pieaug līdz 52%. Prieks, ka 66% aptaujāto kā lielisku atpūtas veidu atzīst izbraucienus ar automašīnu pa Latviju, kuru laikā ir iespējams būt kopā ar ģimeni un gūt pozitīvas emocijas izzinot jaunas vietas un objektus, kā arī piedalīties dažnedažādos pasākumos.
Jā, arī TV skatīšanās un zvilnēšana pludmalē ir atpūta, bet tā jālīdzsvaro ar pozitīvām emocijām aerobo aktivitāšu laikā, citādi var piedzīvot vairākas negatīvas sekas ģimenes psihoemocionālajai labsajūtai. Pirmkārt, pasīvā atpūtā visbiežāk neiesaistās mūsu bērni, īpaši pusaudži, un rezultātā vairākkārt palielinās viedierīcēs pavadītais laiks. Skaidrs, ka 21.gadsimtā mēs nevaram iztikt bez digitālajām iemaņām un datorprasmēm. No tāda viedokļa būtu ačgārni aizliegt pusaudžiem pavadīt laiku ar viedierīcēm. Galu galā aizliegumi rada psiholoģisku pretreakciju.
Savukārt pārmērīgas viedierīču lietošanas gadījumā iztrūkst ne vien komunikācijas ģimenes paaudžu starpā, bet cieš arī pusaudžu komunikatīvās prasmes kopumā. Piemēram, socioloģiskie pētījumi Japānā, vienā no tehnoloģiski visaugstāk attīstītajām valstīm pasaulē, liecina, ka katram ceturtajam šīs valsts 20-gadniekam un 30-gadniekam nav seksuālu attiecību pieredzes [About 1 in 4 Japanese adults in their 20s and 30s is a virgin, study says, CNN: https://edition.cnn.com/2019/04/08/health/japan-sexual-inexperience-intl/index.html ]. Šie cilvēki vienkārši neprot komunicēt dabīgajā vidē klātienē. Viņu dzīvē komunikācija lielākoties tiek veikta ar datoru un viedierīču starpniecību. Savukārt, pašiem pieaugušajiem, kas iestrēguši TV ekrānu un grilētu cienastu priekšā, atpūta nereti beidzas ar pārēšanos. Noēst stresu nav pareizi. Pārēšanās rezultātā rodas liekā svara problēmas, kas atsaucas uz sirds un asinsvadu slimībām. Cilvēkam, kuram ikdienā var novērot paaugstināta asinsspiediena problēmas, ir problemātiski pilnvērtīgi atpūsties un justies labi. Galu galā, biežas pārēšanās rezultātā nereti pasliktinās cilvēku vizuālais pašnovērtējums, kas var tuvināt depresijai.
Vitāli svarīga komunikācija
Ikvienas bērnu aktivitātes nepieciešams līdzsvarot ar viņu klātienes komunikāciju ar vienaudžiem. Bērnus ir svarīgi ņemt līdzi uz ģimenes pasākumiem un kopā pavadīt laiku, bet viņiem ir nepieciešama arī ikdienas saskarsme ar vienaudžiem.
Bērnus un pusaudžus ir nozīmīgi iesaistīt ārpusskolas aktivitātēs – sporta sekcijās, radošos pulciņos un nodarbībās. Tās ir ne tikai aktivitātes, kas rada pozitīvas emocijas un ļauj apgūt jaunas prasmes, bet arī vide, kas sniedz jaunu paziņu loku, ar ko komunicēt klātienē. Šādā veidā mēs sniedzam bērniem sociālās sadarbības ar kooperāciju pieredzi. Prasmes darboties komandā un komunicēt klātienē noderēs gan laikā, kad mūsu bērni veidos savu profesionālo karjeru, gan tad, kad iekārtos savu privāto dzīvi.
Iemācīsim mūsu bērniem priecāties un gūt pozitīvas emocijas. Tas attālinās viņus no kaitīgiem ieradumiem šodien un turpmāk. Galu galā bērni ir mūsu nākotne.
Autors Artūrs Utināns, Dr. med., ir Rīgas Stradiņa universitātes Psihosomatiskās medicīnas un psihoterapijas katedras docents.
Pagaidām nav neviena komentāra