Glāze bez vētras • IR.lv

Glāze bez vētras

1
No kreisās: Baiba Broka (Sabīne), Toms Harjo (Jānis), Marija Linarte (Iveta) un Sabīne Tīkmane (Katrīna). Foto — Jānis Deinats
Zane Radzobe, žurnāla Ir teātra kritiķe

JRT izrāde Sievietes un vīrieši   kāpēc negribas kliegt, smieties vai diskutēt?

Nevienam, kas Latvijā interesējas par teātri, nav noslēpums, ko par tēmu «sievietes un vīrieši» domā Alvis Hermanis. Vismazākais — jūsu uzmanības lokā noteikti pazibējusi kaut vai diskusija par seriālu Aģentūra, kas šobrīd skatāms LTV un ko pavasarī virkne kinokritiķu (sieviešu, protams) apsūdzēja vai visos pasaules grēkos. 

Un tā skatītāja dvēselē ielīst patīkamas gaidas, kā ikreiz, kad gatavojies kam neikdienišķam, teiksim, seklo latviešu kultūras ūdeņu sakulšanai nelielā vētrā. Ceru, sapratīsit manu vilšanos, atklājot, ka Sievietes un vīrieši ir vainojami daudz briesmīgākā grēkā par seksismu, proti, garlaicībā.

Par Hermaņa uzskatiem smīkņāt, manuprāt, nav pamata. Vispirms tāpēc, ka diemžēl jāpiekrīt režisora paustajam — no politkorektām (lasi: virspusīgām, lietu komplekso dabu ignorējošām) frāzēm atšķirīga viedokļa paušana prasa mugurkaulu. Bet visvairāk tāpēc, ka Hermanis ir gandrīz vienīgais režisors, kas Latvijas teātrī ienes «aktuālos» tematus — nacionālās identitātes apdraudējums, čekas maisi, dzimtes jautājums… Dabiski, skatītājam ērtāk, ja no skatuves skan viedoklis, ko pieņemt kā savu, bet arī provokācijai ir vērtība. Tā sakuļ, iesveļ, saduļķo. Un reizēm palīdz atrast jaunus ceļus.

Zviedrijā augušās vācu dramaturģes Majas Cades luga Status quo, kas Margaritas Ziedas tulkojumā un Hermaņa adaptācijā pārtapusi par Sievietēm un vīriešiem, ir lieliska izvēle. Status quo — esošā stāvokļa fiksācija. Cade dzimumu savstarpējās attiecības tēlo apgriezti — viņas pasaulē dominē sievietes, nosakot toni darba vidē, atstājot mājas vīriešu pārziņā. Ik rindiņā — klišejas par dzimumu lomām, seksistiska smīkņāšana. «Vai tas, ko mēs ieraugām, ir normāli?» dramaturģe jautā. Hermanim šķiet — jautājums ir muļķības, un tas, protams, ir pretrunīgi. Tad kāpēc negribas kliegt, smieties vai diskutēt?

Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:


Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu