Latvijas zinātnieki ar ūdeņraža potenciālu starptautiskā līmenī

Viedās ūdeņraža enerģētikas zinātnes ekselences un inovāciju centrs Latvijā piedāvā ASV, Lielbritānijas, Igaunijas, Ukrainas, Bulgārijas un Lietuvas uzņēmējiem kopā veidot viedās enerģētikas sistēmas ūdeņraža tehnoloģiju izmantošanai un Latvijas zinātnes ūdeņraža tehnoloģisko risinājumu pārnesi.

Viedās enerģētikas mērķis ir padarīt ekonomikas pieprasījuma nozares klimatneitrālas, aptverot ēkas, transportu un rūpniecību. Ūdeņradim ir nozīmīga loma enerģētikas sektora dekarbonizācijā. Tam kā enerģijas nesējam ir izšķirīga nozīme, risinot atjaunīgo energoresursu problēmas, ja ir atbalstīta nacionālu un reģionālu energokopienu vai ekosistēmu izveide, pielietojot inovatīvus ūdeņraža risinājumus.

Balstoties uz ES pētījumu ‘’Study on Opportunities arising from the inclusion of Hydrogen Energy Technologies in the National Energy & Climate Plans (Ref. FCH/OP/Contract 234’’ https://www.fch.europa.eu/publications/opportunities-hydrogen-energy-technologies-considering-national-energy-climate-plans ] un Viedās ūdeņraža enerģētikas zinātnes ekselences un inovāciju centra speciālistu aprēķiniem, potenciālie ieguvumi, Latvijas tautsaimniecībai palielinot atjaunojamās enerģijas ražošanu un iekļaujot ūdeņraža enerģijas tehnoloģijas nacionālajā enerģētikas un klimata plānā (2020-2027), varētu sniegt ievērojamu ieguldījumu noteikto klimatneitralitātes mērķu sasniegšanā.

Pieņemot, ka tiks īstenoti projekti atjaunojamās elektroenerģijas ražošanā Ekonomikas ministrijas izsniegto atļauju apjomā līdz 2021.gadam, tiktu uzstādītas ne mazāk kā 1400 MW elektroenerģijas ar AER ģenerējošās jaudas. Indikatīvi tiktu piesaistītas investīcijas ~3’048 milj. eiro. Tas sniegtu pievienoto vērtību valsts ekonomikai ~326 milj. eiro gadā, emisiju ietaupījumu ~693 000 tCO₂/gadā, kā arī radītu 12 820 jaunas darbavietas.

Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents Ivars Kalviņš pauž: “Viedās ūdeņraža enerģētikas zinātnes ekselences un inovāciju centra izveide apliecina Latvijas Ūdeņraža asociācijas iepriekšējo veikumu un demonstrē Latvijas zinātnieku starptautisko konkurētspēju, kura jāturpina valstiski atbalstīt, tai skaitā arī no jaunveidojamā Latvijas Inovāciju atbalsta fonda. Ūdeņradim kā bezizmešu enerģijas nesējam un svarīgam viedās enerģētikas sistēmas elementam ir nozīmīga loma sektora dekarbonizācijā, aizpildot atjaunīgo energoresursu pieprasījuma un piedāvājuma plaisu un atbalstot kopējo tautsaimniecības sektoru klimatneitralitātes mērķu sasniegšanu.”

Hydrogen Europe valdes loceklis Aivars Starikovs norāda: “ES Ūdeņraža stratēģijas korelācija ar nacionālajiem enerģētikas klimata plāniem apliecina, ka ar viedā ūdeņraža enerģētikas politiku var ne tikai aizvietot valstī importēto elektroenerģiju, bet arī eksportēt energoresursus, tai skaitā zaļā ūdeņraža veidā. Pēc ES ekspertu aprēķiniem tehniski iespējamais atjaunojamās elektroenerģijas apjoms Latvijā ir 371 TWh gadā, atjaunojamās elektroenerģijas ražošanas potenciāls salīdzinājumā ar prognozēto elektroenerģijas patēriņu 2030.gadā būtu 5162%.”

AS Latvenergo Izpētes un attīstības direktora Māra Baloža komentārs: “Līdz 2025.gadam Latvenergo plāno īstenot ūdeņraža iegūšanas un izmantošanas pilotprojektu, kura gaitā paredzēts investēt un demonstrēt gan metāna un ūdeņraža sajaukšanas tehnoloģijas, gan ūdeņraža elektrolīzera uzstādīšanu, gan ūdeņraža pārdošanu citām nozarēm, piemēram, sabiedriskajam transportam pilsētvidē. Ūdeņraža tehnoloģiju izmantošana ļaus nodrošināt uzņēmuma ilgtspējīgu attīstību un turpmāku veiksmīgu darbību enerģētikas sektorā, vienlaikus samazinot CO2 emisijas. Ceram, ka dalība Viedās ūdeņraža enerģētikas zinātnes un inovāciju centrā un sadarbība ar centra kolēģiem ļaus izmantot viņu iestrādes un pieredzi pārrobežu ūdeņraža tehnoloģiju pētījumos un veiksmīgi gatavot projektu pieteikumus nepastarpinātai līdzekļi piesaistei viedo energokopienu izveidei gan no Eiropas Komisijas ietvarprogrammām FP7, gan Apvārsnis 2020 un citām.”

Patlaban Viedās ūdeņraža enerģētikas zinātnes un inovāciju centrā apvienojušās vairākas organizācijas un uzņēmumi – Latvijas Zinātņu akadēmija, Fizikālās enerģētikas institūts, Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūts, Latvijas Lauksaimniecības universitāte, Latvenergo, SIA Ventspils nafta termināls, Jelgavas autobusua parks, Virši-A, Siemens Energy Global GmbH&Co. KG, Worthington Cylinders GmbH, Ballard Power Systems Europe, Stargate Hydrogen OÜ, MRK Serviss, SIA Trezors, SIA Intra-GT, Naco Technologies. Centra darbību atbalsta Vēja enerģijas asociācija, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera, University of Aberdeen, Latvijas Pašvaldību savienība un Hydrogen Europe.

Ģirts Greiškalns pārstāv Latvijas Ūdeņraža asociāciju.